1. Article — noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska

republika. No Satversmes 1. panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi, tostarp arī tiesību virsvadības princips, kas valsts pārvaldē tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma jeb pārvaldes likumības principu. No demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību likumam, t.i., likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts principus. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem [sk. Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 04-07(99) 3.punktu]. Vispārējais tiesiskuma jeb tiesību virsvadības princips noteic, ka visa valsts vara ir saistīta ar tiesībām un tā var rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos ietvaros. Tas attiecas arī uz valsts pārvaldi, kur to var saukt par pārvaldes tiesiskuma principu (sk.: Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija//Latvijas Vēstnesis, 2002. gada 26. jūnijs, Nr. 95). Minētais princips tiek saukts arī par pārvaldes likumības principu (sk.: Jarass D., Pieroth B. Grundgesetz für die Bundesrepublik Deutschland. 8. Auflage. München: Verlag C.H.Beck, 2008, S.457). Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic: "Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim." Tātad likums expressis verbis paredz, ka valsts pārvaldei ir jāievēro pārvaldes tiesiskuma princips. Savukārt pārvaldes tiesiskuma princips ietver likuma prioritātes un likuma atrunas principu. Likuma prioritātes princips noteic, ka valsts pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību normām un ka tās pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām, bet negatīvais - atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību normas tiktu pārkāptas (sk.: Maurer H. Allgemeines Verwaltungsrecht. 16. Auflage. München: Verlag C.H.Beck, 2006, S. 115). Pienākumu piemērot tiesību normas atbilstoši to jēgai un mērķim noteic likuma prioritātes princips, kas ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas pirmajā teikumā. Tātad Satversmes tiesai, vērtējot apstrīdēto reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu atbilstību Satversmes 1. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas pirmajam teikumam, ir jānoskaidro, vai šie rīkojumi atbilst tiesību normām, kas regulē teritorijas plānošanu. 14. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs atbildes rakstā Satversmes tiesai norāda, ka tiesvedība lietā būtu jāizbeidz, jo Kolkas pagasta padomes pieteikumi neatbilstot Satversmes tiesas likuma 19. panta otrajai daļai. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 20. panta piektās daļas prasībām. Savukārt Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas 3. punktā kā viens no tiesvedības izbeigšanas pamatiem minēta pieteikuma neatbilstība Satversmes tiesas likuma 19. panta prasībām. Satversmes tiesas likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu tiek pieņemts likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49. panta trešo daļu domei (padomei), ja tā nepieņem lēmumu par saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu, ir jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma atcelšanu. Lai gan likuma "Par pašvaldībām" 49. panta trešā daļa nenosaka termiņu, kādā pašvaldībai jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojuma atcelšanu, tiesiskās stabilitātes princips prasa, lai tas tiktu izdarīts saprātīgā laikā pēc tam, kad reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs izdevis rīkojumu par nelikumīgu domes (padomes) izdotu saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs rīkojumus izdevis 2007. gada 6. jūnijā. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49. panta trešo daļu Kolkas pagasta padome 2007. gada 22. jūnijā ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu Nr. 2-02/144, Nr. 2-02/145, Nr. 2-02/146 un Nr. 2-02/147 atcelšanu (sk. lietas materiālu pirmā sējuma 10. lpp.). Kolkas pagasta padomes pieteikumi Satversmes tiesā saņemti 2007. gada 27. septembrī. Tātad Kolkas pagasta padome pieteikumus Satversmes tiesā ir iesniegusi trīs mēnešus pēc tam, kad tā pieņēma lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā. Kolkas pagasta padome iesniegšanai Satversmes tiesā sagatavojusi četrus pieteikumus, un tajos visos ir ietverts detalizēts faktisko apstākļu izklāsts, kā arī sniegts izvērsts juridiskais pamatojums. Tāpēc Satversmes tiesa uzskata, ka konkrētajā lietā trīs mēneši bija samērīgs laiks pieteikumu iesniegšanai Satversmes tiesai. Tādējādi Kolkas pagasta padome nav pārkāpusi likuma "Par pašvaldībām" 49. panta noteikumus par pieteikumu iesniegšanu Satversmes tiesai un tiesvedības izbeigšanai lietā nav pamata. 15. Satversmes tiesai, vērtējot, vai rīkojums Nr. 2-02/144, ar kuru apturēta Teritorijas plānojuma darbība attiecībā uz grafiskās daļas kartē "Atļautā un plānotā teritorijas izmantošana" noteikto Kolkas ciema, Saunaga ciema, Vaides ciema, Ušu ciema, Sīkraga ciema, Mazirbes ciema, Košraga ciema un Pitraga ciema teritoriju, atbilst Satversmes 1. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas pirmajam teikumam, ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir piemērojis rīkojuma 2. punktā un tā apakšpunktos minētās tiesību normas atbilstoši to jēgai un mērķim. Lai izvērtētu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu atbilstību tiesību normām, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai Kolkas pagasta ciemu robežas ir apstiprinātas Aizsargjoslu likumā noteiktajā kārtībā un kādas tiesiskās sekas rodas, ja šāds apstiprinājums nav saņemts. Satversmes tiesai arī ir jānoskaidro, vai pieteikuma iesniedzēja Teritorijas plānojumā ciemu robežas ir noteikusi atbilstoši kritērijiem, kas bija jāievēro saskaņā ar tajā laikā spēkā bijušo Likuma par administratīvo teritoriju izveidošanu 11. panta redakciju. 16. Rīkojuma Nr. 2-02/144 2.1. punktā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs norāda, ka Teritorijas plānojums atzīstams par prettiesisku, jo tajā iezīmētās ciemu robežas neesot apstiprinātas atbilstoši Aizsargjoslu likuma 67. pantam. Aizsargjoslu likuma 67. pants noteic, ka ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā apstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju, pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma projektā. Taču minētā tiesību norma stājās spēkā tikai 2003. gada 22. jūlijā, proti, jau pēc Teritorijas plānojuma pieņemšanas. Tāpēc Aizsargjoslu likuma