3. Article — noteic, ka parku pārvalda Slīteres nacionālā parka

administrācija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumu Nr.1056 "Slīteres nacionālā parka administrācijas nolikums" 2.punktu viena no minētās vides ministra pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes funkcijām ir valsts dabas aizsardzības politikas īstenošana Slīteres nacionālajā parkā. Savukārt noteikumu 3.3.punkts paredz, ka minētās iestādes uzdevums ir izstrādāt un aktualizēt Slīteres nacionālā parka dabas aizsardzības plānu, kā arī organizēt tā īstenošanu. Turklāt Noteikumu Nr. 415 5.punkts noteic, ka aizsargājamā teritorijā aizliegts veikt darbību, ja par vides aizsardzību atbildīgā institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņēmusi pārvaldes lēmumu, ka darbība ir pretrunā ar aizsargājamās teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem. Līdz šim Slīteres nacionālā parka dabas aizsardzības plāns nav ne izstrādāts, ne apstiprināts. Taču, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto Slīteres nacionālā parka administrācijas kompetenci, Satversmes tiesa atzīst, ka līdz brīdim, kad tiks pieņemts un apstiprināts Slīteres nacionālā parka dabas aizsardzības plāns, pieteikuma iesniedzējai teritorijas plānošanas procesā ne tikai jāpieprasa un jāizvērtē Slīteres nacionālā parka administrācijas atzinums, bet arī detālplānojumos paredzētie risinājumi ir jāsaskaņo ar Slīteres nacionālā parka administrāciju. Proti, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ar detālplānojumu noteikt perspektīvu apbūvi var vienīgi tad, ja no kompetentās vides aizsardzības iestādes ir saņemts pozitīvs atzinums. Tādējādi detālplānojums īpašumam "Jūrassili" un detālplānojums īpašumiem "Ausmas" un "Undīnes" ir uzskatāmi par prettiesiskiem, jo tajos nav novērsti Slīteres nacionālā parka administrācijas atzinumos norādītie pārkāpumi. Var piekrist pieteikuma iesniedzējai, ka tiesisko noteiktību un paredzamību teritorijas plānošanas procesā veicinātu aizsargājamās teritorijas dabas aizsardzības plāns, kas jāizstrādā Slīteres nacionālā parka administrācijai. Tomēr Kolkas pagasta padomei, apstiprinot detālplānojumus, bija saistoši Slīteres nacionālā parka administrācijas sniegtie atzinumi, kaut arī dabas aizsardzības plāns nebija izstrādāts. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir pamatoti konstatējis, ka detālplānojumi īpašumam "Jūrassili" un īpašumiem "Ausmas" un "Undīnes" neatbilst Slīteres nacionālā parka atzinumos norādītajam Ministru kabineta 2001. gada 13. marta noteikumu Nr. 116 "Slīteres nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 14.2. apakšpunktam. 23. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs rīkojumu Nr. 2-02/144 ir izdevis gandrīz četrus gadus pēc tam, kad Kolkas pagasta padome pieņēmusi pašvaldības saistošos noteikumus par Teritorijas plānojuma apstiprināšanu. Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz to, ka likumos, kas regulē vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas kontroles jautājumus, nav noteikts termiņš, kādā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai to daļas. Šāda termiņa neesamība var nonākt pretrunā ar tiesiskās stabilitātes principu, kas teritorijas plānošanas jomā ir ļoti nozīmīgs. Privātpersonām ir tiesības plānot saimniecisko darbību savā nekustamajā īpašumā, rēķinoties ar teritorijas plānojuma stabilitāti. Tiesiskās stabilitātes princips kļūst īpaši aktuāls tad, kad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir spēkā jau ilgāku laiku un kopš tā spēkā stāšanās nav notikusi būtiska tiesisko vai faktisko apstākļu maiņa, kas ļautu apšaubīt teritorijas plānojuma tiesiskumu. No vienas puses, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram likums ir piešķīris tiesības apturēt tādu teritorijas plānojumu, kas neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tiesiskuma princips prasa, lai teritorijas plānojuma un detālplānojuma normas atbilstu augstāka spēka tiesību normām. No otras puses, tikpat nozīmīgas un aizsargājamas ir to personu tiesības un likumiskās intereses, kurām teritorijas plānojums piešķir noteiktas tiesības un kuras, ilgtermiņā plānojot savu saimniecisko darbību, ir tiesīgas paļauties uz teritorijas plānojuma stabilitāti. Satversmes tiesa uzskata, ka likumdevēja uzdevums ir noteikt minēto tiesību taisnīgu līdzsvaru. Tāpēc Saeimai ir jāapsver iespēja likumā noteikt termiņu, kādā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs var apturēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra 2007. gada 6. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/144 "Par Kolkas pagasta padomes 2003. gada 13. jūnija saistošo noteikumu Nr. 6 "Kolkas pagasta teritorijas plānojums" apturēšanu daļā", 2007. gada 6. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/145 "Par Kolkas pagasta padomes 2006. gada 23. oktobra saistošo noteikumu Nr. 11 "Detālplānojums Nr. 01/08/05 Kolkas pagasta Sīkraga ciema īpašuma Jūrassili teritorijai, kadastra Nr. 8862 001 0061" apturēšanu", 2007. gada 6. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/146 "Par Kolkas pagasta padomes 2006. gada 23. oktobra saistošo noteikumu Nr. 13 "Detālplānojums Nr. 02/08/05 Kolkas pagasta Mazirbes ciema īpašuma Saulrīti teritorijai, kadastra Nr. 8862 002 0050" apturēšanu" un 2007. gada 6. jūnija rīkojumu Nr. 2-02/147 "Par Kolkas pagasta padomes 2006. gada 23. oktobra saistošo noteikumu Nr. 12 "Detālplānojums Nr. 01/08/05 Kolkas pagasta Mazirbes ciema īpašumu Ausmas, kadastra Nr. 8862 002 0027, un Undīnes, kadastra Nr. 8862 002 0204" apturēšanu" par atbilstošu Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas pirmajam teikumam un Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Balodis