67. Article — esot speciāla tiesību norma, kas iekļauta likumā

tikai krasta kāpu aizsardzībai, un ka tā neesot sistēmiski izmantojama un vispārināma visu pārējo Aizsargjoslu likuma normu interpretācijai vai attiecībā uz visu ciemu teritoriju. Aizsargjoslu likuma 67. pantā expressis verbis norādīts, kas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apstiprina ciemu robežas visā piekrastes aizsargjoslā. Savukārt no Aizsargjoslu likuma 6. panta otrās daļas redzams, ka krasta kāpu aizsargjosla ir tikai viena no trim Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas daļām. Turklāt pieteikuma iesniedzēja atsaucas uz likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" anotāciju, kura reizē ar attiecīgo likumprojektu tika iesniegta Saeimas Prezidijam 2003. gada 20. martā un kurā ir norādīts, ka ar likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" tiek precizēti aprobežojumi tikai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, nevis visā piekrastes aizsargjoslā. Jāņem vērā, ka minētais likumprojekts, kas tika iesniegts Saeimas Prezidijam, sākotnēji paredzēja izteikt jaunā redakcijā tikai Aizsargjoslu likuma 36. pantu un 37. panta 5. punkta "b" apakšpunktu (sk. lietas materiālu trešā sējuma 127.-134. lpp.). Tāpēc arī pievienotajā anotācijā tiek analizēta tikai šo grozījumu nepieciešamība Aizsargjoslu likumā. Anotācijā nav vērtēta nepieciešamība Aizsargjoslu likumu papildināt ar 67. pantu un pārejas noteikumu 2. punktu. Līdz ar to no likumprojekta anotācijas nav iespējams izdarīt pieteikuma iesniedzējas minētos secinājumus. Ciemu robežu noteikšanas kontekstā nepamatota ir arī pieteikuma iesniedzējas norāde uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2003. gada 30. maija vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (sk. lietas materiālu trešā sējuma 152. lpp.). Vēstulē ministrija norādījusi, ka neesot saprotamas no Vides ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas saņemto saskaņojumu turpmākās juridiskās sekas. Tomēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēstulē ietvertā piezīme attiecās nevis uz ciemu robežām, bet gan uz krasta kāpu aizsargjoslas robežu. 16.3. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka par Kolkas pagasta ciemu robežām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nav pieņēmusi nekāda veida lēmumu. Aizsargjoslu likums nenoteic veidu, kādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir jāapstiprina to ciemu robežas, kuri atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Tāpēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nav obligāti jāpieņem formāls lēmums par atteikumu apstiprināt ciemu robežas, bet gan ir jāpaziņo vietējai pašvaldībai savs viedoklis par ciemu robežu atbilstību vai neatbilstību normatīvajiem aktiem. Lietas materiālos ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2004. gada 16. marta vēstule par Kolkas pagasta teritorijas plānojumu, kura adresēta Kolkas pagasta padomes priekšsēdētājai (sk. lietas materiālu trešā sējuma 49. lpp.). Šajā vēstulē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sniedz savu vērtējumu arī par Teritorijas plānojumā noteiktajām ciemu robežām. Vēstulē konstatēts, ka ar Teritorijas plānojumu tiek pārkāptas Aizsargjoslu likuma un Teritorijas plānošanas likuma prasības un ka Kolkas pagasta padome, nosakot ciemu statusu un Teritorijas plānojumā atainojot ciemu robežas, nav vadījusies no Likumā par administratīvo teritoriju izveidošanu noteiktā ciema jēdziena. Tātad šajā vēstulē, kas tika nosūtīta Kolkas pagasta padomei vēl pirms Aizsargjoslu likuma pārejas noteikumu 2. punktā noteiktā termiņa - 2004. gada 1. jūlija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir skaidri norādījusi, ka Teritorijas plānojumā noteiktās ciemu robežas neatbilst likuma prasībām. Līdz ar to ir jāsecina, ka Kolkas pagasta ciemu robežas, kas noteiktas Teritorijas plānojumā, nav apstiprinātas Aizsargjoslu likuma pārejas noteikumu 2. punktā noteiktajā kārtībā. Tā kā ciemu robežas juridiski nepastāv, ir uzskatāms, ka visa teritorija, kas ietilpst neapstiprinātajās ciemu robežās, atrodas ārpus ciemiem. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir tiesīga neapstiprināt prettiesiskas ciemu robežas, taču tai nav tiesību pašai noteikt ciemu robežas. Šī funkcija saskaņā ar Likuma par administratīvo teritoriju izveidošanu 12. pantu ir vietējās pašvaldības kompetencē. Kamēr Kolkas pagasta padome nav noteikusi normatīvo aktu prasībām atbilstošas ciemu robežas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nav tās apstiprinājusi, minētās teritorijas ir uzskatāmas par tādām, kas atrodas ārpus ciemiem. Nepamatots ir pieteikuma iesniedzējas apgalvojums, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija esot apstiprinājusi Teritorijas plānojumā noteiktās Ušu ciema robežas. Kā izriet no Vides ministrijas 2007. gada 18. maija vēstules, kas adresēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2007. gada 30. maija vēstules par ciemu robežu saskaņošanu, kas adresēta Kolkas pagasta padomei (sk. lietas materiālu pirmā sējuma 165., 166. lpp.), apstiprinātas un saskaņotas ir tās Ušu ciema robežas, kas noteiktas Kolkas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu projektā, nevis Teritorijas plānojumā. 16.4. Pieteikuma iesniedzēja arī norāda, ka Teritorijas plānojumā noteiktās ciemu robežas sakrīt ar tām ciemu robežām, kuras jau tikušas apstiprinātas ar Kolkas pagasta padomes 2001. gada 26. novembra un 2003. gada 11. februāra lēmumiem. Turklāt zemes ierīcības shēmu, uz kuras pamata pieņemti abi minētie lēmumi, esot akceptējusi Slīteres nacionālā parka administrācija, kas tolaik bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša valsts civiliestāde. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neesot izteikusi iebildumus pret tās pārraudzībā esošās iestādes darbību, arī akceptējot noteiktās ciemu robežas. Satversmes tiesai nav jāvērtē, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija toreiz neiebilda pret 2001. gada 26. novembrī noteiktajām ciemu robežām un nepārskatīja Slīteres nacionālā parka administrācijas sniegto pozitīvo atzinumu par šīm robežām. Tas, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savulaik nenorādīja uz ciemu robežu neatbilstību tajā laikā spēkā bijušajiem normatīvajiem aktiem, nenozīmē, ka šobrīd to nebūtu tiesīga darīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šāds pilnvarojums Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ir piešķirts gan Aizsargjoslu likuma pārejas notikumu 2. punktā, gan Teritorijas plānošanas likuma 7.1 pantā, kas piešķir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram tiesības apturēt domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai detālplānojums, vai kādas šo noteikumu daļas darbību, ja viņš uzskata, ka tie ir nelikumīgi. Kolkas pagasta ciemu robežas nav apstiprinātas Aizsargjoslu likumā noteiktajā kārtībā, tāpēc Teritorijas plānojumā iezīmētās ciemu robežas juridiski nepastāv un uz šīm teritorijām pilnībā attiecas aprobežojumi, kas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu noteikti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu teritorijās. 17. Var piekrist pieteikuma iesniedzējai, ka ne likumdevējs, ne Ministru kabinets nav noteicis kārtību, kāda pašvaldībai būtu jāievēro, nosakot ciemu robežas. Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2003. gada 30. maija vēstulē par priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai norāda, ka būtu nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentētu ciemu robežu noteikšanas kārtību (sk. lietas materiālu trešā sējuma 154. lpp.). Turklāt Vides ministrija 2004. gada 19. marta vēstulē, atbildot Kolkas pagasta padomei jautājumā par iespēju saskaņot ciemu robežas, norāda, ka tā šobrīd ciemu robežas nevar saskaņot, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai izpildītu Aizsargjoslu likuma 67. panta prasības, veidojot starpministriju komisiju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā esošo ciemu robežu apstiprināšanai (sk. lietas materiālu pirmā sējuma 164. lpp.). Līdz šim brīdim šāda starpministriju komisija nav izveidota. Satversmes tiesa uzskata, ka normatīvajos aktos jāparedz gan precīzāki kritēriji, pēc kuriem vietējās pašvaldības nosaka ciemu robežas, gan arī kārtība, kādā ministrijas šīs robežas saskaņo un apstiprina. Tad Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā esošajām vietējām pašvaldībām būtu vieglāk noteikt normatīvajiem aktiem atbilstošas ciemu robežas. 18. Rīkojuma Nr. 2-02/144 2.1.1. punktā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs norāda, ka Kolkas pagasta pašvaldība, nosakot ciema statusu un Teritorijas plānojumā iezīmējot ciemu robežas, neesot vadījusies no ciema jēdziena, kas bijis noteikts Likuma par administratīvo teritoriju izveidošanu 11. panta toreizējā redakcijā, proti, 2003. gada 13. jūnijā spēkā bijušajā redakcijā. Tātad, vērtējot rīkojuma Nr. 2-02/144 2.1.1. punkta atbilstību Satversmes 1. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas pirmajam teikumam, Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs rīkojies savas kompetences ietvaros, pārbaudot Teritorijas plānojuma atbilstību Likuma par administratīvo teritoriju izveidošanu 11. panta toreizējai redakcijai, un vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra izdarītais secinājums par to, ka Teritorijas plānojumā noteiktā ciemu teritorija vairākkārt pārsniedz vēsturiskās apbūves apjomus, ir pamatots. 18.1. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punktu pašvaldībām ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas plānojumu un nodrošināt tā administratīvo pārraudzību. Likuma