3. Article

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā "Frascati Manual" dotas sekojošas definīcijas: 3.1. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes - radoša darbība, ko sistemātiski veic, lai paplašinātu zināšanu apjomu, ieskaitot zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību, un šo zināšanu izlietošana, lai veidotu jaunas to pielietošanas sfēras. Zinātniskie pētījumi un eksperimentālās izstrādes ietver trīs darbības veidus: 3.1.1. Fundamentālie pētījumi - eksperimentāls vai teorētisks darbs, ko veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par dažādām parādībām un novērojumu rezultātiem bez konkrēta iegūto zināšanu pielietojuma mērķa. Fundamentālo pētījumu procesā analizē parādību dažādas īpašības un struktūru, lai formulētu un pārbaudītu hipotēzes, teorijas vai likumsakarības; 3.1.2. Lietišķie pētījumi - arī oriģināli pētījumi jaunu zināšanu ieguvei. Tomēr tos veic, lai sasniegtu kādu praktisku mērķi vai atrisinātu konkrētu uzdevumu. Lietišķo pētījumu rezultāti vispirms paredzēti, lai atrisinātu problēmas, saistītas ar atsevišķiem vai ierobežota skaita produktiem, funkcijām, metodēm vai sistēmām. Lietišķie pētījumi attīsta idejas funkcionālā veidā. Pētījumā iegūtos rezultātus bieži patentē, bet tie var arī būt nepieejami plašākam lietotāju lokam; 3.1.3. Eksperimentālās izstrādes - sistemātisks darbs, ko veic izmantojot zinātnisko pētījumu vai praktiskās darbības pieredzē iegūtās zināšanas, lai ražotu jaunus materiālus, produktus vai iekārtas, ieviestu jaunus tehnoloģiskos procesus, sistēmas un pakalpojumus, vai arī lai būtiski pilnveidotu esošos. 3.2. Piemērs: Noteiktas grupas polimerizācijas reakciju izpēte pie dažādiem nosacījumiem kādai produktu grupai, kā arī to ķīmisko un fizikālo īpašību izpēte ir fundamentāls pētījums. Mēģinājums optimizēt vienu no reakcijām, lai iegūtu polimērus ar noteiktām īpašībām - lietišķais pētījums. Eksperimentāla izstrāde ir procesa izveidošana, ko optimizē laboratorijas līmenī un potenciālu metožu izstrāde noteikta polimēra ražošanā, kā arī noteiktu izstrādājumu izgatavošana no attiecīgā polimēra. 2. 1.nodaļas "Zinātnisko darbu izpilde" aizpildīšanas norādījumi4. Veidlapas 1.nodaļas 1000.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto pētniecības darbu apjomiem. 5. 1100.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto fundamentālo pētījumu apjomiem. 6. 1200.rindā uzrāda datus kā par pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto lietišķo pētījumu apjomiem. 7. 1300.rindā uzrāda kā pārskata gadā pabeigto, tā arī nepabeigto eksperimentālo izstrāžu apjomus. 8. 1000.rinda ir vienāda ar 1100., 1200. un 1300.rindas summu. 3. 2.nodaļas "Zinātnisko darbu pielietojuma virziens" aizpildīšanas norādījumi9. Veidlapas 2.nodaļā uzrāda zinātnisko darbu pielietojuma virzienu pa zinātņu nozarēm, sniedzot novērtējumu procentos no kopējā izpildītā zinātnisko darbu apjoma. 10. 2100., 2200., 2300., 2400., 2500. un 2600.rindas summa ir vienāda ar 100%. 4. 3.nodaļas "Zinātniskais personāls" aizpildīšanas norādījumi11. Veidlapas 3.nodaļas 3100.rindā uzrāda darbiniekus ar augstāko izglītību, kuri veic pētniecības darbu. To skaitā ietilpst arī zinātnisko iestāžu vadītāji un viņu vietnieki.