2. Article

Energoresursu pieejamības izvērtējums 2.1. Dabasgāze Galvenais dabasgāzes piegādes virziens Latvijas patērētājiem ir maģistrālie gāzes tīkli, kuri atzarojas no Jamalas-Eiropas gāzes vada Tveras apgabalā (Krievijā) uz Sanktpēterburgu, Pleskavu un tālāk uz Igauniju, Latviju. Baltijas valstu maģistrālie gāzes tīkli ir labi attīstīti un to spēju nodrošināt stabilas piegādes paaugstina Inčukalna pazemes gāzes krātuve (turpmāk - IPGK). Pēdējos gados dabasgāzes patēriņš ir nostabilizējies 1,7 miljardu m3 robežās. Vairāk par 60 % no patērētās dabasgāzes izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Ņemot vērā, ka lietotājiem Latvijā dabasgāzi importē no viena avota, dabasgāzes piegādes apjomi un piegādes drošība ir atkarīga no gāzes piegādes infrastruktūras, t.i., maģistrālo un sadalošo gāzes vadu stāvokļa, kā arī to adekvātas uzturēšanas un attīstības. Latvijas teritorijā esošie maģistrālie un sadalošie dabasgāzes tīkli ir viena komersanta - akciju sabiedrības "Latvijas gāze" - īpašumā un valdījumā. Gāzes pārvades sistēmas operatora funkcijas veic akciju sabiedrības "Latvijas gāze" struktūrvienība "Gāzes transports". Ņemot vērā, ka akciju sabiedrība "Latvijas gāze" sistemātiski veic relatīvi apjomīgas investīcijas gāzes krātuves un sadalošo un maģistrālo tīklu ekspluatācijā un attīstībā, nav prognozējami īpaši riski dabasgāzes apgādē īstermiņā. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators savā ikgadējā ziņojumā (2005.gads) prognozē dabasgāzes patēriņa pieaugumu (2,5 līdz 2,7 miljardi m3 līdz 2015.gadam). Pirmais nozīmīgākais patēriņa pieaugums 2008./2009.gadā ir saistīts ar TEC-2 jaunā kombinētā cikla gāzes 1.bloka nodošanu ekspluatācijā, un tad 2009.gadā prognozētais dabasgāzes patēriņš sasniegs 2,2-2,4 miljar dus m3. Analizējot dabasgāzes patēriņa prognozes līdz 2015.gadam un akciju sabiedrības "Latvijas gāze" definēto biznesa politiku - nodrošināt no IPGK ne tikai Latvijas, Igaunijas un Krievijas, bet arī Lietuvas un Somijas lietotāju gāzes apgādes drošību -, gāzes krātuves kapacitāte varētu kļūt nepietiekama. Šajā kontekstā problemātiska varētu būt pašreizējās gāzes apgādes sistēmas iespēja nodrošināt dabasgāzes piegādes jaunai potenciālajai 400 MW bāzes slodzes elektrostacijai. Dabasgāzes pārvades sistēmas operators savā ziņojumā par sistēmas attīstību un piegādes nodrošinājumu norāda, ka ir noslēgti ilgtermiņa līgumi līdz 2015.gadam par prognozētiem apjomiem (2,5 miljardi m3). Nosakot gāzes cenas ilgtermiņa līgumos, tās parasti tiek saistītas ar naftas cenu. Ņemot vērā prognozēto gāzes patēriņa pieaugumu un naftas cenu tendences pēdējos gados, var prognozēt, ka cenas pieaugums gāzei būs straujāks nekā oglēm. Papildu faktors prognozētajam cenu pieaugumam ir arī nepieciešamie lielie investīciju apjomi (tajā skaitā Krievijā) dabasgāzes ieguves rūpniecības attīstībai. Ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražošanas stacijas Latvijā kā fosilo kurināmo izmanto tikai dabasgāzi (TEC-1, TEC-2 vecais un jaunais bloks), jaunas dabasgāzi izmantojošas bāzes slodzes stacijas celtniecība tikai paaugstinātu Latvijas enerģētikas sektora atkarību no viena resursu veida un piegādātāja, kā arī pakļautu to lielākām cenu svārstībām. 2.2. LNG LNG kā enerģijas produkta un tehnoloģijas ieviešana Latvijā un Baltijas valstīs būtu vēlama, lai radītu konkurenci pašreizējiem dabasgāzes piegādātājiem. Latvijā LNG projektu var uzskatīt kā papildu pasākumu gāzes apgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzes apgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Tāpat LNG importēšana dažādotu arī gāzes piegādes avotus, tādējādi samazinot atkarību no viena piegādātāja un līdz ar to ļaujot nodrošināties pret straujiem cenu pieaugumiem nākotnē. Tomēr jāatzīst, ka atbilstoši LNG projekta izmaksām un prognozējamām gāzes cenām tā būtu ļoti augsta samaksa par papildu apgādes drošību. LNG tūlītēju integrēšanu Latvijas gāzes apgādes sistēmā apgrūtina arī gāzes tirgus liberalizācijas pakāpe un tas, ka līdz 2017.gadam dažādu apstākļu dēļ potenciālajam LNG termināļa operatoram nebūs pieejas gāzes transporta sistēmai, līdz ar to būs apgrūtināta gāzes piegāde lietotājiem no LNG termināļa pa esošajiem gāzes vadiem. LNG projektu ekonomiski izdevīgāku padara iespēja to saistīt ar elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanu regazifikācijas termināļa tuvumā. No šāda aspekta skatoties, ekonomiski izvērtējams ir projekts, kurā LNG regazifikācijas termināļa celtniecība tiek saistīta ar lielas jaudas (800-1600 MW) elektroenerģijas stacijas izbūvi termināļa tiešā tuvumā. Šādas stacijas būvniecība, protams, ir jāvērtē Baltijas valstu elektroenerģijas apgādes kontekstā. 2.3. Biomasa Kā biomasa (bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās un sadzīves atkritumos) elektrostacijā galvenokārt var tikt izmantota koksne. Salmu, biodegvielas ražošanas atlikumu un atkritumu potenciāls ilgtermiņa izmantošanai ir neliels. - Latvijas meža zemju kopējā krāja ir 631 milj. m3, bet nemeža (piemēram, krūmi) zemju kopējā krāja ir 4,54 milj. m3. Koksnes (ar mizu) vidējais pieaugums ir 25,53 milj. m3 gadā. - Enerģētiskās koksnes izmantošanas apjomi ir 8,6 milj. m3 gadā, enerģētiskās koksnes eksports - 3,6 milj. m3 gadā. Enerģētisko koksni galvenokārt izmanto siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanai koksne pašlaik tiek izmantota niecīgos apjomos. - Koksnes potenciāls enerģijas ražošanai no mežizstrādes atliekām, celmiem, apauguma un otrreizējās koksnes Latvijā ir aprēķināts 6-11 milj. m3 apmērā. Pašreizējais patēriņš kopā ar eksportu sasniedz potenciāla augšējo robežu. - Mežizstrādē iegūstamā enerģētiskā koksne Latvijā ir izkliedēta gan teritoriāli, gan arī pēc energoietilpības uz produkcijas vienību. Tāpēc liela uzmanība jāpievērš koksnes pilnīgākai, efektīvākai un racionālākai izmantošanai tuvu tās ieguves vietai. No kurināmā izmantošanas viedokļa ekonomiskāka ir koksnes izmantošana koģenerācijas procesā. - Efektīva koksnes resursu izmantošana no oglekļa aprites, koksnes dzīves cikla un vērtības ķēdes viedokļa panākama, vispirms koksni izmantojot par izejmateriālu produktu ražošanā, tad atkārtoti pārstrādājot un visbeidzot izmantojot par enerģijas avotu. Koksnes produktu pievienotā vērtība ir 10 reizes lielāka nekā pievienotā vērtība enerģijas ražošanā, to sadedzinot. Ņemot vērā to, ka koksne ir ievērojams nacionālais resurss un to ir iespējams izmantot enerģijas ražošanā, palielinot energoapgādes drošību, ir iespēja to izmantot liela mēroga enerģētikas projektos kā vienu no līdzsadedzināšanas produktiem. Tomēr enerģētikā koksne galvenokārt jāizmanto lokāli - siltumapgādē un koģenerācijas iekārtās. 2.4. Ogles Ogles ir viens no svarīgākajiem energonesējiem pasaulē: - 54 % no visu fosilo energoresursu rezervēm (šā brīža tehniski un saimnieciski iegūstamie apjomi) ir ogles; - ņemot par pamatu ogļu patēriņu pasaulē 2005.gadā, akmeņogļu rezervju pietiks vismaz 150 gadiem, bet brūnogļu - 210 gadiem; - pasaulē apzinātie akmeņogļu krājumi tiek lēsti vairāk nekā 900 miljardu tonnu apmērā; - atšķirībā no dabasgāzes un naftas ogļu atradnēm ir vienmērīgāks sadalījums - tās atrodamas visos kontinentos. Vislielākie krājumi ir ASV, Krievijā, Ķīnā, Indijā, DĀR, Brazīlijā. 2.5. Kodoldegviela (urāns) 74 % no urāna rezervēm ir koncentrēti četrās valstīs - Austrālijā, Kanādā, Kazahstānā un Nigērijā. Pārējie resursi atrodas Brazīlijā, DĀR, Namībijā, Uzbekistānā, Krievijā, Jordānijā, Ukrainā un Ķīnā. 2.6. Hidroelektrostacija Hidroelektrostacijas (HES) Latvijā nevar uzskatīt par bāzes slodzes stacijām: - jaudas potenciāls ir nepietiekams: ■ Jēkabpils HES un Daugavpils HES - 130 MW, ■ mazās HES - 15-20 MW (tai skaitā iespējamās jaunās HES un esošo HES rekonstrukcija); - HES darba stundu skaits ir aptuveni 2000 h gadā (atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem); - kā bāzes stacija HES Latvijā var darboties aptuveni vienu mēnesi palu laikā. 2.7. Vēja elektrostacija Vēja elektrostacijas (VES) Latvijā nevar uzskatīt par bāzes slodzes stacijām, kaut gan pastāv tehniskas iespējas uzstādīt nepieciešamās jaudas: - VES Latvijas apstākļos ir ļoti mazs jaudas izmantošanas koeficients (darba stundu skaits ir aptuveni 1800-2200 h gadā); - tā kā Latvijas rietumu piekraste un jūras teritorija, kur ir tehniskas iespējas uzstādīt VES, ir neliela un tur atrodas daudz īpaši aizsargājamo teritoriju, pastāv liela jaudas nevienmērība, tādēļ nepieciešamas balansēšanas jaudas (piemēram, gāzes turbīnas bloks) vismaz 50 % apjomā no uzstādītās VES jaudas.