3. Article

Ekonomiskā analīze Elektroenerģijas ražošanas cenu veido šādas izmaksas: - kurināmais; - ekspluatācijas izmaksas; - kapitālizmaksas (ietver investīciju atmaksāšanos 15 gadu periodā, izmantojot diskonta likmi 15 %). Kurināmā izmaksas aprēķinātas, izmantojot reālās kurināmā cenas 2006./2007.gadā. 3.1.tabula. Kurināmā cenas Kurināmais EUR/nat.v. EUR/MWh LVL/MWh Dabasgāze1 216 23,5 15,0 Akmeņogles2 40 6,7 5,2 Kūdra3 27 8,2 5,7 Biomasa4 (koksne) 30 13,0 9,0 Kodoldegviela 3,8 2,6 Kapitālieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu noteikšanai izmantoti Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2005.gadā apkopotie dati par reālām izmaksām laikposmā no 2001.gada līdz 2004.gadam uzbūvētajām elektro stacijām5. Kapitālieguldījumi ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas uzbūvēšanai - izpēti, projektēšanu, iekārtas, montāžu un būvdarbus, uzraudzību, kā arī kapitāla izmaksas (kredītsaistības būvniecības periodā). Piezīmes. 1 Atbilst Latvijas 8.lietotāju grupas dabasgāzes cenai no 2007.gada 1.maija par 1000 m3, ja mazuta kotācija ir 300 USD/t. 2 Atbilst 2006.gada vidējai akmeņogļu cenai Eiropā par tonnu. 3 Izmantoti dati par kūdras cenu dinamiku Latvijā un Association of Finnish Peat Industries informācija par tonnu. 4 Atbilst 2006./2007.gada vidējai koksnes šķeldas cenai Latvijas siltumapgādes uzņēmumos par tonnu. 5 Project costs of generating electricity, IEA/NEA/AEN, 2005. 3.2.tabula. Kapitālieguldījumi un ekspluatācijas izmaksas, EUR/kWe Tehnoloģija Kapitālieguldījumi Ekspluatācijas izmaksas minimālās izmaksas maksimālās izmaksas minimālās izmaksas maksimālās izmaksas Ogļu elektrostacijas PC 875 1300 40 80 FBC 1050 1400 25 70 IGCC 1250 1800 45 95 Gāzes elektrostacijas GTCC 400 950 15 45 Atomelektrostacijas PWR 1300 1900 40 100 GENIII 1400 2200 40 100 Vēja elektrostacijas Uz sauszemes 960 1400 15 50 Jūrā 1400 2300 40 75 Hidroelektrostacijas Vidējas jaudas (3-15 MW) 1300 2550 20 60 Mazas jaudas (< 1 MW) 5100 6200 35 105 Ekspluatācijas izmaksas ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas apkalpošanai - apkalpojošā personāla darba alga, remonta izmaksas, materiālus un citas izmaksas. Iespējamais elektroenerģijas cenas diapazons katram teorētiskajam variantam, kā arī izmaksu komponenšu attiecības parādītas 3.1. un 3.2.attēlā. 3.1.attēls. Elektroenerģijas cena (EUR/MWh) 3.2.attēls. Izmaksu īpatsvars elektroenerģijas cenā (%) Piezīme. * Kurināmā maisījums (80 % ogles, 10 % kūdra, 10 % biomasa) Lai veiktu jutīguma analīzi, ir apkopoti visi iespējamie riska faktori, kuri atstāj ietekmi uz finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un to rezultātiem. Šie faktori ir apkopoti 3.3.tabulā, un katram no tiem analizējot noteikta riska pakāpe. Faktoru vērtējumam izmantota punktu sistēma no 1 līdz 3, kur 1 nozīmē zemu risku, 2 - vidēju un 3 - augstu risku. 3.3.tabula. Riska faktoru apkopojums Faktori Risks Kurināmā cena 3 Investīciju izmaksas 2 Ekspluatācijas izmaksas 1 Emisijas kvotas cenas izmaiņas 2 - Nevienam no konkrētajiem fosilā kurināmā veidiem nav vērā ņemamu cenu priekšrocību. - Izmantojot fosilo kurināmo (tai skaitā kodoldegvielu), elektroenerģijas cena svārstās salīdzinoši nelielā amplitūdā - 55-65 EUR/MWh. Izmantojot biomasu, šis līmenis ir nedaudz augstāks - aptuveni 70 EUR/MWh. - Izmantojot tādus atjaunojamos energoresursus kā vējš6 un hidroenerģija, elektroenerģijas cena ir ievērojami augstāka - 110-135 EUR/MWh. Prakse rāda, ka lielāks jaudas izmantošanas koeficients ļauj arī šāda veida elektroenerģijai veiksmīgi konkurēt ar fosilo elektroenerģiju, tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos nav iespējams sasniegt lielāku jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā. - No ekonomiskā viedokļa Latvijā bāzes slodzes segšanai ieteicams būvēt elektrostaciju, kura darbojas ar fosilo kurināmo un/vai biomasu. - Tā kā tīras biomasas izmantošanas variants ir dārgāks par citu cieto kurināmo izmantošanas variantiem, biomasu ieteicams izmantot maisījumā ar tādiem cietā kurināmā veidiem kā ogles un kūdra. - Kurināmā cena ir visjutīgākais faktors, ja tiek izmantots fosilais kurināmais. Visjutīgākais variants attiecībā uz kurināmā cenas ietekmi ir dabasgāzes izmantošana, jo šajā gadījumā kurināmajam ir vislielākais īpatsvars elektroenerģijas cenā (tuvu 70 %). Tādiem cietā kurināmā veidiem kā oglēm un kūdrai ir ievērojami zemāka jutība pret cenas izmaiņu, jo to īpatsvars elektroenerģijas cenā ir zemāks (aptuveni 35 %). - Emisijas kvotas cenai (ja kvotas jāpērk) ir liela ietekme uz tādu fosilo kurināmo izmantošanu kā kūdra un ogles. Pietiekami liela ietekme ir arī dabasgāzes izmantošanas gadījumā. Ja kvotas cena nepārsniedz 20 EUR/t, tās ietekme uz dažādiem kurināmā veidiem ir neliela. Piezīme. 6 Neņemot vērā rezervēšanas jaudu uzstādīšanu. 3.3.attēls. Emisijas kvotas cenas ietekme