5. Article

Bāzes jaudas elektrostacijas variantu priekšrocību un trūkumu salīdzinājums HES un VES izmanto atjaunojamos energoresursus, tādējādi atmosfērā netiek emitēts CO2 un citas kaitīgās vielas, kā arī mazinās Latvijas atkarība no importētajiem energoresursiem. Tomēr gan hidroelektrostacijas, gan vēja elektrostacijas par bāzes slodzes stacijām uzskatāmas tikai noteiktos apstākļos - HES nepieciešama vienmērīga ūdens caurplūde visu gadu, bet VES vēja parkiem jābūt ar lielu kopējo jaudu un ar izkliedētu izvietojumu teritorijā ar dažādu vēja stiprumu un virzienu. Fosilā kurināmā elektrostacijas, kā arī atomelektrostacijas atbilst bāzes jaudas elektrostaciju prasībām attiecībā uz jaudas izmantošanas koeficientu un saražotās elektroenerģijas apjomu. Arī atomelektrostacijas (AES) atmosfērā neemitē CO2 un citas kaitīgās emisijas. Atomelektrostacijām raksturīgs augsts jaudas izmantošanas koeficients, un kodoldegvielas cena ir mazāk atkarīga no naftas cenu fluktācijām. Tomēr atomelektrostacijas būvniecība Latvijas apstākļos ir sarežģīta un pietiekamā apjomā nerisina konkrētās problēmas valsts energoapgādē šādu apstākļu dēļ: - atomelektrostacijām piedāvāto bloku jaudu diapazons ir 600 līdz 1700 MW. Tas nozīmē, ka Latvijā būtu jābūvē 600 MW stacija, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu 350-400 MW; - attiecībā uz būvniecības laiku - atomelektrostacijām tas ir visgarākais salīdzinājumā ar citu veidu elektrostacijām - 7-9 gadi un pat vairāk. Turklāt jāuzsver arī projekta pirmsbūvniecības fāze, kas var ilgt vairākus gadus sarežģīto lēmumu un procedūru pieņemšanas nepieciešamības dēļ; - atomelektrostaciju būvniecība ir sarežģīts process, kur tehnoloģiskās īpatnības prasa ļoti augsti kvalificētu darbaspēku atsevišķām būvniecības cikla sastāvdaļām. Šāds darbaspēks ir deficīts, tāpēc tas ievērojami sadārdzina investīcijas un paildzina iespējamo būvniecības laiku. Atomelektrostaciju būvniecībā nepieciešamā darbaspēka pieejamība ir viens no riska faktoriem; - līdzīgus secinājumus var attiecināt arī uz AES ekspluatāciju, jo Latvijā šādi speciālisti netiek gatavoti - tātad būtu nepieciešama speciāla izglītības programma vai arī jāizmanto ārvalstu darbaspēks. Dabasgāze ir piemērots kurināmais bāzes jaudas elektrostacijām. Dabasgāzes kombinētais cikls ir visefektīvākā sadedzināšanas tehnoloģija, turklāt šādu elektrostaciju būvniecības laiks ir salīdzinoši īss (2-3 gadi), un nepieciešamie kapitālieguldījumi uz uzstādītās jaudas vienību ir vieni no zemākajiem. Salīdzinoši zemas ir arī ekspluatācijas izmaksas. Dabasgāzes izmantošanas gadījumā veidojas maz kaitīgo emisiju. Lai gan dabasgāze ir tehnoloģiski efektīvs un videi draudzīgs kurināmais, no kurināmā cenas viedokļa tas ir visriskantākais kurināmā veids. Cenas noteikšana ir saistīta ar naftas produktu tirgus cenām, kuras nav iespējams prognozēt, tāpēc ar cenu noteikšanu saistītās procedūras ir riskantas un nestabilas. Attiecībā uz dabasgāzes piegādēm Latvijai Krievijas uzņēmums akciju sabiedrība "Gazprom" atrodas monopolstāvoklī un nosaka cenu uz Latvijas un Krievijas robežas. Tā kā Latvijā elektroenerģijas ražošanā kā fosilo kurināmo pamatā izmanto tikai dabasgāzi (TEC-1, TEC-2 vecais un jaunais bloks, kā arī mazas jaudas koģenerācijas stacijas), jaunas dabasgāzi izmantojošas bāzes slodzes stacijas celtniecība ievērojami paaugstinātu sektora atkarību no viena resursa veida un piegādātāja, kā arī pakļautu to lielākām cenu svārstībām. Alternatīva cauruļvadu dabasgāzei ir sašķidrinātā dabasgāze (LNG), tomēr, izmantojot LNG, jārēķinās ar lielām izmaksām izkraušanas un regazifikācijas termināļa izbūvē, un tā būtu ļoti augsta samaksa par papildu apgādes drošību. No patēriņa viedokļa raugoties, LNG regazifikācijas termināļa celtniecība Latvijā nav ekonomiski pamatota, jo 350-400 MW elektrostacijas patēriņš nav pietiekams, salīdzinot ar vidējiem LNG sašķidrināšanas rūpnīcu ražošanas apjomiem, un mazie regazifikācijas termināļa apjomi strauji palielina ražošanas izmaksas uz vienu vienību. Lai regazifikācijas termināļa būvniecība atmaksātos, būtu nepieciešams gāzes patēriņš, kas atbilstu vismaz 800 MW, bet optimāli - 1600 MW jaudas elektrostacijas patēriņam. Fizisko un komerciālo risku samazināšanā galvenā uzmanība elektroenerģijas ražošanā jāpievērš dabasgāzes sabalansēšanai ar citiem fosilajiem kurināmajiem un aizstāšanai ar atjaunojamiem resursiem. Kā ticamākā alternatīva dabasgāzes tālākai izmantošanai elektroenerģijas ražošanā ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu. Izmantot tikai biomasu 350-400 MW jaudas elektrostacijā nav pamatoti no biomasas pieejamības, transporta un loģistikas viedokļa. Līdzīgas problēmas ir ar kūdras izmantošanu, turklāt kūdras izmantošana saistīta ar vides aizsardzības problēmām (kaitīgo emisiju apjoms pārsniedz ogļu emisijas, purvu pastiprināta izstrāde veicina CO2 izdalīšanos). Ogles ir izplatīts, plaši pieejams energoresurss pasaules tirgū, labi un izdevīgi transportējams un uzkrājams. Liela priekšrocība ir iespēja to sadedzināt kopā ar biomasu un citiem cietā kurināmā veidiem (piemēram, kūdru, atkritumiem), samazinot ietekmi uz vidi un vienlaikus paplašinot atjaunojamo resursu izmantošanu. Ogļu cena ir vienkāršāk prognozējama un mazāk atkarīga no naftas cenu svārstībām. Ogļu elektrostacijas galvenie trūkumi ir salīdzinoši lielās investīcijas uz uzstādītās jaudas vienību, kā arī ilgāks celtniecības laiks (4-5 gadi) nekā gāzes elektrostacijām, tomēr ogļu stacijām ir arī ilgāks kalpošanas laiks. Sadedzinot ogles, veidojas vairāk kaitīgo emisiju, nekā izmantojot dabasgāzi, tomēr ir iespējams tās samazināt līdz minimumam, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, kuras pēdējā laikā īpaši strauji attīstās un kuru pilnveidošana turpinās. Jau pašlaik pieejamās labākās tehnoloģijas nodrošina normatīvo vides aizsardzības prasību ievērošanu. Savukārt turpmāk, kad rūpnieciski būs pieejamas minētās iekārtas un tas būs ekonomiski pamatoti, ņemot vērā CO2 izmaksas, paredzama iespēja papildu iekārtas izbūvei CO2 uztveršanai un uzglabāšanai (CCS). Savukārt izveidojušos izdedžus iespējams izmantot būvmateriālu ražošanā vai ceļu būvniecībā, kas rada papildu ekonomiskos ieguvumus. 5.1.tabulā ir dots teorētisko variantu salīdzinājums, izvērtējot dažādus kritērijus. Vērtējumam izmanto punktu sistēmu no 1 līdz 3 (1 - zema atbilstība, 2 - vidēja atbilstība, 3 - augsta atbilstība). 5.1.tabula. Teorētisko variantu salīdzinājums Jaudu atbilstība Būv niecības laiks Kapitāl iegul dījumi Kurināmā riski Energo apgādes drošums Atjaunojamo energoresursu izmantošana CO2 emisijas Kopā Dabasgāze 3 3 3 1 1 1 2 14 LNG 3 1 1 2 3 1 2 13 Ogles 3 2 2 3 3 1 1 15 Biomasa 2 2 2 2 2 3 3 16 Kūdra 2 2 2 3 2 1 1 14 Maisījums (ogles + biomasa) 3 2 2 3 3 2 1 16 AES 1 1 1 3 3 1 3 13 HES 1 2 2 1 1 3 3 13 VES 1 3 2 1 1 3 3 14 Izvērtējot teorētiski iespējamos variantus, var secināt, ka optimālākā ir cietā kurināmā maisījuma (ogles + biomasa) izmantošana, līdzīgi vērtējama akmeņogļu elektrostacijas un dabasgāzes kombinētā cikla elektrostacijas ieviešana. Lai sasniegtu pamatnostādnēs noteiktos mērķus attiecībā uz primāro energoresursu dažādošanu, atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas ciklu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai, jaunās elektrostacijas projektam jāiekļaujas atlikušās un deficītās daļas aizpildīšanā gan jaudas, gan enerģijas ziņā. Jaunajai elektrostacijai jānodrošina būtiska primārās enerģijas (kurināmā) dažādošana un ražošanas izvietošana noteiktā pārvades sistēmas vietā. Dabasgāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai Latvijas tirgū ir sasniegusi tādu izmantošanas pakāpi, ka resursu piegādes struktūru var raksturot kā vienveidīgu un riskantu. Pēc Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas un paplašināšanās bilance kļūs vēl nesabalansētāka. Tādēļ jaunās bāzes stacijas ieviešana vienlaikus izmainīs arī primāro resursu bilanci un plūsmu. Vienlaikus jāuzsver, ka enerģijas piegādes drošības pakāpe vienmēr korelē ar enerģijas cenu, tādēļ nevajadzētu izvēlēties elektroenerģijas cenu par dominējošu kritēriju jaudas izvēlē. Tādējādi kurināmā plūsmu daudzveidošanas un elektroapgādes pašnodrošinājuma mērķi visefektīgāk var sasniegt ar tīro vai nākotnē tīro ogļu tehnoloģiju ieviešanu bāzes jaudu problēmas atrisināšanai. Ieteicamais elektrostacijas variants attiecīgi ir cieto kurināmo izmantojoša kondensācijas tipa elektrostacija. Kurināmais - biomasa (koksne) 10-20 % un ogles 80-90 %. Biomasas līdzsadedzināšana ar oglēm ir vēlama apmēram šādā attiecībā, jo šāds biomasas apjoms būtu ērti piegādājams no loģistikas viedokļa, neradītu nopietnus draudus kurināmā iepirkšanai esošajiem enerģētiskās biomasas lietotājiem, kā arī potenciālajām jaunajām izkliedētajām koģenerācijas stacijām. Tas varētu būt kā ieteikums investoram, lēmuma pieņemšanu atstājot viņa paša ziņā, ņemot vērā ekonomiskos apsvērumus (biomasas tirgus situācija, CO2 faktiskās izmaksas un citi apsvērumi)." Ekonomikas ministrs K.Gerhards