4. Article

Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmai izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu 2009.gadam un turpmākajiem gadiem. Ministru prezidents I.Godmanis Ekonomikas ministrs K.Gerhards (Ministru kabineta 2008.gada 20.maija rīkojums Nr.266) Latvijas Republikas Pirmā energoefektivitātes rīcības plāna 2008.-2010.gadam kopsavilkums Energoresursu un enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ražošanas, transportēšanas un patēriņa posmā ir viens no galvenajiem Latvijas Republikas valsts attīstības un enerģētikas politikas uzdevumiem, kura risināšana pozitīvi ietekmēs enerģijas apgādes drošību, klimata pārmaiņu samazināšanu un valsts ekonomikas konkurētspēju. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (turpmāk - attīstības plāns) ir izstrādāts saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu un ir vidēja termiņa plānošanas dokuments laikposmam no 2007.gada līdz 2013.gadam. Attīstības plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Tas ir Latvijas ieguldījums Eiropas Savienības dalībvalstu kopējā stratēģijā un Lisabonas programmas īstenošanā. Attīstības plāns nosaka, ka enerģijas pietiekamība ir valsts ekonomiskās izaugsmes, dzīves kvalitātes un valsts drošības jautājums. Pilnveidojot enerģijas apgādes infrastruktūru un realizējot enerģijas efektivitātes pasākumus, jāuzlabo enerģijas pieejamība un pietiekamība patērētājiem un jāsamazina ietekme uz vidi. Energoefektivitātes jomā risināmie uzdevumi ir saistīti ar komunālās infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, energoresursu nelietderīgas izmantošanas novēršanu un vienotas atbalsta politikas izstrādāšanu energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās un ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam izvirza vairākus mērķus, kas vērsti uz enerģijas efektīvāku izmantošanu: 1) ar energoefektivitātes pasākumiem ēkās sekmēt primāro energoresursu patēriņa samazināšanos par 1 % gadā, salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, lai energointensitāte 2010., 2015. un 2020.gadā samazinātos attiecīgi līdz 0,35, 0,28 un 0,22 TOE/1000 EUR (2000.); 2) laikposmā līdz 2016.gadam samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās no 220-250 kWh/m2/gadā līdz 195 kWh/m2/gadā, bet līdz 2020.gadam sasniegt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu 150 kWh/m2/gadā. Latvijas Republikas ekonomikas straujie attīstības tempi (kopš 2001.gada iekšzemes kopprodukts vidēji ik gadu ir palielinājies par 8,1 %, 2005.gadā tas pieauga vēl straujāk - par 10,2 %) nosaka arī gala enerģijas pieaugumu, neraugoties uz veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem. 1.att. Enerģijas gala patēriņš Latvijas Republikā Enerģijas gala patēriņš Latvijas Republikā 2005.gadā bija 172 PJ. Lielākie enerģijas patērētāji bija mājsaimniecības un transports (1.att.) - attiecīgi 36 % un 25 %. Enerģijas lietderīgu izmantošanu sekmē gan enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumi, gan enerģijas taupīšanas pasākumi. Enerģijas efektivitāti būtiski ietekmē izmantotās tehnoloģijas, turpretim enerģijas taupīšana ir process, kura pamatā ir enerģijas patērētāju ieradumu un uzvedības kopums. Enerģijas efektivitātes paaugstināšanas un enerģijas taupīšanas stratēģijām ir jābūt balstītām uz kopēju valsts stratēģiju, kur būtiskākie instrumenti ir nodokļu politika un dažādi atbalsta mehānismi. Programmu un finanšu instrumentu mērķis ir energoefektivitātes ekonomiskā potenciāla apgūšana. Plānotais publiskais finansējums ietver valsts, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, kā arī nacionālo publisko finansējumu. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmai izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu 2009.gadam un turpmākajiem gadiem. 1.tabula Valsts noteiktie enerģijas ietaupījuma mērķi un būtiskākie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi Pieņemtais nacionālais indikatīvais gada enerģijas ietaupījuma mērķis 2016.gadam (GWh) 3483 Pieņemtais nacionālais indikatīvais vidēja termiņa gada enerģijas ietaupījuma mērķis 2010.gadam (GWh) 67 Energoefektivitātes uzlabošanas programmas, energopakalpojumi, citi energoefektivitātes pasākumi, lai sasniegtu pieņemto mērķi Sagaidāmais gada enerģijas ietaupījums 2010.gada beigās (GWh) Sagaidāmais gada enerģijas ietaupījums 2016.gada beigās (GWh) Energoefektivitātes pasākumi mājokļu sektorā: 1) energoaudita veikšana ēkās un ēku energosertificēšana 52 2701 2) energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu ēkās 3) energoefektivitātes paaugstināšana valsts un pašvaldību ēkās 4) enerģijas patērētāju informēšana 5) tiesību aktu izstrāde energoefektivitātes paaugstināšanai ēkās Energoefektivitātes pasākumi pakalpojumu sektorā: 1) informatīvas kampaņas par energoefektīva apgaismojuma piemērošanu komersantu birojos 2) informatīvas kampaņas par energoefektīvu datoru izmantošanu komersantu birojos 3) informatīvas kampaņas par elektroierīču energoefektivitātes marķējumā atspoguļoto informāciju 8 408 Energoefektivitātes pasākumi rūpniecībā: 1) informācijas pieejamība par efektīvākajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem un elektroierīču energoefektivitātes marķējumā atspoguļoto informāciju 2) apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošana 3) energoaudits, tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošana un komersantu pārstrukturēšana 3 159 Energoefektivitātes pasākumi transporta sektorā: 1) sistemātiska automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaude 2) Rīgas pilsētas maģistrālo ielu tīkla efektivitātes palielināšana un transporta sistēmas plānošana 3) Rīgas piepilsētas dzelzceļa un Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas integrācija, lai uzlabotu publiskā transporta efektivitāti 4) diferencētas nodokļa likmes piemērošana pasažieru automašīnām atkarībā no dzinēja tilpuma un vecuma 5) informācijas izplatīšana par efektīvām enerģijas patēriņa samazināšanas tehnoloģijām un pieejām (optimāls gaisa spiediens vieglo automašīnu riepās) 4 204 Energoefektivitātes pasākumi lauksaimniecībā: 1) SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programma 2000.-2006.gadam 2) Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam 0 11 Sagaidāmais kopējais enerģijas ietaupījums (GWh) 67 3483 Energoefektivitātes horizontālie un starpsektoru pasākumi: 1) akcīzes nodokļa piemērošana naftas produktiem 2) akcīzes nodokļa piemērošana elektroenerģijai Pasākumi valsts parauglomas izpildes nodrošinājumam: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem VI pielikuma "c" un "e" punkta prasību iekļaušana Publisko iepirkumu likumā 2) jauno valsts administrācijas ēku būvniecība saskaņā ar energoefektīvas būvniecības labās prakses principiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasībām 3) valsts un pašvaldību ēku energosertifikātu izvietošana apmeklētājiem redzamās vietās 2.tabula Nepieciešamais publiskā finansējuma apjoms informācijas kampaņām un izpildes termiņš Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. Patērētāju informācijas kampaņas 67,50 52,3 - 2009. 2010. Kopā 119,8 - 2009.-2010. 3.tabula Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu finansēšanas avoti 3.1.tabula Energoefektivitātes pasākumi mājokļu sektorā Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots un finansējums (tūkst. latu) Īstenošanas gads 1. Sociālo dzīvojamo ēku siltumnoturības palielināšana 23074,7 ERAF, 6922,4 2010.-2014. 2. Daudzdzīvokļu ēku siltumnoturības palielināšana 27523,7 ERAF, 27523,7 2010.-2015. 3. Klimata pārmaiņu finanšu instruments ~3600 ~13000 valsts budžets1, ~1100 ~39002 2010.3 2011. Piezīmes. 1 No CO2 kvotu pārdošanas ieņēmumiem. 2 Publiskais līdzfinansējums norādīts aptuveni, jo uz attiecīgo brīdi (2008.gada maijs) nav zināmi precīzi apjomi. 3 Prognozēts, ka šā finanšu instrumenta piešķiršana notiks 2010.gadā, bet apgūšana turpināsies 2011.gadā. 3.2.tabula Energoefektivitātes pasākumi pakalpojumu sektorā Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. Informatīvas kampaņas par energoefektīva apgaismojuma piemērošanu komersantu birojos 7,90 8,46 Valsts budžets 2009. 2010. 2. Informatīvas kampaņas par energoefektīvu datoru izmantošanu komersantu birojos 7,90 8,46 Valsts budžets 2009. 2010. 3. Informatīvas kampaņas par elektroierīču energoefektivitātes marķējumā atspoguļoto informāciju 7,90 8,46 Valsts budžets 2009. 2010. Kopā 49,08 2009.-2010. 3.3.tabula Energoefektivitātes pasākumi rūpniecības sektorā Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. Informācija par efektīvākajiem tehnoloģiskajiem paņēmieniem un elektroierīču energoefektivitātes marķējumos atspoguļoto informāciju 13,40 25,05 Valsts budžets 2009. 2010. 2. Apgaismojuma energoefektivitātes uzlabošana 5,52 5,90 Valsts budžets 2009. 2010. 3. Energoaudita metodoloģijas izstrāde tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošanai un komersantu pārstrukturēšanai 10,00 Valsts budžets 2009. Kopā 59,87 2009.-2010. 3.4.tabula Energoefektivitātes pasākumi transporta sektorā Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. Rīgas pilsētas maģistrālo ielu tīkla efektivitātes palielināšana un transporta sistēmas plānošana 91912 ERAF un Kohēzijas fonds 2010.- 2016. 2. Rīgas piepilsētas dzelzceļa un Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas integrācija, lai uzlabotu publiskā transporta efektivitāti 86020 Kohēzijas fonds 2009.-2016. 3. Informācijas izplatīšana par efektīvām enerģijas patēriņa samazināšanas tehnoloģijām un pieejām 11,05 11,82 Valsts budžets 2009. 2010. Kopā 177954,87 2009.-2016. 3.5.tabula Energoefektivitātes pasākumi lauksaimniecības un lauku attīstības sektorā Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. SAPARD Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programma 2000.-2006.gadam 24413 Eiropas Savienības finansējums, sabiedriskais finansējums 2000.-2004. 2. Latvijas Lauku attīstības programma 2007.-2013.gadam 661213* ELFLA, sabiedriskais finansējums, privātais finansējums, valsts budžets 2007.-2013. Kopā 685626 Piezīme.* Paredzētais finansējums norādīts visam programmas periodam. 3.6.tabula Energoefektivitātes horizontālie un starpsektoru pasākumi Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. Akcīzes nodokļa piemērošana naftas produktiem - - - 2. Akcīzes nodokļa piemērošana elektroenerģijai - - - Kopā - 3.7.tabula Energoefektivitātes pasākumi valsts sektorā Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem VI pielikuma "c" un "e" punkta prasību iekļaušana Publisko iepirkumu likumā 50 Valsts budžets 2008. 2. Jauno valsts administrācijas ēku būvniecība saskaņā ar energoefektīvas būvniecības labās prakses principiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasībām 100 Valsts budžets 2009.-2010. Kopā 150 2008.-2010. 3.8.tabula Energoefektivitātes pasākumi centralizētajā siltumapgādē Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai 42320 Kohēzijas fonds 2009.-2010. 2. Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība 17350 Kohēzijas fonds 2008.-2009. Kopā 59670 2008.-2010. 3.9.tabula Tiesību aktu iniciatīvas Nr. p.k. Pasākums Nepieciešamais finansējums (tūkst. latu) Finansējuma avots Īstenošanas gads 1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasību iekļaušana 30 Valsts budžets 2008. 2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa Direktīvas 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem prasību iekļaušana 35 Valsts budžets 2009. Kopā 65 2008.-2009. Ekonomikas ministrs K.Gerhards