10. Article

Informācija par 2007.gadā veiktajiem pasākumiem, piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, to izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem: 10.1. finansējuma izlietojums sadalījumā pa pasākumiem: Nr. p.k. Pasākums Uzdevumi Rezultatīvie rādītāji Finansējums (Ls) valsts budžets Eiropas Savienības finansējums 10.1.1. Sistemātiskais (pirmā līmeņa) meža monitorings Novērtēt koku vainagu stāvokli un koku bojājumus 349 (paraug­laukumi) 14 000 - 10.1.2. Intensīvais (otrā līmeņa) meža monitorings Novērtēt koku vainagu stāvokli, skuju ķīmisko sastāvu, augsnes ūdens ķīmisko sastāvu, nokrišņu ķīmisko sastāvu 1 (paraug­laukums) 26 200 - 10.2. sasniegtie rezultāti: 10.2.1. sistemātiskā (pirmā līmeņa) meža monitorings Latvijā tiek veikts kopš 1990.gada. Tas nodrošina ikgadēju informāciju par koku veselības stāvokli - defoliāciju (skuju vai lapu zudumu) un dehromāciju (skuju un lapu krāsas izmaiņām), koku abiotiskiem un biotiskiem bojājumiem. 2007.gadā novērots, ka par nebojātiem un viegli bojātiem, kas tiek uzskatīti par praktiski veseliem kokiem, atzīstami 83,8 % skuju koku un 88,2 % lapu koku. Kopumā valstī būtiskas izmaiņas vidējā defoliācijas līmenī nav novērotas. Koki ar paaugstinātu defoliāciju galvenokārt ir novēroti Kurzemē. Tur priežu audzēs saglabājas mežu kaitēkļa - priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) - radītie bojājumi, bet egļu audzēs - mizgraužu (Ips tipogaphus) radītie bojājumi. Egļu audzēs novēroti arī vēja un meža dzīvnieku izraisīti koku bojājumi un koku inficēšanās ar trupi; 10.2.2. intensīvais (otrā līmeņa) meža monitorings ir uzsākts 2004.gadā. 2007.gadā veikti koku vainagu stāvokļa, skuju ķīmiskā sastāva, augsnes ūdens ķīmiskā sastāva un nokrišņu ķīmiskā sastāva novērtējumi. Analizētas rādītāju likumsakarības pa sezonām, nokrišņu veidiem, pa augsnes slāņiem (un tamlīdzīgi), kā arī salīdzinātas vērtību izmaiņas pa gadiem, bet tendenču izvērtējumam novērojumu periods vēl ir par īsu un secinājumi par gaisa piesārņojuma un citu faktoru ietekmi uz meža ekosistēmu šobrīd vēl nav izdarāmi. Salīdzināti atsevišķi rādītāji ar kaimiņvalstīm un citām Eiropas valstīm, un, piemēram, priežu skuju ķīmiskajā sastāvā konstatētas būtiskas atšķirības atsevišķu ķīmisko vielu (N, S, Na, Mn un Fe) koncentrācijā. Zemkopības ministra vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe