2. Article

Konkrētais tirgus Konkurences likuma 1.panta 5.punkts nosaka, ka konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. SIA "Lattelecom" pakalpojumu "Mājas komplekts 1" sāka piedāvāt 2006.gada 15.augustā. Pakalpojums "Mājas komplekts 1" ir pieejams tikai fiziskām personām, kuras neveic komercdarbību. Minētais pakalpojums ir komplekss pakalpojums, kurš ietver vairākus pakalpojumus - internetu ar ātrumu līdz 2 Mbit/s, tālruņa līnijas abonēšanu, bezmaksas vietējās sarunas un iekšzemes tālsarunas SIA "Lattelecom" tīklā, īpašus nosacījumus sarunām ar ārzemēm. 2.1. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 1.panta 6.punktu balss telefonijas pakalpojums ir publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā. Balss telefonijas pakalpojums publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikā ir regulējams sabiedriskais pakalpojums. Regulēšanas funkcijas veic SPRK. Saskaņā ar SPRK mājas lapā (www.sprk.gov.lv) esošo informāciju uz 2007.gada 14.maiju kā fiksētās telefonijas pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts 121 komersants. Pēc neto apgrozījuma, kas sasniegts, sniedzot minētos pakalpojumus 2005.gadā, Latvijā ir viens tirgus dalībnieks - SIA "Lattelecom", kura tirgus daļa pārsniedz 90% ((*)). Konkurences padomes rīcībā ir informācija, ka SIA "Lattelecom" tirgus daļa pēc neto apgrozījuma, sniedzot minētos pakalpojumus 2006.gadā samazinājās (līdz (*)), bet joprojām ievērojami pārsniedz Konkurences likumā noteikto slieksni, kas nepārprotami norāda uz dominējošo stāvokli balss telefonijas publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla pakalpojumu tirgū. Kā nozīmīgākos SIA "Lattelecom" konkurentus var minēt SIA "Baltkom TV SIA", SIA "IZZI", VAS "Latvijas Dzelzceļš", AS "Telekom Baltija", kuriem ir sava infrastruktūra un balss telefonijas pakalpojumam ir papildu nozīme. Pilnvērtīgu konkurenci SIA "Lattelecom" tirgū tomēr varētu radīt tikai cits operators, kam piederētu alternatīvs fiksētais tīkls ar analogu pārklājumu. Šāda tīkla izveide visas Latvijas mērogā ir ekonomiski nepamatota lielo kapitālieguldījumu dēļ. Operatori, kuriem šāda tīkla nav, tomēr nevar pilnvērtīgi konkurēt ar SIA "Lattelecom". Tiem ierobežotā tīkla pārklājuma dēļ ir lielākas barjeras klientu piesaistei. Tā kā tiem ir mazāka klientu bāze un klientu zvani uz citiem tīkliem, visticamāk, veidos lielāko daļu zvanu, tad šo operatoru kopējo izmaksu pieaugumu būtiski ietekmē starpsavienojuma tarifs. Tādējādi mazo operatoru klientam vidēji katrs zvans izmaksās dārgāk nekā SIA "Lattelecom" klientam. Tā var būt kā barjera jaunu klientu piesaistei, kas maziem operatoriem ir būtiski, lai sekmīgi konkurētu tirgū. Balss telefonijas pakalpojumus ir iespējams sadalīt arī vietējos, iekšzemes un starptautiskajos balss telefonijas pakalpojumos, kā arī pakalpojumos fiziskām un juridiskām personām. SIA "Lattelecom" ir vienīgais fiksētas balss telefonijas operators, kas piedāvā vietējās, iekšzemes un starptautiskās balss telefonijas pakalpojumu visā Latvijas Republikas teritorijā, kura īpašumā ir plaša infrastruktūra. Daudziem publiskā fiksētā elektronisko sakaru tīkla operatoriem ir noslēgti starpsavienojumu līgumi ar SIA "Lattelecom", bet neviens no šiem operatoriem joprojām nesniedz balss telefonijas pakalpojumu publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā visā Latvijas teritorija. Ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas teritorijā ir samērā līdzīga konkurences situācija visiem tirgus dalībniekiem, par konkrēto ģeogrāfisko tirgu ir nosakāma Latvijas Republikas teritorija. Līdz ar to kā konkrētais tirgus ir nosākams balss telefonijas pakalpojumu sniegšanas tirgus publiskajā fiksētajā elektronisko sakaru tīklā Latvijas Republikas teritorijā (1). 2.2. SIA "Lattelecom" piedāvā vairākus interneta piekļuves pakalpojumus gan privātiem, gan biznesa klientiem. Internets ir pasaules lielākais intertīkls, kas ietver lielu skaitu transkontinentālo, nacionālo, reģionālo un lokālo tīklu ar dažādām caurlaidības iespējām un izmantojamo kanālu tipiem. Publiskie interneta piekļuves pakalpojumi saskaņā ar SPRK 2005.gada 26.janvāra noteikumiem "Elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu saraksts" ir publiski pieejami elektronisko sakaru pakalpojumi, kas nodrošina signālu pārraidi vai maršrutēšanu starp galiekārtu un interneta pakalpojumu sniedzēja iekārtu (serveri, maršrutētāju u.c.) datu lejupielādei vai augšupielādei interneta datu pārraides tīklā. Interneta piekļuves sniedzējs ir firma vai organizācija, kas klientiem nodrošina piekļuvi interneta tīklam. Interneta piekļuves sniedzējs parasti iegādājas pieslēgumu no citām firmām, kurām ir tieši savienojumi ar internetu, un pārdod tālāk lietotājiem atsevišķas frekvenču joslas. Interneta vietējās piekļuves pakalpojumus gala lietotājiem, kā arī šā pakalpojuma tālāk sniedzējiem piedāvā vairāk nekā simts komercsabiedrības, kas ir vertikāli saistītas ar interneta starptautiskās piekļuves pakalpojuma sniedzējiem. Interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanas tirgu ir iespējams sadalīt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pakalpojumu tirgū. Interneta starptautiskās piekļuves pakalpojumus Latvijā sniedz SIA "Lattelecom", SIA "TELIA Latvija" u.c., kas minēto pakalpojumu sniedz interneta vietējās piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, kas savukārt sniedz pakalpojumus lietotājiem vai citiem interneta pakalpojuma sniedzējiem. Visvairāk izmantotā interneta piekļuves tehnoloģija ir xDSL tehnoloģija, kuru realizē, uzlabojot esošo abonentu pieslēgumu. Tāpat kā citur Eiropā arī Latvijā platjoslas pieeja tiek nodrošināta uz esošo infrastruktūru pamata. Elektronisko sakaru pakalpojumi (t.sk. interneta piekļuves pakalpojumi) var tikt nodrošināti satelītu tīklos, fiksētos elektronisko sakaru tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu), mobilo zemes elektronisko sakaru tīklos, tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai, kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus (Elektronisko sakaru likuma 1.panta 11.punkts). 2.2.1. Saskaņā ar SIA "Lattelecom" sniegto informāciju (13.06.2007. vēstule Nr.12013) interneta piekļuves pakalpojumus fiksētajā elektronisko sakaru tīklā var nodrošināt, izmantojot dažādas tehnoloģijas: ATM (asynchronous transfer mode - asinhronā pārraides tehnoloģija), Ethernet, CNL (ciparu nomātās līnijas), RRL (radio releju līnijas), Wi-Fi (bezvadu piekļuve 2,4Mhz diapazonā), EV-DO (tehnoloģija, kura bāzēta CDMA 450Mhz diapazonā), UMTS (trešās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģija 2100Mhz diapazonā) u.c. un izmantojot dažāda veida pārraides vidi: vara kabeļus, koaksiālos kabeļus, optiskos stikla šķiedras kabeļus, radioviļņus. Katra no tehnoloģijām ir piemērojama noteiktai pārraides videi - citas vadu, citas bezvadu. Interneta pakalpojumu nodrošināšanai fiksētajā elektronisko sakaru tīklā var tikt izmantotas arī bezvadu tehnoloģijas un pārraides vide, t.i., pastāv piedāvājuma aizstājamība. Bez tam šobrīd nereti viena interneta piekļuves pakalpojuma nodrošināšana notiek, kombinējot vairākas tehnoloģiskās iespējas, t.sk. vadu un bezvadu pārraidi vienlaicīgi. Konkurences padome konstatē, ka pastāv aizvietojamība starp fiksētiem vadu un fiksētiem bezvadu risinājumiem, par ko liecina šādi fakti: - fiksētie bezvadu risinājumi interneta piekļuvei nodrošina līdzīgu vidējo lejupielādes datu pārraides ātrumu (256 kbit/s - 2 Mbit/s) un kvalitāti kā fiksētie vadu piekļuves risinājumi; - fiksēto bezvadu risinājumu tarifi interneta piekļuvei ir līdzvērtīgi fiksēto vadu interneta piekļuves risinājumu tarifiem. Saskaņā ar SPRK 2006.gada Ziņojuma par tirgus analīzi datiem1 fiksēto bezvadu pieslēgumu tarifi interneta piekļuvei 2006.gadā bija robežās no 9,53 līdz 18,01 LVL, salīdzinājumā ar SIA "Lattelecom" tarifiem: no 11,40 līdz 15,00 LVL fiziskām personām un no 36,40 līdz 50,00 LVL juridiskām personām; - gan vadu, gan fiksēto bezvadu risinājumi ļauj pakalpojuma sniedzējam piedāvāt interneta piekļuves pakalpojumu tām pašām klientu grupām, kuri tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem un saturam (e-pasta ziņojumu un failu sūtīšanai/saņemšanai, tīmekļa lapu pārlūkošanai, tīmekļa pakalpojumiem, failu lejup/augšup ielādei), izmantojot vienas un tās pašas galiekārtas (datoru). No lietošanas veida un ērtības viedokļa galalietotājam nav nozīmes, vai interneta piekļuve tiek nodrošināta, izmantojot fiksēto bezvadu risinājumu vai vadu risinājumu. 2.2.2. Saskaņā ar tirgus dalībnieku sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju interneta piekļuves pakalpojums, kas nodrošināts, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (vadu vai bezvadu, vai kombinētos risinājumus), nav aizvietojams ar interneta pieslēguma pakalpojumu, kas sniegts, izmantojot mobilos elektronisko sakaru tīklus. Tam ir šādi iemesli: 1) nepastāv aizvietojamība no pieprasījuma puses - patērētāji atšķirīgi uztver fiksēto sakaru pakalpojumus un mobilo sakaru pakalpojumus: fiksētajā tīklā svarīgākais ir saņemt noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā vietā, mobilo sakaru tīkla klientam ir svarīgi saņemt elektronisko sakaru pakalpojumus mainīgā vietā, tādējādi nodrošinot mobilitāti. Lielākā daļa lietotāju izvēlas mobilo interneta pieslēgumu risinājumu mobilitātes dēļ, bet tikai nedaudzi lietotāji, nespējot ierīkot fiksēto interneta pieslēgumu, izvēlas mobilos risinājumus (29.05.2007. vēstule Nr.2172/BP); - pastāv tehnoloģiskas atšķirības starp mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kas rada atšķirības interneta pieslēgumu piedāvājumā, īpaši attiecībā uz datu pārraides kvalitatīvajiem rādītājiem. Fiksētā tīklā pakalpojumu sniedzējs var garantēt fiksētu datu pārraides ātrumu (lietotājam līdz krosam tiek nodrošināta atsevišķa līnija, kā rezultātā datu pārraides ātrumu var kontrolēt). Mobilo elektronisko sakaru tīklos parasti tiek piedāvāti ātrumi "līdz", jo tehnoloģisko īpašību dēļ reāls datu pārraides ātrums var būt zemāks un atkarīgs no dažādiem faktoriem (radiosignāla vājinājums, elektromagnētiskie traucējumi, tīkla noslogotība). Mobilo elektronisko sakaru tīklā pie lielāka lietotāju blīvuma un pakalpojumu izmantošanas intensitātes datu pārraides ātrums samazinās, jo resursi (bāzes staciju kanāli, frekvences) tiek sadalīti visiem pakalpojumu lietotājiem vienlīdzīgi, balss sakariem piešķirot prioritāti; 2) nepastāv aizvietojamība no piedāvājuma puses - lai pakalpojuma sniedzējs uzsāktu sniegt mobilā interneta pieslēguma pakalpojumu, tam pastāv būtiskas barjeras - (1) ierobežotie nacionālie frekvenču resursi, (2) infrastruktūras izveidošanas izmaksas, (3) pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai (tomēr, veidojot torņu infrastruktūras shēmu, atšķirībā no fiksētā elektronisko sakaru tīkla, pastāv lielākas sadarbības partneru izvēles iespējas, jo Latvijā darbojas 4 mobilo sakaru tīkla operatori, kam ir sava infrastruktūra). Lai pakalpojuma sniedzējs uzsāktu sniegt fiksētā interneta pieslēguma pakalpojumu, tam pastāv būtiskas barjeras - (1) infrastruktūras izveidošanas izmaksas, (2) tirgū ir pakalpojuma sniedzējs, kas sasniedzis tāda mēroga ekonomiju, kas ļauj nodrošināt plašu elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanu, ko patērētājiem ir izdevīgāk abonēt kopā ar interneta piekļuves pakalpojumiem, (3) pieeja vietējai elektronisko sakaru infrastruktūrai (SIA "Lattelecom" kabeļu kanalizācijas īpašuma tiesības), (4) administratīvās barjeras (alternatīvās elektronisko sakaru infrastruktūras izveidei ir nepieciešami vairāku valsts institūciju saskaņojumi un atļaujas); - dažādās pakalpojuma funkcionalitātes dēļ mobilie elektronisko sakaru operatori galvenokārt orientējas uz izklaides un mediju pakalpojumu segmentu, atšķirībā no fiksētā tīkla operatoriem. 2.2.3. Saskaņā ar tirgus dalībnieku sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju interneta piekļuves pakalpojums, kas nodrošināts, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (vadu vai bezvadu, vai kombinētos risinājumus), ir aizvietojams ar interneta pieslēguma pakalpojumu, kas sniegts, izmantojot kabeļtelevīzijas operatoru kabeļtīklus (kabeļmodema risinājums). Tam ir šādi iemesli: - kabeļtīklu platjoslas pieslēgumi nodrošina līdzīgu vidējo lejupielādes datu pārraides ātrumu (256 kbit/s - 10 Mbit/s) un kvalitāti, kā vadu risinājumi, izmantojot xDSL un ADSL. Kabeļmodema risinājumu ir iespējams izmantot neatkarīgi no piekļuves fiksētās balss telefonijas tīklam; - kabeļtīklu platjoslas pieslēgumu tarifi ir līdzvērtīgi SIA "Lattelcom" fiksētā tīkla platjoslas pieslēgumu tarifiem. Saskaņā ar SPRK 2006.gada Ziņojuma par tirgus analīzi datiem2 kabeļtīklu pieslēgumu tarifi 2006.gadā bija robežās no 4,42 līdz 12,67 LVL salīdzinājumā ar SIA "Lattelecom" tarifiem: no 11,40 līdz 15,00 LVL fiziskām personām un no 36,40 līdz 50,00 LVL juridiskām personām; - kabeļtīklu interneta pieslēgumu un SIA "Lattlecom" fiksētā tīkla interneta pieslēgumu piedāvā tām pašām klientu grupām, kuri tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem un saturam (e-pasta ziņojumu un failu sūtīšanai/ saņemšanai, interneta lapu pārlūkošanai, tīmekļa pakalpojumiem, failu lejup/ augšup ielādei). 2.2.4. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju interneta piekļuves pakalpojums, kas nodrošināts, izmantojot fiksēto elektronisko sakaru tīklu (vadu vai bezvadu, vai kombinētos risinājumus), nav aizvietojams ar interneta pieslēguma pakalpojumu, kas sniegts, izmantojot elektrības kabeļu sistēmas. Tam ir šādi iemesli: - lai saņemtu interneta piekļuves pakalpojumu, izmantojot elektriskās līnijas, patērētājam ir nepieciešams modems, ko var pieslēgt pie kontaktligzdas. Elektrisko līniju izmantošana, lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus, ir stingri ierobežota ar starojumiem (radio traucējumiem), kas rodas radiofrekvenču diapazonā, un šo traucējumu iemesls ir elektrisko kabeļu un vadu īpatnības un atbilstošās nodrošināšanas aparatūras tehnoloģija3. SPRK 2006.gada Ziņojumā par tirgus analīzi4 ir norādīts, ka elektriskās līnijas netiek izmantotas piekļuves pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas Republikā. 2.2.5. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju platjoslas un šaurjoslas interneta pieslēgumi nav savstarpēji aizvietojami ne no pieprasījuma, ne no piedāvājuma puses. Platjoslas piekļuve būtiski atšķiras no šaurjoslas piekļuves, jo tai ir lielāks datu pārraides ātrums, piekļuve pamatā ir tiešsaites režīmā ("always on"). Plaši izplatītā iezvanpieeja ir pieejama, ja vien patērētājam ir pieejams fiksētā pieslēguma telefons. Lielāka aizvietojamība platjoslas pieslēgumam ar šaurjoslas pieslēgumu iespējama gadījumos, ja internetu lieto reti, mazos apjomos (mazs lejup/augšup ielādējamo datu apjoms, piemēram, e-pasta ziņojumi, interneta lapu pārlūkošana, interneta pakalpojumi) un neregulāri. 2.2.6. Saskaņā ar tirgus dalībnieku sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju interneta piekļuves pakalpojumu, kas sniegts privātiem klientiem (fiziskām personām), un interneta piekļuves pakalpojumu, kas sniegts biznesa klientiem, iespējams, var uzskatīt par atsevišķiem konkrētas preces tirgiem. Tam ir šādi iemesli: - atšķirībā no fiziskām personām, biznesa klientiem ir papildu prasības interneta pieslēguma pakalpojumam, t.i., paaugstināta drošība, īpašs datu pārraides ātrums, individuāli izdalīti kanāli (Virtual Private Network), bojājumu novēršana, tehniskā palīdzība un problēmu novēršana. Korporatīvie klienti (biznesa klienti ar vairākām struktūrvienībām atšķirīgās adresēs) pieprasa atsevišķus izdalītus kanālus, korporatīvo klientu tīkls parasti ir centralizēts; - augstākas prasības nozīmē arī augstāku cenu, kas atspoguļojas interneta pieslēguma pakalpojuma sniedzēju piedāvājumos. Saskaņā ar SPRK 2006.gada Ziņojuma par tirgus analīzi datiem5 SIA "Lattelecom" tarifi juridiskām personām 2006.gadā bija robežās no 36,40 līdz 50,00 LVL salīdzinājumā ar SIA "Lattelecom" tarifiem fiziskām personām: no 11,40 līdz 15,00 LVL. Tajā pašā laikā tirgus dalībnieki norāda: - interneta pieslēguma tirgus segmentācija ir atkarīga no tā, kāds ir noteiktā laika vienībā patērētais datu apjoms, nevis lietotāja juridiskais statuss, jo, piemēram, mājsaimniecībai, kas interneta pakalpojumus aktīvi izmanto mūzikas vai video failu lejupielādei, datu plūsma būs ievērojami intensīvāka nekā neliela uzņēmuma pārraidītais datu apjoms, kur interneta pakalpojumi tiek izmantoti neregulāri, atsevišķu funkciju veikšanai. Vairāki interneta pieslēguma sniedzēji neierobežo fiziskai personai iespēju iegādāties interneta pieslēgumu, kas paredzēts vai tiek pozicionēts kā pakalpojums biznesa klientiem. 2.2.7. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir teritorija, kurā patērētājiem ir ekonomiska iespēja nopirkt konkrētās preces. Ārpus šīs teritorijas patērētājs nevar iegādāties konkrētas preces vai to iegāde rada tam būtiskus papildu izdevumus, preču piegādātājs nevar pārdot konkrētās preces vai var to darīt ar ievērojami neizdevīgākiem nosacījumiem. Latvijas Republikas teritorijā konkurences apstākļi būtiski neatšķiras. Interneta piekļuves tirgū darbojas viens operators - SIA "Lattelecom", kura fiksētais elektronisko sakaru tīkls pārklāj vairāk nekā 80% Latvijas teritorijas. Pakalpojums "Mājas komplekts 1" tiek piedāvāts visās teritorijās, kur pastāv SIA "Lattelecom" tīkls. Tirgū darbojas daudzi komersanti, kuru tirgus daļa (katram no tiem) nepārsniedz 5%6. Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija. SIA "Lattelecom" norāda (13.06.2007. vēstule Nr.12013), ka, kaut arī nosacījumi elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas uzsākšanai visā Latvijas Republikas teritorijā ir vienādi, SIA "Lattelecom" rīcībā esošā informācija nepārprotami norāda, ka konkurences apstākļi interneta pakalpojumu piekļuves jomā dažādās Latvijas Republikas teritorijās ir atšķirīgi. SIA "Lattelecom" atsaucas uz dažiem tirgus pētījumiem un akcentē atšķirības starp Republikas nozīmes pilsētām un pārējo Latvijas teritoriju. Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas ietvaros kā konkrētais tirgus var tikt noteikts interneta piekļuves pakalpojumu tirgus Latvijas Republikas teritorijā (2). Vienlaicīgi uzsverot, ka pastāv iespēja noteikt šaurāku gan konkrētās preces tirgu, ņemot vērā interneta piekļuves nodrošināšanas tehnoloģiskos risinājumus un klientu loku (piemēram, fiziskas personas), gan konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Līdz ar to šīs lietas ietvaros konkrētā tirgus definīcija var tikt atstāta atvērta.