131. Article

Noteikumi stājas spēkā 2008.gada 1.augustā. 173 Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām(Grozīta ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.48; MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.288) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2006.gada 24.oktobra Direktīvas 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli; 2) Komisijas 2008.gada 30.aprīļa Direktīvas 2008/53/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz karpu pavasara virēmiju; 3) Komisijas 2012.gada 25.oktobra īstenošanas Direktīvas 2012/31/ES, ar kuru groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz to zivju sugu sarakstu, kas ir uzņēmīgas pret virusālo hemorāģisko septicēmiju, un ieraksta par epizootisko čūlu sindromu svītrošanu; 4) Komisijas 2014. gada 13. februāra Īstenošanas direktīvas 2014/22/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz lašu infekciozo anēmiju. 174 Ministru prezidents I.Godmanis Zemkopības ministrs M.Roze 1.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.400 Akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību saraksts(Pielikums grozīts ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.48; MK 09.06.2014. noteikumiem Nr.288) I daļa (eksotiskās infekcijas slimības)Nr. p.k. Infekcijas slimības nosaukums Uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas nosaukums latviešu valodā un latīņu valodā Zivju infekcijas slimības 1. Epizootiskā hematopoētiskā nekroze Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss); asaris (Perca fluviatilis) 2. (Svītrots ar MK 22.01.2013. noteikumiem Nr.48)Divvāku molusku infekcijas slimības 3. Bonamioze Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi); Čīles plakanā austere (Ostera chilensis) 4. Perkinsoze Karaliskā Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas); austrumu austere (Crassostrea virginica) 5. Mikrocitoze Karaliskā Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas); austrumu austere (Crassostrea virginica); olimpijas plakanā austere (Ostrea conchaphila); īstā (dabiskā) austere (Ostrea edulis) Vēžveidīgo infekcijas slimības 6. Taura sindroms Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus); zilā garnele (Penaeus stylirostris); baltā garnele (Penaeus vannamei) 7. Dzeltenās galvas slimība Ziemeļu brūnā garnele (Penaeus aztecus); ziemeļu rozā garnele (Penaeus duorarum); kuruma garnele (Penaeus japonicus); lielā tīģergarnele (Penaeus monodon); Atlantijas baltā garnele (Penaeus setiferus); zilā garnele (Penaeus stylirostris); baltā garnele (Penaeus vannamei) II daļa (neeksotiskās infekcijas slimības)Nr. p.k. Infekcijas slimības nosaukums Uzņēmīgās akvakultūras dzīvnieku sugas nosaukums latviešu valodā un latīņu valodā Zivju infekcijas slimības 1. Virālā hemorāģiskā septicēmija Siļķu ģints (Clupea spp.); sīgu ģints (Coregonus sp.); līdaka (Esox lucius); pikša (Gadus aeglefinus); Klusā okeāna menca (Gadus macrocephalus); Atlantijas menca (Gadus morhua); Klusā okeāna lasis (Oncorhynchus spp.); varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss); ūsainā jūras vēdzele (Onos mustelus); taimiņš (Salmo trutta); akmeņplekste (Scophtalmus maximus); brētliņa (Sprattus sprattus); plekste (Paralichthys olivaceus) 2. Infekciozā hematopoētiskā nekroze Ketlasis (Oncorhynchus keta); kižučs (Oncorhynchus kisutch); Tālo austrumu lasis (Oncorhynchus masou); varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss); nerka (Oncorhynchus nerka); amago lasis (Oncorhynchus rhodurus); čaviča (Oncorhynchus tshawytscha); Atlantijas lasis (Salmo salar) 3. Koi herpes vīruss Sazāns (Cyprinus carpio) 4. Infekciozā lašu anēmija: inficēšanās ar Isavirus ģints vīrusu, kuram genomā nav izteikti polimorfisks reģions (infekciozā lašu anēmija bez izteikti polimorfiska reģiona jeb ILA (bez IPR)) Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykiss); Atlantijas lasis (Salmo salar); taimiņš (Salmo trutta) Divvāku molusku infekcijas slimības 5. Marteilioze Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi); Čīles austere (Ostrea chilensis); īstā dabiskā austere (Ostrea edulis); Ostrea puelchana; mīdija (Mytilus edulis); Vidusjūras mīdija (Mytilus galloprovencialis) 6. Bonamioze Austrālijas dubļu austere (Ostrea angasi); Čīles austere (Ostrea chilensis); olimpijas plakanā austere (Ostrea conchphila); Ostrea denselamellosa; īstā dabiskā austere (Ostrea edulis); Ostrea puelchana Vēžveidīgo infekcijas slimība 7. Vēžu baltplankumu slimība Decapoda kārta Zemkopības ministrs M.Roze 2.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.400 Uzraudzības un kontroles kārtība audzētavās un divvāku molusku audzēšanas zonās Nr. p.k. Akvakultūras dzīvnieku suga Veselības stāvoklis Riska pakāpe Uzraudzības veids Dienesta amatpersonu inspekciju biežums Veterinārārsta vizīšu biežums Specifiski norādījumi inspekciju veikšanai, paraugu ņemšanai, kā arī uzraudzībai, kas nepieciešama, lai uzturētu atbilstošu veselības stāvokli Komentāri 1. Audzētavā vai divvāku molusku audzēšanas zonā netiek turēti akvakultūras dzīvnieki, kas uzņēmīgi pret šo noteikumu 1.pielikumā minētajām infekcijas slimībām I kategorija (infekcijas slimības neskarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona saskaņā ar šo noteikumu 88.1., 88.2., 88.4., 91.1., 91.2.apakšpunktu) Zema Pasīva Reizi četros gados Reizi četros gados Specifiskas prasības, lai saglabātu infekcijas slimības neskartas audzētavas vai divvāku molusku audzēšanas zonas statusu saskaņā ar šo noteikumu 96.punktu Ieteicamais pārbaužu biežums neattiecas uz īpašajām prasībām katram veselības stāvoklim. Minētās pārbaudes un paraugu ņemšanu apvieno ar dienesta inspekcijām un veterinārārsta vizītēm. Dienesta amatpersonas inspekciju mērķis ir veikt pārbaudes atbilstoši šo noteikumu 5.punktam. Veterinārārsta vizīšu mērķis ir noskaidrot dzīvnieku veselības stāvokli, sniegt akvakultūras nozares uzņēmumu īpašniekiem padomus par akvakultūras dzīvnieku veselības jautājumiem 2. Akvakultūras dzīvnieku sugas, kas ir uzņēmīgas pret šo noteikumu 1.pielikumā minētajām infekcijas slimībām I kategorija (infekcijas slimības neskarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona saskaņā ar šo noteikumu 88.3. un 91.3.apakšpunktu) Augsta Aktīva, mērķtiecīga vai pasīva Reizi gadā Reizi gadā Vidēja Reizi divos gados Reizi divos gados Zema Reizi divos gados Reizi divos gados II kategorija (infekcijas slimības skarta audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona, kas pakļauta uzraudzības programmai saskaņā ar šo noteikumu 72., 73. un 74.punktu) Augsta Mērķtiecīga Reizi gadā Reizi gadā Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu 72., 73. un 74.punktu Vidēja Reizi divos gados Reizi divos gados Zema Reizi divos gados Reizi divos gados III kategorija (nav zināms, vai audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, un nav ieviesta uzraudzības programma, lai iegūtu infekcijas slimības neskartas audzētavas vai divvāku molusku audzēšanas zonas statusu) Augsta Aktīva Reizi gadā Trīs reizes gadā Vidēja Reizi gadā Divas reizes gadā Zema Reizi divos gados Reizi gadā IV kategorija (ir zināms, ka audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, tā ir pakļauta apkarošanas programmai saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu) Augsta Mērķtiecīga Reizi gadā Reizi gadā Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu 75.punktu Vidēja Reizi divos gados Reizi divos gados Zema Reizi divos gados Reizi divos gados V kategorija (ir zināms, ka audzētava vai divvāku molusku audzēšanas zona ir inficēta, tā ir pakļauta minimālajiem kontroles pasākumiem saskaņā ar šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļu) Augsta Pasīva Reizi četros gados (specifiskas prasības) Reizi gadā Specifiskas prasības saskaņā ar šo noteikumu V, VI, VII, VIII un IX nodaļu Vidēja Reizi divos gados Reizi divos gados Zema Reizi četros gados Reizi četros gados Zemkopības ministrs M.Roze 3.pielikums Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.400 Audzēšanai un krājumu atjaunošanai paredzētu akvakultūras dzīvnieku veselības stāvoklis un tā sertifikācija zonās un iecirkņos Nr. p.k. Kategorija Veselības stāvoklis Atļauts ievest akvakultūras dzīvniekus Veselības sertifikācija Akvakultūras dzīvniekus atļauts nosūtīt ievietot izvest 1. I Infekcijas slimības neskarta zona vai iecirknis tikai no I kategorijas zonas vai iecirkņa Jā Nav atļauts, ja izved uz III vai V kategorijas zonu vai iecirkni. Atļauts, ja izved uz I, II vai IV kategorijas zonu vai iecirkni uz visu kategoriju zonu vai iecirkni 2. II Darbojas uzraudzības un apkarošanas programma tikai no I kategorijas zonas vai iecirkņa Jā Nē uz III un V kategorijas zonu vai iecirkni 3. III Veselības stāvoklis nav noteikts (nav zināms, vai zona vai iecirknis ir inficēts, un nav ieviesta programma, lai iegūtu infekcijas slimības neskartas zonas vai iecirkņa statusu) no I, II un III kategorijas zonas vai iecirkņa Nē Nē uz III un V kategorijas zonu vai iecirkni 4. IV Zonā vai iecirknī darbojas apkarošanas programma tikai no I kategorijas zonas vai iecirkņa Jā Jā tikai uz V kategorijas zonu vai iecirkni 5. V Inficēta zona vai iecirknis no visu kategoriju zonām un iecirkņiem Nē Jā tikai uz V kategorijas zonu vai iecirkni Zemkopības ministrs M.Roze