434. Article — paredz apelācijas instances sprieduma stāšanos

spēkā tā pasludināšanas brīdī, pats par sevi neesot pretrunā ar Satversmes 92. pantu. Taču Satversmes 92 .pantu vajagot interpretēt saistībā ar tiesiskuma principu, kas nostiprināts Satversmes 1. pantā. Viens no tiesiskuma principa elementiem esot tiesiskās noteiktības princips, kas citastarp prasa arī to, lai netiktu apšaubīti spēkā stājušies tiesas spriedumi. Tas nozīmējot, ka nevienam nav tiesību prasīt pārskatīt galīgu un spēkā stājušos spriedumu, it īpaši jau izpildītu spriedumu. Saprātīgs līdzsvars starp tiesisko stabilitāti un taisnīgumu tiktu nodrošināts tikai tad, ja spēkā stājušos spriedumu pārskatīšana būtu iespējama vienīgi izņēmuma gadījumos. Valstij būtu jānodrošina vairāku nosacījumu ievērošana, ja lietas izskatīšanu kasācijas instancē tā vēlētos uzskatīt par izņēmuma gadījumu, kad taisnīguma interesēs tiek pieļauta jau spēkā esoša tiesas sprieduma pārskatīšana. Pirmkārt, valstij būtu skaidri jānoteic, ka kasācijas sūdzība ir izņēmuma aizsardzības līdzeklis. Otrkārt, valstij būtu jānodrošina pienācīga iesaistīto personu interešu aizsardzība. Tāpat likumdevējam būtu jāizvērtē, vai ir pamatoti attiecībā uz visām lietu kategorijām noteikt, ka apelācijas instances spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. 7.2. Tiesībsargs norāda, ka ne Satversmes 82. pants, ne Satversmes 86. pants nenoteic, kādos sastāvos lietas tiek skatītas tiesās. Tāpat minētie Satversmes panti nenoteic lietu izskatīšanas kārtību vai lietā izlemjamo jautājumu izskatīšanas secību. Šie panti ļaujot likumdevējam noteikt, ka vispirms atsevišķā sēdē tiek lemts jautājums par kasācijas sūdzības atbilstību likuma prasībām un pēc tam, ja tā atbilst šīm prasībām, citā sēdē tiek skatīta kasācijas sūdzība pēc būtības. Tiesībsargs uzsver, ka Satversmes