92. Article — jāvērtē kopsakarā ar citām Satversmes normām un

principiem, pirmām kārtām tiesiskas valsts principu, kas nostiprināts Satversmes 1. pantā (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 8. punktu). Viens no tiesiskuma elementiem ir tiesiskās noteiktības princips, kas citastarp prasa to, lai netiktu apšaubīti spēkā stājušies tiesas spriedumi. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka tiesas sprieduma izpilde ir neatņemama tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa (sk., piemēram, ECT spriedumu lietā: Marini v. Albania, judgement of 18 December 2007, para. 126). Uz nepieciešamību nodrošināt otrās instances tiesas sprieduma izpildi norādīts arī Eiropas Padomes rekomendācijā Nr. R (95) 5. Viens no tās pamatmērķiem ir veicināt galīgā sprieduma pieņemšanu pēc iespējas zemākā tiesas instancē, bet sprieduma pārsūdzēšanas iespēju noteikt drīzāk kā izņēmumu, nevis vispārējo kārtību. Šīs pašas rekomendācijas 7. panta "e" punktā norādīts, ka otrās instances spriedumiem vajadzētu būt izpildāmiem, ja vien otrās vai trešās instances tiesa neaptur sprieduma izpildi vai arī sūdzības iesniedzējs nesniedz pietiekamas garantijas sprieduma izpildes iespējamībai. No rekomendācijas izriet, ka likumā jābūt noteiktiem efektīviem sprieduma izpildes apturēšanas mehānismiem, ja tajā ir paredzēta sprieduma pārsūdzības iespēja. Atbilstoši Civilprocesa likumā ietvertajam tiesiskajam regulējumam kasācijas kārtībā lieta tiek izskatīta, kad apelācijas instances tiesas spriedums jau ir stājies likumīgā spēkā un dažreiz jau ir izpildīts vai tiek izpildīts (sk.: Dudelis M. Civilprocesa likuma 450. panta komentārs. Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 616. lpp.). Līdz ar to jāizvērtē, vai likumdevējs ir nodrošinājis efektīvu indivīda tiesību aizsardzību gadījumā, kad ar kasācijas instances spriedumu tiek atcelts likumīgā spēkā stājies apelācijas instances spriedums. 16.4. Saeima atbildes rakstā norādījusi, ka Civilprocesa likumā ir ietverti mehānismi, kas nodrošina iespēju apelācijas instances tiesas sprieduma izpildes sekas mazināt (sk. lietas materiālu 1. sējuma 87. un 164. lpp.). Pirmkārt, to nodrošinot Civilprocesa likuma 464. panta sestajā daļā paredzētā iespēja apturēt sprieduma izpildi. Otrkārt, to nodrošinot Civilprocesa 634. pantā paredzētais sprieduma izpildīšanas pagrieziens. Civilprocesa 464. panta sestajā daļā paredzēta iespēja pēc puses lūguma apturēt sprieduma izpildi, ja lieta nodota izskatīšanai kasācijas kārtībā. Tomēr likumdevējs nav nodrošinājis iespēju lietā iesaistītajām pusēm nodrošināt savu interešu aizsardzību, ja apelācijas instances tiesas spriedums jau ir izpildīts līdz kasācijas sūdzības un tātad arī lūguma par sprieduma izpildes apturēšanu izvērtēšanai Senāta rīcības sēdē. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildes seku mazināšana ne vienmēr var tikt uzskatīta par pietiekami efektīvu līdzekli, jo laika posms starp apelācijas sprieduma pasludināšanu un Senāta rīcības sēdi var būt pietiekami ilgs, lai pastāvētu iespēja, ka apelācijas tiesas spriedums jau ir izpildīts. Saeima par pietiekami efektīvu līdzekli izpildīta un vēlāk atcelta apelācijas instances tiesas sprieduma seku mazināšanai uzskata arī 634. pantā noteikto procedūru. Proti, ja izpildītu spriedumu atceļ un pēc lietas jaunas izskatīšanas taisa spriedumu par prasības noraidīšanu vai pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā vai par lietas atstāšanu bez izskatīšanas, atbildētājam tiek atdots atpakaļ viss, kas no viņa piedzīts prasītāja labā pēc atceltā sprieduma (sprieduma izpildīšanas pagrieziens). Ja atdot atpakaļ mantu natūrā nav iespējams, tiesas spriedumā vai lēmumā tiek paredzēta šīs mantas vērtības atlīdzināšana. Satversmes tiesa tomēr piekrīt prof. J. Rozenberga paustajam viedoklim (sk. lietas materiālu 1. sējuma 91. - 92. lpp.), ka