4. Article

Konkrētie tirgi Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. 4.1. Ziņojumā norādīts, ka konkrētās preces tirgus, kurā darbojas apvienošanās dalībnieki, ir ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas tirgus. Tiltu būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu nav iespējams nodalīt no ceļu būves, rekonstrukcijas un uzturēšanas. Tie ir savstarpēji saistīti un viens no otra izrietoši tirgi šādu iemeslu dēļ: 1) ceļu nav iespējams pabeigt (nodot ekspluatācijā) bez tiltiem, savukārt tiltu ekonomiskais labums bez izbūvēta ceļa līdzinās nullei; 2) pasūtījuma galarezultāts, kurš jānodrošina būvniekam, ir ceļš ar tiltiem, un kā vienots veselums šis objekts arī tiek nodots ekspluatācijā; 3) tiltu izbūve vienmēr tiek iekļauta ceļu izbūves pasūtījumā, un attiecīgi publisko iepirkumu konkursu nolikumos no pasūtījuma saņēmēja tiek pieprasīta kompetence un konkurētspēja gan ceļu, gan tiltu būvniecībā, t.i., tiek pieprasīta arī būvdarbu vadības pieredze abās jomās. Attiecībā uz konkrēto ģeogrāfisko tirgu ziņojumā norādīts - pēdējo divu gadu izmaksu attiecību analīze uzskatāmi liecina, ka: 1) darbaspēka izmaksu pieauguma rezultātā arvien lielāku nozīmi ieņem ražošanas tehnoloģiskums, un attiecīgi nozare piedzīvo tehnoloģisko un darbaspēka izmaksu kāpumu; 2) celtniecības apjomu pieauguma rezultātā vērā ņemamu attīstību ir guvušas karjeru saimniecības, tajā skaitā reģionālās, kuras nodrošina būvdarbu veicējus ar darbam nepieciešamajiem materiāliem. Apvienošanās dalībnieki uzskata, ka šie faktori būtiski mazina attāluma no bāzes vietas ietekmi uz izmaksām. Rezultātā reģionālā pārstāvniecība arvien vairāk zaudē nozīmi. Savukārt ražošanas organizācijas un tehnoloģiskās bāzes nozīme būtiski pieaug. Tādējādi konkrētais ģeogrāfiskais tirgus vairs nav reģionāls, bet ir vismaz nacionāls, jo ražošanas organizāciju un tehnoloģiju bez būtiskām izmaksu izmaiņām var nogādāt jebkur, līdz ar to kā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus nosakāma visa Latvijas teritorija. No apvienošanās dalībnieku sniegtās informācijas secināms, ka AS "A.C.B." un AS "8 CBR" apgrozījuma nozīmīgāko daļu veido apgrozījums ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas jomā (2006.gadā: AS "A.C.B." kopā ar apakšuzņēmējiem - (*) %, AS "8 CBR" bez apakšuzņēmējiem - (*) %). Tāpat ziņojumā norādīts, ka pieprasījumu šajā tirgū pamatā veido valsts un pašvaldību pasūtījumi. 4.2. Lai noteiktu konkrētos tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu, ņemot vērā ziņojumā norādītos AS "A.C.B." un AS "8 CBR" lielākos klientus, tika pieprasīta informācija par publiskajiem iepirkumiem ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas jomā no minēto darbu pasūtītājiem, t.sk. no Satiksmes ministrijas, VAS "Latvijas valsts ceļi", VAS "Latvijas valsts meži", Rīgas domes Satiksmes departamenta, kā arī pēc publisko iepirkumu pasūtītāju sniegtās informācijas izvērtēšanas - no komercsabiedrībām, kas kā pretendenti piedalījās tajos pašos publiskajos iepirkumos, kuros piedalījās apvienošanās dalībnieki, vai tiem līdzvērtīgos publiskajos iepirkumos. Papildu informācija tika pieprasīta arī no apvienošanās dalībniekiem. Definējot konkrētos tirgus attiecībā uz ceļu un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskās uzturēšanas pakalpojumiem, kuri tiek sniegti publisko iepirkumu ietvaros, konstatējams, ka no pieprasījuma puses katrā publiskajā iepirkumā ietverto pakalpojumu var aizstāt tikai ar tādiem pakalpojumiem, kuri atbilst pakalpojumam, kurš ietver konkrētā publiskā iepirkuma tehniskajā specifikācijā norādītās prasības. Līdz ar to no pieprasījuma puses konkrētā prece ir pakalpojumu kopums, par kuru tiek organizēta katra iepirkuma procedūra. Tāpat arī konkrētā ģeogrāfiskā tirgus robežas nevar būt lielākas par tām robežām, kurās tiek nodrošināts pakalpojums ģeogrāfiski, prasības pret pasūtīto pakalpojumu attiecas ne tikai uz apjomu, termiņu u.c. pakalpojumu raksturojošām īpašībām, bet arī uz pakalpojuma sniegšanu noteiktā vietā saskaņā ar pasūtītāja vajadzībām. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome konkrētās preces tirgus un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšanai lietā attiecībā uz minētajām jomām, izvērtējot pieprasījuma un piedāvājuma faktorus, par būtiskākiem uzskata piedāvājuma puses faktorus. Izvērtējot komercsabiedrību, kuras veic ceļu un/vai tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas darbus, sniegto informāciju, secināms, ka ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgus un tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgus veido divus atšķirīgus konkrētās preces tirgus. Izņemot atsevišķus gadījumus, parasti komercsabiedrība darbojas vienā vai otrā no minētajiem tirgiem. Tā SIA "Lemminkainen Latvija"2, SIA "Šlokenbeka", ceļu būves firma SIA "Binders", SIA "Limbažu ceļi", SIA "Ceļu tiltu būvnieks", SIA "Baustelle", SIA "Dantra", SIA "Virāža" norādījušas, ka nedarbojas (nav specializējušās) tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. Arī SIA "Saldus ceļinieks" norādījusi, ka nav specializējusies tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas jomā, ka šie darbi prasa specializētu tehniku un attiecīgi apmācītu personālu, un tagad šīs nozares attīstīšana prasītu lielu finansiālo līdzekļu ieguldījumu. AS "Ceļu pārvalde" sniegusi informāciju, ka nedarbojas tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas jomā, ja objektā nepieciešama šādu darbu veikšana, tiek piesaistīti apakšuzņēmēji. Par to liecina arī minēto komercsabiedrību un SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"", SIA "Union Asphalttechnik", SIA "Gādība", SIA "Aiviekstes būvnieks" sniegtā informācija par apgrozījumu tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. Savukārt SIA "VIA" norādījusi, ka minimāli darbojas tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas jomā. Arī citu komercsabiedrību, kuru pamatdarbība saistīta ar ceļu būvniecību, rekonstrukciju, renovāciju un periodisko uzturēšanu, apgrozījums tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā ir neliels salīdzinājumā ar apgrozījumu ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. SIA "Tilts", Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" un AS "BMGS" norādījušas, ka nedarbojas ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. SIA "Rīgas tilti" sniegusi informāciju, ka tā tieši neveic ceļu darbus, savukārt SIA "Merks" norādījusi, ka ceļu būvniecības darbus veic ar apakšuzņēmēju starpniecību, tādējādi nekonkurējot ar ceļu būvniekiem. SIA "M.A.-TAKA" sniegusi informāciju, ka nedarbojas ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā, arī norādot, ka SIA "M.A.-TAKA" kā tiltniekiem nav nepieciešamības pēc tādas ceļu būves tehnikas kā ekskavatori, greideri, veltņi, asfaltieklājēji u.c., ka tiltu remonta un būvniecības darbos parasti tiek slēgts līgums ar ceļu būvniecības firmu, kas veic zemes darbus un asfaltēšanas darbus, arī smilts un šķembu piegādi, ja nepieciešami lielāki apjomi. Arī Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts" skaidrojis, ka objektos sadarbojas ar apakšuzņēmējiem, kas ieklāj asfaltbetona segumu uz tiltiem. Iepriekš minēto apliecina arī šo komercsabiedrību sniegtā informācija par apgrozījumu ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā. Līdz ar to arī uz informācijas pieprasījumiem sniegtajās atbildēs ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā kā konkurenti norādītas vienas komercsabiedrības, tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas jomā - citas. Arī publisko iepirkumu pasūtītāju sniegtā informācija liecina, ka, izņemot atsevišķus gadījumus, publiskajos iepirkumos būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas darbiem kā pretendenti (ģenerāluzņēmēji) ir vienas komercsabiedrības, tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas darbiem - citas. Konkurences padome uzskata par iespējamu atsaukties arī uz iepriekšējo praksi, kad Konkurences padomes 11.08.2006. lēmumā (lieta Nr.1500/06/10/6), ar kuru tika atļauta AS "A.C.B." un SIA "Ceļi un tilti" apvienošanās, kā konkrētie preču tirgi tika noteikti - ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumu tirgus un tiltu būvniecības, renovācijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumu tirgus. Minēto pamatojot ar to, ka izmantojamās būvniecības tehnoloģijas, materiāli un daļēji arī tehnika ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanai un tiltu būvniecības, renovācijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumu sniegšanai atšķiras. Tāpat konstatējot, ka lielākā daļa no aptaujātajiem tirgus dalībniekiem paudusi viedokli, ka ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami ar tiltu būvniecības, renovācijas un periodiskas uzturēšanas pakalpojumiem. Latvijas teritorijā ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas pakalpojumus sniedz komercsabiedrības ar atšķirīgu profilu (specializāciju) un apgrozījumu minētajā jomā. Apsverot piedāvājuma puses aizstājamību, jāsecina, ka tikai daļa šo komercsabiedrību var piedāvāt plašu šo pakalpojumu spektru, t.i., gan būvniecības, gan rekonstrukcijas, gan renovācijas un periodiskās uzturēšanas pakalpojumus. Kamēr lielākā daļa komercsabiedrību, kuru darbība saistīta ar šo jomu, veic tikai renovācijas un periodiskās uzturēšanas darbus un/vai neliela apjoma rekonstrukcijas darbus, vai arī tikai uz noteikta veida ceļiem (piemēram, meža ceļiem, ceļiem ar grants segumu). Abi apvienošanās dalībnieki veic gan būvniecības, gan atjaunošanas (rekonstrukcijas, renovācijas, periodiskās uzturēšanas) darbus, orientējoties uz lielāka apjoma objektiem, turklāt no šo tirgus dalībnieku puses šie pakalpojumi ir savstarpēji aizstājami, par ko liecina arī lietā iegūtā informācija. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 6.punktu konkurence ir pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū. Tā kā minētajā tirgū pieprasījumu veido galvenokārt publiskie iepirkumi, komercsabiedrības, kuras piedalās neliela apjoma publiskajos iepirkumos, lielāka apjoma publiskajos iepirkumos piedalās tikai kā apakšuzņēmēji, vai spēj veikt tikai atsevišķus darbus ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas jomā, turklāt sniedz pakalpojumus ģeogrāfiski šaurākās teritorijās, kā arī, ja to apgrozījums ir ievērojami mazāks nekā apvienošanās dalībnieku apgrozījumi, faktiski nespēj konkurēt ar apvienošanās dalībniekiem. Ņemot vērā AS "A.C.B." un AS "8 CBR" pozīcijas ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas jomā, tikai daļa no komercsabiedrībām, kuru darbība saistīta ar šo jomu, uzskatāmas par apvienošanās dalībnieku konkurentiem ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgū. Līdz ar to uzskaitītie faktori uzskatāmi par būtiskiem, nosakot konkrētās preces tirgu šīs lietas ietvaros. Nepieciešamību, t.sk. ņemt vērā komercsabiedrības apgrozījuma lielumu, nosaka arī Publisko iepirkumu likuma 20.panta otrajā daļā paredzētais, ka publiska būvdarbu līguma gadījumā apakš­uzņēmējiem drīkst nodot ne vairāk par 70% no kopējā veicamo būvdarbu apjoma, un 41.panta otrajā daļā minētais, ka pasūtītājs var noteikt, kādam jābūt piegādātāja gada kopējam finanšu vidējā apgrozījuma minimālajam apjomam vai gada finanšu vidējam apgrozījumam attiecībā uz konkrēto iepirkumu minimālo apjomu piegādātāja darbības laikā, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. Pasūtītājs nosaka tādu minimālo apjomu, kas ne vairāk kā trīs reizes pārsniedz piedāvāto līgumcenu. Konkurences padome uzskata, ka iepriekš minētie faktori jāņem vērā, arī, kā konkrētās preces tirgu, nosakot tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgu. 4.3. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus konkurences tiesību izpratnē ir teritorija, kurā attiecīgie tirgus dalībnieki ir iesaistīti preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā. Šajā teritorijā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām. Ievērojot minēto, saskaņā ar rīcībā esošo informāciju, secināms, ka attiecībā uz ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var tikt noteikts kā visa Latvija, tā kā konkrētā apvienošanās ietekmēs konkurences apstākļus šajā teritorijā. Definējot konkrēto ģeogrāfisko tirgu AS "A.C.B." un AS "8 CBR" apvienošanās gadījumā, Konkurences padome uzskata, ka nav nepieciešams to noteikt tik šauri kā Konkurences padomes 11.08.2006. lēmumā (lieta Nr.1500/06/10/6) minētās teritorijas, ņemot vērā arī tirgus dalībnieku norādīto, ka objekta atrašanās vietai nav būtiskas nozīmes, ja veicamo darbu apjoms ir pietiekami liels. Konkurences padome uzskata, ka arī attiecībā uz tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgu šīs lietas ietvaros nosakāms viens ģeogrāfiskais tirgus - Latvijas teritorija, ņemot vērā iepriekš minēto. Vienlaikus Konkurences padome uzskata, ka, lai pamatotāk izvērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci, papildus jāvērtē arī tirgus dalībnieku tirgus daļas reģionos. 4.4. Ņemot vērā iepriekš vērtētos un konstatētos apstākļus, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās dalībnieku viedoklis par konkrētās preces tirgu, kurš tiek ietekmēts apvienošanās rezultātā, nav pamatots, līdz ar to šajā lietā kā apvienošanās rezultātā ietekmētie konkrētie tirgi nosakāmi: (1) ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgus Latvijas teritorijā; (2) tiltu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskas uzturēšanas tirgus Latvijas teritorijā. Tāpat saskaņā ar 31.01.2008. Konkurences padomē saņemto ziņojuma iesniedzēju informāciju konkrētie tirgi, kurus var ietekmēt apvienošanās, ir arī asfaltbetona tirgus un karjeru produkcijas tirgus. Apvienošanās dalībnieki norāda, ka asfaltbetonu ražo SIA "Mobil asfalts", kurā AS "A.C.B." ir izšķiroša ietekme, un AS "8 CBR", savukārt ar karjeru produkcijas ražošanu no apvienošanās dalībniekiem nodarbojas tikai AS "A.C.B.". Apvienošanās dalībnieki norādījuši, ka asfaltbetona ražotnes pamatā veidotas ceļu būves uzņēmumu ietvaros. Asfaltbetona ražošana tiek veikta katrā nozīmīgā ceļu būves uzņēmumā uzņēmuma vajadzībām, un attiecīgi nozares tirgus kā tāds ar ievērojamu vai vērā ņemamu "ārējās" realizācijas tirgu nemaz nepastāv. Bez tam pastāvošā prakse ar ļoti retiem izņēmumiem ir ceļu būvē izmantot tikai uzņēmumam piederošā asfaltbetona ražotnē sagatavotu asfaltbetonu, nerēķinoties ar pārvadājumu attālumu un pārvadājuma distancē esošām konkurentu asfaltbetona ražotnēm, tādējādi nodrošinot segumu ražotņu fiksētajām izmaksām. Pieprasījumu pēc asfaltbetona veido ceļu būves uzņēmumi, attiecīgi ceļu būves uzņēmumu saražotais asfaltbetona apjoms ir atkarīgs no izpildāmo būvdarbu apjoma. Aptuveni (*) % pieprasījuma veido uzņēmuma paša pieprasījums, savukārt (*) % veido dažādi pasūtījumi, piemēram: 1) mājokļu būvniecības uzņēmumu pasūtījumi (mājokļu pievadceļus un ietves nepieciešamos apjomos ar vienkāršotām tehnoloģijām izbūvē paši mājokļu būvnieki); 2) apakšzemes komunikāciju būves un remontu uzņēmumu pasūtījumi (brauktuves atjaunošanu pēc izbūves vai remonta veic pašu spēkiem); 3) dažādi izņēmumi (citu ceļu būves uzņēmumu pasūtījumi gadījumos, ja pašu ražotnes tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas vai nevar saražot attiecīgu produkciju u.c.). Apvienošanās dalībniekiem ir četras asfaltbetona ražotnes: SIA "Mobil asfalts" - viena Rīgā un viena Rīgas rajonā, SIA "Ceļi un tilti" - viena Rēzeknes rajonā, AS "8 CBR" - viena Cēsu rajonā. AS "A.C.B." norādījusi, ka asfaltbetonu lietojamā stāvoklī iespējams piegādāt līdz 200 km attālumam, savukārt AS "8 CBR" asfaltbetons no ražotnes tiek piegādāts līdz objektiem 170 km attālumā, SIA "Ceļi un tilti" - līdz objektiem 100 km attālumā. Visas apvienošanās dalībnieku asfaltbetona ražotnes ir stacionāras. No lietas ietvaros iegūtās informācijas secināms, ka visām lielākajām ar ceļu būvniecību un atjaunošanu (rekonstrukcija, renovācija, periodiskā uzturēšana) saistītajām komercsabiedrībām ir viena vai divas asfaltbetona ražotnes, daļai no tām ir arī mobilas asfaltbetona ražotnes. Asfaltbetona ražotnes izvietotas pa visu Latvijas teritoriju. Gandrīz visas komercsabiedrības, kuras ražo asfaltbetonu, norādījušas, ka asfaltbetons no ražotnes tiek piegādāts līdz objektiem 100 km attālumā, liela daļa - līdz objektiem 200 km attālumā. Kaut gan "Autoceļu specifikācijas 2005" ir atruna par asfaltbetona transportēšanas maksimāli ieteicamo attālumu, kas ir mazāks vai vienāds ar 50 km, kā arī atrunātas iestrādes temperatūras, kuras pie lielākas transportēšanas attāluma grūti ievērot. Lielākās ar ceļu būvniecību un atjaunošanu (rekonstrukcija, renovācija, periodiskā uzturēšana) saistītās komercsabiedrības 90-100% darbu veic uz ceļiem ar melno segumu. Aptaujāto asfaltbetona ražotāju sniegtā informācija liecina, ka lielākā daļa saražotā asfaltbetona tiek izmantota pašu vajadzībām, daļa no asfalta tiek realizēta citām komercsabiedrībām, savukārt iepirktā asfaltbetona īpatsvars pret saražoto un pašu vajadzībām nepieciešamo asfaltbetona daudzumu ir neliels. Līdz ar to var secināt, ka komercsabiedrības savu saražoto asfaltbetonu izmanto teritorijās, kurās veic ceļu būvniecību un atjaunošanu. 4.5. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā asfaltbetona tirgus var tikt ietekmēts gan horizontālā līmenī, tā kā tajā darbojas abi apvienošanās dalībnieki, gan vertikālā līmenī, tā kā minētais tirgus ir lejupejošais tirgus attiecībā pret ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgu. Līdz ar to šajā lietā kā apvienošanās rezultātā ietekmētais konkrētais tirgus nosakāms - asfaltbetona (ražošanas un realizācijas) tirgus Latvijas teritorijā, kas citās lietās varētu tikt definēts arī citādi. Saskaņā ar AS "A.C.B." sniegto informāciju tā veic arī karjeru izstrādi, daļu iegūtās produkcijas izmantojot savā darbībā ((*) % no kopējā saražotā apjoma), veicot ceļu būvniecības darbus. AS "8 CBR" nenodarbojas ar karjeru izstrādi. AS "A.C.B." iegūst un realizē dažādu frakciju smilts, grants, dolomīta šķembu, kā arī šo derīgo izrakteņu maisījumu produkciju. Ņemot vērā, ka visi minētie derīgie izrakteņi izmantojami ceļu būvniecības, rekonstrukcijas, renovācijas un periodiskās uzturēšanas tirgū, kurš ir augšupejošais tirgus attiecībā pret karjeru produkcijas tirgu, Konkurences padome uzskata, ka šīs lietas ietvaros kā apvienošanās rezultātā ietekmētais konkrētais tirgus nosakāms - karjeru produkcijas tirgus Latvijas teritorijā, kas citās lietās varētu tikt definēts arī citādi.