9. Article

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003.gada 13.marta rīkojumu Nr.162 "Par Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostād­nēm" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 42.nr.). Ministru prezidents I.Godmanis Finanšu ministra vietā - iekšlietu ministrs M.Segliņš (Ministru kabineta 2008.gada 18.jūnija rīkojums Nr.344) Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādņu 2008.-2013.gadam kopsavilkums Rezultāti un rezultatīvie rādītāji ir politikas plānošanas sistēmas sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par apstiprināto mērķu un rīcības virzienu sasniegšanas pakāpi. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādņu (turpmāk - pamatnostādnes) mērķis - pilnveidot rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, lai uzlabotu rezultātu un rezultatīvo rādītāju informatīvo kvalitāti un to praktisko izmantošanu politikas plānošanas, īstenošanas un uzraudzības procesā, kā arī budžeta plānošanas, izpildes un uzraudzības procesā. Pamatnostādnes ir izstrādātas saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 14.septembra rīkojuma Nr.703 "Par koncepciju "Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē"" 4.2.apakšpunktu. Pamatnostādnes nosaka šādus galvenos rīcības virzienus: - rezultātu un rezultatīvo rādītāju struktūras sasaiste ar mērķiem; - rezultātu un rezultatīvo rādītāju veidi un hierarhija; - rezultātu un rezultatīvo rādītāju izmantošana politikas plānošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju struktūru veido: - makroietekmes rezultāti un rezultatīvie rādītāji; - politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji; - darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji. Makroietekmes rezultātus plāno kā iespējamās sekas, kas veidojas, sasniedzot vairākus politikas rezultātus daudzu tiešās pārvaldes iestāžu kopējas darbības un ārējās vides faktoru ietekmē. Tiešās pārvaldes iestādes nespēj tieši ietekmēt makroietekmes rezultātus, īpaši, ja tas ir saistīts ar starptautisko ekonomisko norišu ietekmi uz situāciju Latvijā. Politikas rezultātus nosaka atbilstoši iestādes darbības stratēģijā vai politikas plānošanas dokumentā noteiktajam mērķim. Politikas rezultāti ir vērsti uz noteiktā mērķa sasniegšanas pakāpes analīzi un motivē politikas ieviesēju un iestādi veikt koriģējošas darbības, lai sasniegtu noteikto mērķi. Politikas rezultātu īpašā nozīme ir saistīta ar to, ka tie kalpo kā svarīgi komunikācijas instrumenti un ar to palīdzību ministrijas un iestādes visveiksmīgāk var izskaidrot sabiedrībai savas darbības būtību un sasniedzamos mērķus. Darbības rezultāti atspoguļo tiešās pārvaldes iestāžu pamatdarbu. Tos izmanto, lai atspoguļotu struktūrvienību sasniegumus. Analītiskie rezultāti mēra plānoto un sasniegto ieguldījumu un ieguvumu attiecību. Analītisko rezultātu izmantošana ir saistīta ar nepieciešamību novērtēt un salīdzināt dažādu valsts budžeta programmu ieviešanu. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju grupu plāno tā, lai tie veidotu vienotu informācijas kopu, nodalot ieguldījumu rādītājus un ieguvumu rādītājus. Izstrādājot rezultatīvo rādītāju grupas, politikas plānotāji norāda katra rādītāja piederību konkrētam veidam vai grupai. Politikas plānošanas dokumentos un iestāžu darbības stratēģijās norāda tikai dažus, pašus būtiskākos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kas vispilnīgāk raksturo iestādes darbības vai politikas būtību. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju analīzes procesā tiek salīdzināti sasniegtie rezultāti, rezultatīvie rādītāji un izlietotie resursi ar plānotajiem rezultātiem, rezultatīvajiem rādītājiem un resursiem. Pēc tiešās pārvaldes iestāžu iesniegto uzskaitīto un uzkrāto datu apkopošanas un analīzes tiek noteikts, vai ir bijis progress salīdzinājumā ar iepriekšējos gados sasniegto. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju uzkrāšanas mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un sistemātisku informācijas iegūšanu un apkopošanu, lai nodrošinātu sabiedrību un iestādes ar datiem par iestāžu darbību, norādot progresu mērķu sasniegšanā, kā arī lai nodrošinātu uz rezultātiem balstītu politikas un valsts budžeta plānošanu un izpildes uzraudzību. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentu, paredz divus rezultatīvo rādītāju novērtēšanas posmus - pirmsnovērtējums un pēcnovērtējums. Tiešās pārvaldes iestādes politikas pirmsnovērtējumu veic politikas plānošanas dokumenta izstrādes laikā, bet politikas pēcnovērtējumu - pēc politikas plānošanas dokumenta izpildes. Finanšu ministra vietā - iekšlietu ministrs M.Segliņš