5. Article

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma - piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētie preču tirgi, kuri var tikt ietekmēti apvienošanās sakarā, ir: - koksnes resursu iegūšanas tirgus; - zāģbaļķu realizācijas tirgus; - papīrmalkas realizācijas tirgus. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu un Konkurences padomes 14.02.2003. lēmumu Nr.81, koksnes resursu iegūšanas un zāģbaļķu realizācijas tirgos šajā lietā tiek noteikts kā Latvijas teritorija. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus papīrmalkas realizācijas tirgū tiek noteikts kā Latvijas teritorija. Pamatojoties uz to, ka ārējā tirgū pieprasījums pēc papīrmalkas ir augsts, tādēļ ne tikai Latvijas, bet arī daudzas ārzemju kompānijas ir nodibinājušas Latvijā uzņēmumus un pārstāvniecības, lai tās varētu iepirkt papīrmalku iekšējā tirgū un eksportēt tālāk saviem mātes uzņēmumiem un sadarbības partneriem. Līdz ar to iespējams, ka tirgus varētu būt nosakāms plašākās ģeogrāfiskās robežās nekā Latvijas teritorija. Tādējādi saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu šīs lietas ietvaros kā konkrētie tirgi tiek noteikti: koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā, zāģbaļķu realizācijas tirgus Latvijas teritorijā un papīrmalkas realizācijas tirgus Latvijas teritorijā. 5.1. Koksnes resursu iegūšanas tirgus (izcirstā koksne) Latvijas teritorijā Koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā iekļauj koksnes resursus, kuri iegūti, tos nopērkot vai nosolot augošu koku cirsmu izsolēs, vai koksnes resursus iegūstot pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, vai tos iegūstot apaļo kokmateriālu sortimentu veidā un arī koksnes resursus iegūstot privāto mežu īpašniekiem piederošajās meža platībās. Koksnes resursu iegūšanas tirgus kā atsevišķs konkrētās preces tirgus tika noteikts arī Konkurences padomes 14.02.2003. lēmumā Nr.8 lietā Nr.665k/02/06/18 "Par Stora Enso Oyj un AS Sylvester Grupas apvienošanos". Konkurences padome šajā lietā ir secinājusi, ka koksnes resursu iegūšanas tirgū darbojas aptuveni 155000 pārdevēju, tajā skaitā privāto mežu īpašnieki. Turklāt viena koksnes resursu pārdevēja AS "Latvijas Valsts meži" apsaimniekošanā ir vairāk nekā 50% no Latvijas teritorijā esošajiem koksnes resursiem. Jāņem vērā tas, ka AS "Latvijas Valsts meži" visus mežizstrādes darbus valstij piederošos meža īpašumos veic, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem. Saskaņā ar Valsts meža dienesta mājas lapā2 publicēto informāciju 2007.gadā izcirstās koksnes apjoms ir 10,12 miljonu kubikmetru, no kuriem 4,69 miljonu kubikmetru (46,3%), iegūti valsts mežos un 5,43 miljonu kubikmetru (53,7%) iegūti privāto meža īpašnieku, pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju lielākie mežizstrādātāji un to tirgus daļas 2007.gadā Latvijas teritorijā bija: - SIA "Lastin" aptuveni (*) (<10%), - SIA "Metsaliito Latvia" (*) (<10%), - AS "Latvijas Finieris" (*) (<10%), - SIA "R Grupa" (*) (<10%), - SIA "RTK Pluss" (*) (<10%) . Pamatojoties uz kopējo izcirsto koksnes apjomu, SIA "PATA AB" kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū 2007.gadā bija (*) kubikmetri (aptuveni (*)) (<10%), eksports - (*) kubikmetri. Savukārt SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums" tirgus daļa koksnes resursu iegūšanas tirgū 2007.gadā bija 15 440 kubikmetri (aptuveni (*)) (<1%). 5.2. Zāģbaļķu realizācijas tirgus Latvijas teritorijā Kā pārdevēji šajā tirgū darbojas uzņēmumi, kas iegūst koksnes resursus (tie varētu būt arī mežu īpašnieki un pārvaldītāji, ņemot vērā palielinošo vertikālās integrācijas tendenci meža nozarē un kokrūpniecībā). Savukārt pircēji ir uzņēmumi, kas zāģbaļķus eksportē vai pārstrādā, t.i., ražo zāģmateriālus (kokzāģētavas). Pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, zāģbaļķu patēriņa apjoms Latvijas teritorijā ir 7 409 000 kubikmetru. Patēriņa apjomā ir ietverta informācija gan par realizācijas apjomu, gan par apjomu, kas patērēts pašu vajadzībām. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA "PATA AB" zāģbaļķu realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri (aptuveni (*) (<10%) no kopējā patēriņa), savukārt SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums" zāģbaļķu realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri (aptuveni (*) (<1%) no kopējā patēriņa). 5.3. Papīrmalkas realizācijas tirgus Latvijas teritorijā Latvijā nav celulozes rūpnīcu, tāpēc liels apjoms papīrmalkas tiek eksportēts uz ārvalstīs esošajām celulozes rūpnīcām Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā u.c. Pieprasījums konkrētajā tirgū pēc papīrmalkas, kas domāta pārstrādei, ir salīdzinoši neliels. Lielākais uzņēmums, kas iepērk papīrmalku, ir SIA "Bolderāja Ltd". Pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, papīrmalkas patēriņa apjoms Latvijas teritorijā ir 511 900 kubikmetru. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA "PATA AB" papīrmalkas realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri. Saskaņā ar SIA "PATA AB" papildu sniegto informāciju SIA "Metsaliitto Latvia", AS "UPM - KYMMENE FOREST" filiāle, SIA "Stora Enso Mežs", SIA "Sveaskog Baltfor" iepērk papīrmalku Latvijā no SIA "PATA AB" un tālāk to eksportē. Līdz ar to faktiskais SIA "PATA AB" papīrmalkas realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetru (aptuveni (*) (<20%) no kopējā patēriņa), savukārt SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums" papīrmalkas realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri (aptuveni (*) (<10%) no kopējā patēriņa). Apvienošanās izvērtēšana