5. Article

Apvienošanās ietekmes uz konkrēto tirgu izvērtējums Konkurences padome, veicot apvienošanās ietekmes uz konkrēto tirgu analīzi, izvērtēja Ziņojumā apvienošanās dalībnieku papildus sniegto un publiski pieejamo informāciju, kā arī ņēma vērā Konkurences padomes 2007.gada 20. jūnija lēmumā Nr.714 (turpmāk - Lēmums Nr.71) konstatētos faktiskos apstākļus benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijas teritorijā. Ņemot vērā lietas izpētes gaitā iegūto informāciju par Lukoil Baltija R netiešu ietekmi Grima, apvienošanās tika vērtēta, ņemot vērā to tirgus dalībnieku tirgus varu, kas atrodas kolektīvajā dominējošā stāvoklī, kas tika konstatēta Lēmumā Nr.71. 5.1. Lukoil Baltija R netiešā izšķirošā ietekme Grima Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju apvienošanās mērķis ir Grima iegūt īpašumā VIRŠI-A akcijas un kļūt par vienīgo kapitāla īpašnieku, tādējādi iegūstot kontroli pār komercsabiedrības darbību. Ņemot vērā, ka Grima 100 % kapitālu daļu pieder Lietuvā reģistrētai Luktarna un apvienošanās darījums tieši skar īpašuma, lietojuma tiesības, kā arī kontroles struktūras izmaiņas, tika iegūta papildu informācija par Grima un Luktarna kontroles struktūru. Tika konstatēts: 1) i/u "Branas", kam pieder 12% Luktarna akciju, īpašnieks ir Lukoil Baltija R valdes priekšsēdētājs A. S5; 2) R.T., kuram pieder (*) Luktarna akciju, ir Lukoil Baltija R padomes loceklis6; 3) Lietuvā reģistrētas slēgtas akciju sabiedrības "Vaizga" (turpmāk - Vaizga), kam pieder (*) Luktarna akciju, (*) kapitāldaļu pieder B.P., kura saskaņā ar publiski pieejamo informāciju7 ir I.P. dzīvesbiedre. I.P. ir Lukoil Baltija R padomes priekšsēdētājs8, kā arī ieņem amatu Lietuvā reģistrētās slēgtās akciju sabiedrības "LUKOIL BALTIJA" pārvaldes institūcijā. Vaizga pamatdarbības virzieni Lietuvas teritorijā ir investēšana metilestera ražošanā un hidroelektrostacijās; 4) savukārt Grima vienīgā valdes locekle vienlaicīgi ir darba attiecībās ar Lukoil Baltija R. Papildus jānorāda, ka Grima un VIRŠI-A apvienošanās lietas izpētes gaitā saņemtā informācija (piemēram, 2008.gada 25.martā Konkurences padomē saņemts fakss Nr.77) no Grima ir sūtīta, izmantojot Lukoil Baltija R saziņas līdzekļus, t.i., faksi nosūtīti no Lukoil Baltija R faksa numura (*). Tādējādi ir pamats izvērtēt, vai šādas saiknes rada Lukoil Baltija R ietekmi Luktarnā un Grima, un pēc apvienošanās attiecīgi arī VIRŠI-A. Komercsabiedrības padomes funkcija ir noteikta Komerclikuma 291. pantā: "padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā (…)". Ievērojot arī Komerclikuma 295. panta sestajā daļā noteikto, kas aizliedz padomes loceklim pārpilnvarot savus pienākumus, komercsabiedrības padomes loceklis ir uzskatāms par komercsabiedrības dalībnieku lojalitātes personu. Tādējādi, ja padomes loceklis kļūst vai uz stāšanās amatā brīdi jau ir dalībnieks konkurējošā komercsabiedrībā vai komercsabiedrībā, kurai ir kontroles tiesības pār konkurējošu sabiedrību, tā ir vērtējama kā komercsabiedrības dalībnieku, kurā attiecīgā persona ieņem padomes locekļa amatu, akcepts vai pat komercsabiedrības stratēģija. Savukārt komercsabiedrības valde atbilstoši Komerclikuma 301. panta pirmajai daļai ir "sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību". Kopsakarā ar Komerclikuma 171. panta pirmās daļas 2. punktu, kas nosaka konkurences aizliegumu attiecībā uz sabiedrības valdes locekļiem: "Valdes loceklis bez padomes piekrišanas (…) nedrīkst: (…) 2) savā vai trešās personas vārdā vai labā slēgt darījumus sabiedrības komercdarbības jomā (…)9", ir secināms, ka jebkuras komercsabiedrības interesēs ir aizsargāt informāciju (tai skaitā komercsabiedrību vadītāju zināšanas, prasmi vai pieredzi), kuras nonākšana konkurentu rīcībā nav vēlama. Tādējādi var secināt, ka valdes locekļu rīcība, kļūstot vai stājoties amatā jau esot dalībniekam konkurējošā komercsabiedrībā vai komercsabiedrībai, kurai ir ietekme pār konkurējošu sabiedrību, ir komercsabiedrības, kurā tiek ieņemts valdes locekļa amats, interešu pārstāvēšana. Šāda ietekme var tikt īstenota ne tikai caur darbinieku, padomes vai valdes locekļu, bet arī caur pašu dalībnieku vai iepriekšminēto personu ģimenes locekļu pārstāvību. Šādu Lukoil Baltija R ietekmi caur tās izpildinstitūcijas un pārraudzības institūciju locekļiem un viņu ģimenes locekļiem kopā veido vismaz (*) vairāk nekā 80 % Luktarna balsstiesību. Ietekme, kura tiek īstenota ar šādu pārstāvību, nav vērtējama kā tā, kas rada izšķirošu ietekmi vai saistīta ar tirgus dalībnieka statusu, ievērojot Konkurences likuma un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.897 "Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos" normas, kuru pamatā būtu juridiski noslēgts darījums starp Lukoil Baltija R un Luktarna. Ietekmes, kura tiek īstenota ar šādu pārstāvību, mērķi var būt dažādi, tomēr to rezultātā rodas sekas, izslēdzot konkurenci starp šiem tirgus dalībniekiem (šajā gadījumā tādā veidā, lai VIRŠI-A darbība konkrētajā tirgū neveidotu konkurenci Lukoil Baltija R), kā arī šo divu tirgus dalībnieku uzvedība konkrētajā tirgū būs koordinēta. Ņemot vērā minēto, ir pamats uzskatīt, ka Lukoil Baltija R ar ietekmi Luktarna un Grima koordinēs VIRŠI-A uzvedību tirgū un tā stratēģisko attīstību, vienlaicīgi izslēdzot arī konkurenci starp VIRŠI-A un Lukoil Baltija R. Tādējādi, izvērtējot apvienošanos, Konkurences padome ņem vērā Lukoil Baltija R stāvokli benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā. 5.2. Konkrētā tirgus raksturojums un tirgus daļas 5.2.1. Konkurences padome Lēmumā Nr.71 norādīja uz šādiem faktiskiem apstākļiem benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū, kas ir jāņem vērā šīs apvienošanās lietas kontekstā: 1) benzīna un degvielas mazumtirdzniecības tirgū ir augsta koncentrācijas pakāpe, kā arī pastāv divi konkurences līmeņi: (1) konkurence starp oligopola dalībniekiem un (2) konkurence starp oligopola dalībniekiem un pārējiem degvielas mazumtirgotājiem. Pirmo konkurences līmeni veido SIA "Latvija Statoil" (turpmāk - Statoil), SIA "Neste Latvija" (turpmāk - Neste) un SIA "Lukoil Baltija R", kas ir vertikāli integrēti uzņēmumi un atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī attiecībā pret pārējiem tirgus dalībniekiem (otrais konkurences līmenis); 2) autodegviela ir viendabīgs produkts, un degvielas cenas noteikšanas process ir caurskatāms. Šis faktors ļauj Statoil, Neste un Lukoil Baltija R koordinēt savu darbību degvielas mazumtirdzniecības tirgū, pietiekami skaidri paredzot vienam otra rīcību degvielas cenu svārstību situācijā un to radīto ietekmi uz ārpus oligopola esošajiem tirgus dalībniekiem (to izspiešana no tirgus). Ārpus oligopola esošie tirgus dalībnieki, to ierobežoto degvielas iegādes un finansiālo iespēju dēļ, nevar ietekmēt oligopola dalībnieku darbības, tiem pazeminot cenas; 3) ienākšanai Latvijas degvielas tirgū ir nepieciešami lieli sākotnējie finanšu resursi degvielas mazumtirdzniecības organizēšanai kopumā, kā arī sarežģītai tehnisko un tehnoloģisko prasību nodrošināšanai. Praktiski jaunu tirgus dalībnieku ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū ir iespējama, tikai pārpērkot kāda jau esošā tirgus dalībnieka DUS tīklu. Nākotnē degvielas tirgū varēs ienākt tikai lieli finansiāli spēcīgi dalībnieki, pārņemot mazākos tirgus dalībniekus vai būvējot jaunus DUS; 4) patērētāju pirktspējai nav būtiskas nozīmes, oligopola dalībniekiem paaugstinot vai pazeminot degvielas cenu. Lai gan teorētiski pastāv iespēja, ka patērētāji, reaģējot uz augstām cenām, varētu samazināt pieprasījumu pēc produkta, taču degvielas tirgū cenu elastība ir vāja un patērētāji reālajā situācijā pieņem jebkādu cenu degvielas tirgū. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka benzīna un dīzeļdegvielas tirgū oligopola dalībniekiem ir iespēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem. Patērētāju pirktspējai nav būtiskas ietekmes, oligopola dalībniekiem paaugstinot vai pazeminot degvielas cenu. Pārējiem tirgus dalībniekiem ir ierobežota iespēja ietekmēt Statoil, Neste un Lukoil Baltija R darbības, jo īpaši pazeminot degvielas mazumtirdzniecības cenas. Apvienošanās rezultātā palielinātos tādas tirgus ieejas barjeras kā spēcīgi tirgus dalībnieki un DUS tīkla teritoriālais izvietojums. Atšķirībā no Statoil, Neste un Lukoil Baltija R, kuriem DUS pārsvarā ir izvietoti lielākajās Latvijas pilsētās, VIRŠI-A DUS pārsvarā izvietoti lauku reģionos (lielākoties Vidzemē un Latgalē). Tādējādi Lukoil Baltija R, ņemot vērā tā ietekmi Grima, būtiski nostiprinātu savu tirgus varu, līdz ar to veicinot koordinētās ietekmes paplašināšanos. 5.2.2. Pēc VID Akcīzes preču pārvaldes publiski pieejamās informācijas, lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma 2007.gadā bija: Statoil, Neste, Lukoil Baltija R, VIRŠI-A, SIA "EAST-WEST TRANSIT", SIA "Astarte nafta", SIA "APARTS", SIA "Ziemeļu nafta", SIA "ALCO", SIA "RusLatNafta", SIA "Augstceltne", SIA "SUMATA", SIA "RNS-D", SIA "INGRID", SIA "OVI". 1.tabula. Četru lielāko komersantu tirgus daļas (%) pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apjoma Komersanta nosaukums 2006.gads 2007.gads 2008.gada I-III Statoil (*) < 30% (*) < 30% (*) < 40% Neste (*) < 20% (*) < 20% (*) < 20% Lukoil Baltija R (*) < 10% (*) < 20% (*) < 20% Virši - A (*) < 10% (*) < 10% (*) < 10% Saskaņā ar VID 29.05.2008. vēstuli Nr.13.3.2/15424 Izvērtējot iepriekš norādītās tirgus daļas un Lēmumā Nr.71 konstatēto šo komersantu tirgus daļu pakāpenisko pieaugumu kopš 2003.gada10, Konkurences padome secina, ka Statoil, Neste, Lukoil Baltija R tirgus daļām ir tendence pieaugt, kas liecina par šo uzņēmumu stabilitāti benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū. Lai gan VIRŠI-A tirgus daļa nepieaug tik strauji kā pirmajiem trim uzņēmumiem, tomēr tas ir nemainīgi palicis ceturtais lielākais tirgus dalībnieks benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū. 2006.gadā Statoil, Neste un Lukoil Baltija R kopējā tirgus daļa bija (*) vairāk nekā 40%, 2007.gadā (*) vairāk nekā 50% un 2008.gada I ceturksnī (*) vairāk nekā 50%, kas pārsniedz 40% tirgus daļas robežu pietiekami ilgā laika periodā ar tendenci pieaugt. Turpretī VIRŠI-A laika periodā no 2006.gada līdz 2008.gada I ceturksnim tirgus daļu svārstībās ir vērojamas nelielas izmaiņas, saglabājot tūlīt nākamo lielāko tirgus daļu aiz Statoil, Neste un Lukoil Baltija R, kas norāda uz nozīmīga konkurenta esamību oligopola dalībniekiem. Ņemot vērā tirgus daļas un to, ka konkrētajā tirgū ir saglabājusies tirgus struktūra, tās raksturojošie nosacījumi, uz kā pamata ar Lēmumu Nr.71 tika konstatēta Neste, Statoil un Lukoil Baltija R kopējā tirgus vara, Konkurences padome secina, ka benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū ir saglabājies oligopols, ko veido Statoil, Neste un Lukoil Baltija R. 5.2.3. Ņemot vērā Lukoil Baltija R netiešo ietekmi Grima un saskaņā ar Konkurences padomes praksi11, izvērtējot DUS tīklu izvietojumu reģionos, tika identificēti konkrētie reģionālie tirgi, kuros ir izvietoti gan Lukoil Baltija R, gan VIRŠI-A DUS. Tāpat Konkurences padome norāda, ka, ņemot vērā Lukoil Baltija R ietekmi Grima, Grima un VIRŠI-A apvienošanās tiek vērtēta tādā aspektā, ka tās rezultātā tiktu zaudēts efektīvs konkurents oligopola dalībniekiem. Līdz ar to Konkurences padome uzskata par nepieciešamu norādīt, ka minētajos konkrētajos ģeogrāfiskos tirgus ir izvietoti arī pārējo oligopola dalībnieki DUS12 (izņemot Alūksnes pilsēta un apkārtne un Balvu pilsēta un tās apkārtne): 1) Cēsu pilsēta un tās apkārtne - VIRŠI-A 3 DUS, Statoil 1 DUS, Neste 1 DUS, Lukoil Baltija R - 1 DUS; 2) Jēkabpils pilsēta un tās apkārtne - VIRŠI-A 2 DUS, Statoil 1 DUS, Neste 2 DUS, Lukoil Baltija R - 1 DUS; 3) autoceļš A6 posmā Rīga - Jēkabpils - VIRŠI-A 2 DUS, Statoil 2 DUS, Neste 2 DUS, Lukoil Baltija R - 3 DUS; 4) Rīgas pilsēta un tās apkārtne - VIRŠI-A 4 DUS, Statoil 39 DUS, Neste 21 DUS, Lukoil Baltija R - 17 DUS; 5) Ventspils pilsēta un tās apkārtne - VIRŠI-A 2 DUS, Statoil 2 DUS, Neste 2 DUS, Lukoil Baltija R -2 DUS; 6) Valmieras pilsēta un tās apkārtne - VIRŠI-A 1 DUS, Statoil 2 DUS, Neste 2 DUS, Lukoil Baltija R -1 DUS; 7) Alūksnes pilsēta un apkārtnes teritorija - VIRŠI-A 1 DUS, Lukoil Baltija R - 1 DUS; 8) Balvu pilsēta un tās apkārtnes teritorija - VIRŠI-A 1 DUS, Lukoil Baltija R - 1 DUS; 9) Gulbenes pilsēta un tās apkārtnes teritorija - VIRŠI-A 1 DUS, Neste 1 DUS Lukoil Baltija R - 1 DUS. Tādējādi Konkurences padome secina, ka, Grima iegūstot izšķirošu ietekmi VIRŠI-A un tā tirgus daļu, minētajos reģionālajos tirgos tiks izslēgta konkurence un stiprināta kolektīvā dominējošā stāvoklī esošo tirgus dalībnieku tirgus vara, radot nelīdzvērtīgus konkurences apstākļus pārējiem benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirgotājiem. Pamatojoties uz iepriekš norādīto, Konkurences padome secina, ka apvienošanās rezultātā tiktu likvidēts efektīvs konkurents, kas pašreiz, būdams ceturtais lielākais tirgus dalībnieks ar ilgtermiņā stabilu tirgus daļu benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū, veido konkurenci oligopolam. Ņemot vērā, ka jau pirms apvienošanās konkrētajā tirgū ir konstatētas oligopola dalībnieku savstarpējas sekošanas darbības cenu noteikšanas procesā13, apvienošanās rezultātā, nostiprinoties kolektīvajam dominējošam stāvoklim, ir sagaidāms, ka konkurences apstākļi benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū nākotnē tiks būtiski ietekmēti. Pārējie tirgus dalībnieki, oligopola dalībniekiem periodiski, kampaņveidā pazeminot degvielas cenas līmeni, savu ierobežoto finansiālo resursu dēļ nebūtu spējīgi piedāvāt degvielu par konkurētspējīgu cenu. Tas var sekmēt ārpus oligopola esošo degvielas mazumtirgotāju iziešanu no tirgus, kas savukārt ilgtermiņā oligopola dalībniekiem var dot iespēju kompensēt radušos zaudējumus uz no tirgus izspiesto tirgus dalībnieku daļu rēķina vai nepamatoti paaugstinot degvielas cenas. 5.3. VIRŠI-A plānotā darbība pēc apvienošanās Saskaņā ar Grima 05.06.2008. vēstuli Nr.6 tika norādīts, ka pēc apvienošanās VIRŠI-A nav plānojis nozīmīgas izmaiņas savā darbībā: 1) komercdarbības veidi pēc apvienošanās - naftas produktu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība; 2) pēc apvienošanās uzņēmums turpinās veikt komercdarbību ar VIRŠI-A tirdzniecības zīmi; 3) VIRŠI-A turpinās darboties tirgū uz Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto licenču pamata; 4) tuvākajos gados nav plānots atsavināt vai iznomāt VIRŠI-A piederošās degvielas uzpildes stacijas; 5) mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā realizējamās degvielas cenu veidošanas politika pēc apvienošanās paliks bez izmaiņām; 6) plānotie lielākie degvielas piegādātāji pēc apvienošanās - SIA "Mažeiķu Nafta Tirdzniecības Nams" (*), SIA "Lukoil Baltija R" (*) , SIA "Neste Latvija" (*), SIA "Latvija Statoil" (*); 7) tiks turpināta sadarbība ar pašreizējiem sadarbības partneriem degvielas uzpildes staciju tīklā. Tomēr šis Grima viedoklis nav vērtējams viennozīmīgi, ņemot vērā, ka tirgus apstākļi var jebkurā brīdī ietekmēt vai mainīt tirgus dalībnieka stratēģisko uzvedību minētajos jautājumos. Apvienošanās dalībnieki Ziņojumā nav pamatojuši, kāds efektīvas konkurences ieguvums ir paredzams tirgus dalībniekiem, klientiem vai patērētājiem, Grima iegūstot izšķirošu ietekmi VIRŠI-A. Turklāt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas un Lukoil Baltija R sniegtie viedokļi par Grima un VIRŠI-A apvienošanos kā par pozitīvu faktu, kas veicinās konkurenci un neietekmēs benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus struktūru, neatbilst benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus faktiskajai situācijai, jo nav ņemtas vērā Lukoil Baltija R netiešas kontroles iespējas Grima, un attiecīgi arī būtiska konkurences samazināšanās benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgū.