6. Article

Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2005.gada 4.marta rīkojumu Nr.141 "Par valsts programmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.-2009.gads" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 39.nr.). Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs A.Šlesers Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe (Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija rīkojums Nr.366) Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programmas 2008.-2012.gadam kopsavilkums Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008.-2012.gadam (turpmāk - programma) izstrādāta, aktualizējot valsts programmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.-2009.gads", kas tika izstrādāta saskaņā ar "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnēm 2005.-2014.gadam" un apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 4.marta rīkojumu Nr.141 "Par valsts programmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.-2009.gads"". Stipra pilsoniskā sabiedrība ir svarīgs priekšnosacījums, lai nodrošinātu Satversmē noteikto, ka Latvijā suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Pilsoniska sabiedrība stiprina demokrātiju, tai skaitā nodrošina kvalitatīvāku publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanu, aktīvāku demokrātisko līdzdalību, varas un pilsoņu savstarpējo saikni un uzticību, sabiedrības grupu interešu un tiesību aizsardzību. Tā vairo iedzīvotāju sociālo kapitālu, veicinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos, sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Valsts programmas ietekmes vidustermiņa novērtējumam 2007.gada vasarā tika veikts pētījums, kas raksturo pašreizējo pilsoniskās sabiedrības attīstības līmeni, kā arī dod iespēju novērtēt pilsoniskās sabiedrības attīstības dinamiku laikposmā no 2003.gada. Pētījums apliecināja, ka valsts programmu nepieciešams aktualizēt, saglabājot programmas mērķu un apakšmērķu grupas, kā arī nepieciešams uzlabot programmas efektivitāti un precizēt rīcības virzienus. Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt tādas vides izveidi, kas sekmētu pilsoniskās sabiedrības attīstību un kurā iedzīvotājiem būtu motivācija piedalīties sabiedrības jautājumu risināšanā, kā arī nebūtu šķēršļu sadarboties. Lai sasniegtu programmas galveno mērķi, izvirzīti trīs apakšmērķi: - I apakšmērķis. Palielināt to cilvēku īpatsvaru Latvijā, kas, formāli un neformāli sadarbojoties savu un sabiedrības mērķu labā, vairo sociālo kapitālu. - II apakšmērķis. Paaugstināt iedzīvotāju, neformālo grupu un nevalstisko organizāciju līdzdalības efektivitāti politikas procesā pašvaldībās, centrālās valsts pārvaldes un Eiropas Savienības līmenī. - III apakšmērķis. Attīstīt vidi ilgtspējīgai, uz rezultātu orientētai nevalstisko organizāciju darbībai. Kopumā programmā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešams šāds finansējums pa gadiem: 2009.gadā - 787 500 latu, 2010.gadā - 976 500 latu, 2011.gadā - 962 000 latu un 2012.gadā - 1 027 500 latu. 2008.gadā programma tiks īstenota esošā valsts budžeta līdzekļu ietvaros (258 926 lati). Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās vietā - izglītības un zinātnes ministre T.Koķe