24. Article

Valsts aizsardzības sistēmas attīstība notiek šādos galvenajos virzienos: 24.1. profesionālais militārais dienests: 24.1.1. profesionāli bruņotie spēki nodrošina Nacionālo bruņoto spēku gatavību nacionālajai un kolektīvajai aizsardzībai ar efektīvām operatīvajām spējām, augstu kaujas gatavību un ar mūsdienu tehnoloģijām; 24.1.2. attīstot uz profesionālo dienestu balstītus bruņotos spēkus, militārajam dienestam ir jāpiesaista atbilstošs personāls. Lai nodrošinātu Nacionālos bruņotos spēkus ar nepieciešamo personāla skaitu, rekrutēšanas sistēmai jābūt elastīgai, modernai un efektīvai. Jaunsardzes kustības nostiprināšana un tās darbības attīstība veicina atbilstoša personāla piesaisti militārajam dienestam; 24.1.3. lai personālu piesaistītu un motivētu dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos, ir jāattīsta personālsastāva karjeras plānošanas sistēma, kas nodrošina skaidru turpmākās karjeras izaugsmi Nacionālajos bruņotajos spēkos un efektīvu Nacionālo bruņoto spēku amatu aizpildīšanu ar nepieciešamo personālu; 24.1.4. lai veicinātu karavīra amata konkurētspēju darba tirgū, jānodrošina atbilstošs atalgojums militārajam personālam, profesionālo zināšanu pastāvīga papildināšana, jārada priekšnoteikumi veiksmīgai integrācijai civilajā dzīvē pēc dienesta beigām un jānodrošina karavīri un viņu ģimenes ar atbilstošām sociālajām garantijām; 24.2. veicamajiem uzdevumiem un mūsdienu standartiem atbilstošs bruņojums, infrastruktūra un apmācība: 24.2.1. Nacionālo bruņoto spēku attīstībai un modernizācijai ir jāiegādājas moderna bruņojuma tehnika un ieroču sistēmas un jānodrošina kvalitatīva apmācība, kas atbilst izmantojamām tehnoloģijām. Moderna bruņojuma un ekipējuma iegāde ir vērsta uz to, lai paaugstinātu bruņoto spēku kaujas spējas un karavīru aizsardzību; 24.2.2. Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietošanai, uzturēšanai un apmācību procesa atbalstam nepieciešams attīstīt atbilstošu daudzfunkcionālu infrastruktūru; 24.2.3. ņemot vērā to, ka Nacionālie bruņotie spēki ir skaitliski nelieli, to attīstībai un modernizācijai ievieš tādas militāri tehniskās sistēmas, kuru izmantošana neprasa ievērojamus personāla resursus. Tām jābūt efektīvām apvidus novērošanā, gaisa telpas un teritoriālās jūras kontrolē un aizsardzībā, lai nodrošinātu informētības pārākumu; 24.2.4. lai attīstītu Nacionālo bruņoto spēku spēju atbalstīt sabiedrību dažādās valsts apdraudējuma situācijās miera laikā, nepieciešams specifisks aprīkojums un atbilstoši apmācīts personāls; 24.2.5. lai ilgtermiņā nodrošinātu vienību mobilitāti valsts teritorijā un trans portēšanu uz operāciju rajoniem, kā arī to transportēšanu un ilglaicīgu uzturēšanu starptautisko operāciju rajonos, vienības sākotnēji veidojamas ar minimāli nepieciešamo kaujas atbalstu un kaujas nodrošinājuma atbalstu, ar laiku pakāpeniski palielinot šīs spējas; 24.2.6. Nacionālo bruņoto spēku profesionalitātes paaugstināšanai tiek pilnveidota apmācību sistēma, lai katram karavīram nodrošinātu militārajam dienestam nepieciešamās zināšanas un profesionālās izaugsmes iespējas, bet vienību lauka taktiskās nodarbības būtu tuvinātas iespējamiem kaujas apstākļiem; 24.3. kaujas spējas: 24.3.1. Nacionālie bruņotie spēki attīsta tādas kaujas spējas, lai valsts apdraudējuma gadījumā spētu nodrošināt Latvijas valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību. Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki pilnveido spēju piedalīties meklēšanas un glābšanas pasākumos un sniegt atbalstu valsts civilajām institūcijām apdraudējuma situācijās; 24.3.2. viens no Zemessardzes attīstības virzieniem ir nodrošināt spēju sadarbībā ar regulārajiem spēkiem īstenot valsts aizsardzības uzdevumus līdz sabiedroto valstu bruņoto spēku ierašanās brīdim Latvijas teritorijā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēkiem; 24.3.3. ņemot vērā Latvijas dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā un iesaistīšanos starptautiskās drošības stiprināšanā, Latvijas karavīriem jābūt sagatavotiem dalībai starptautiskajās operācijās ģeogrāfiski tālos rajonos ar Latvijai neraksturīgu klimatu, atšķirīgiem sociālpolitiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem un kultūras vidi. Piedaloties starptautiskajās operācijās, Nacionālie bruņotie spēki attīsta operacionālo pieredzi un pilnveido kaujas nodrošinājuma sistēmu un kaujas sadarbību ar sabiedroto spēkiem; 24.3.4. Nacionālo bruņoto spēku attīstība notiek saskaņā ar šādām Ziemeļatlantijas līguma organizācijas militāro spēju attīstības vadlīnijām: a) modernas komandvadības sistēmas izveide, efektīvu sakaru un informācijas pārraides sistēmu attīstība un to drošība, b) kaujas spēju efektivitātes paaugstināšana, c) aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem pilnveidošana, d) mūsdienīgas mācību infrastruktūras izveidošana; 24.3.5. atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kopīgajai politikai Latvija attīsta spējas, lai nodrošinātu ne mazāk kā 8 % no Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva pastāvīgu uzturēšanos operāciju rajonos, un tas ir 450 karavīru. Ne mazāk kā 40 % no Nacionālo bruņoto spēku kopējā personālsastāva skaita jābūt sagatavotiem dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās; 24.3.6. Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem vidējā termiņā jānodrošina spēja līdz 15000 kilometru attālumā no Latvijas robežas izvietot un patstāvīgi uzturēt operācijas rajonā vada līmeņa vienību, līdz 5000 kilometru attālumā - rotas līmeņa vienību, līdz 3000 kilometru attālumā - divas rotas līmeņa vienības ar integrētām kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējām. Ja nepieciešams, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jābūt gataviem piedalīties Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajās pilna kaujas spektra operācijās ar vienu kājnieku bataljonu līdz sešiem mēnešiem bez rotācijas vai apakšvienībām, kas nepārsniedz divas kājnieku rotas, vai līdzvērtīga lieluma specializētajām apakšvienībām uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar rotāciju. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēkiem jāpilnveido spēja piedalīties Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadītajās operācijās; 24.3.7. laikus īstenotas un efektīvas brīdināšanas sistēmas ietvaros ir jāizveido un jāattīsta izlūkošanas, vadības, kontroles un informācijas sistēmas, un jānodrošina to darbības drošība, panākot informētības pārākumu un iespēju to nekavējoties izmantot savu mērķu sasniegšanai.