1. Article

Risināmā jautājuma būtība Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.maija rīkojumu Nr.256 "Par uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanā" Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu politikas izstrādē un koordinēšanā atbilstoši 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām. Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gadu plānošanas perioda 3.mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredz pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) līdzekļiem. No 2007.gada Eiropā ir sācis darboties Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments. Tas ir viens no jaunajiem Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentiem 2007.-2013.gādā. EKPI viena projekta ietvaros paredz finansēt aktivitātes gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan attiecināmajās teritorijās ārpus Eiropas Savienības robežām. Teritoriālās sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros atbilst Eiropas Parlamenta Padomes (EK) 2006.gada 24.oktobra Regulai Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, Komisijas 2007.gada 9.augusta Regulai (EK) Nr. 951/2007, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības stratēģiskajam dokumentam 2007.-2013.gadam; 2006.gada Eiropas Komisijas Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktiskajām vadlīnijām; Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības programmu sagatavošanas vadlīnijām, kā arī Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjauninātai stratēģijai, Gēteborgas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un programmas dalībvalstu nacionālajiem plānošanas dokumentiem. Lai uzsāktu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" finanšu līdzekļu apguvi, no 2007.gada 1.janvāra Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un tiesību akti. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka Latvijai sadarbībā ar partnervalstīm ir jāizstrādā šādas programmas: 1) pārrobežu sadarbības darbības programmas: Latvija-Lietuva; Igaunija-Latvija; Latvija-Igaunija-Zviedrija-Somija; Latvija-Lietuva-Baltkrievija; Igaunija-Latvija-Krievija. Šo programmu attiecināmās teritorijas veido Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktie NUTS III reģioni vai tiem atbilstošās teritorijas un noteiktie reģioni Eiropas Savienības kaimiņvalstīs. 2) Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma ar integrētiem Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta elementiem; 3) starpreģionu sadarbības programma INTERREG IVC visai Eiropas Savienības teritorijai. Teritoriālās sadarbības programmas tiek īstenotas starpvalstu līgumu ietvaros un to īstenošana un administrēšana notiek angļu valodā. 2006.gada sākumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem ir uzsākusi jauno teritoriālās sadarbības programmu, tai skaitā Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros (turpmāk - programma) izstrādi Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas periodam 2007.-2013.gadam. Programmas izstrādei tika izveidota starptautiskā Programmēšanas komiteja, kurā piedalās Latvijas, Igaunijas un Krievijas nacionālo un reģionālo institūciju pārstāvji, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Lai nodrošinātu sinerģiju starp Eiropas Savienības programmām un Latvijas nacionālajām interesēm, ir izveidota un darbojas Nacionālā darba grupa, kuras sastāvā ir nozaru ministriju un reģionu pārstāvji. Darba grupai ir nacionālās atbildīgās iestādes padomdevēja funkcijas jauno programmu sagatavošanā. Regulāri tika rīkotas nacionālās darba grupas sanāksmes, kurās tika sniegti priekšlikumi par prioritārām sadarbības jomām un stratēģiski svarīgiem projektiem, kuri varētu tikt īstenoti programmas ietvaros. Nacionālās darba grupas pārstāvji sniedza komentārus izstrādātajiem programmu projektiem, kā arī formulēja nacionālās pozīcijas. Programmas izstrādes laikā tika organizētas publiskās konsultācijas (no 2007.g. 9.novembra līdz 7.decembrim), kad programmas projekts bija publiski pieejams un visas ieinteresētās organizācijas un personas varēja sniegt komentārus un priekšlikumus par programmas projekta uzlabošanu. Programmas projektam tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un sagatavots Vides pārskats, par kuru 2008.gada 5.martā ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums Nr.20 "Par Igaunijas-Latvijas-Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam Vides pārskatu".