1. Article

Risināmā jautājuma būtība Nacionālie bruņotie spēki nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību, piedalās valsts apdraudējuma situāciju novēršanā un starptautiskajās operācijās (turpmāk - starptautiskās operācijas), lai Latvija iekļautos Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk - NATO) kolektīvās aizsardzības sistēmā, kā arī nodrošina personālsastāva un militārā dienesta rezervju apmācību. Šo uzdevumu izpilde ir saistīta ar lielu fizisko un psiholoģisko slodzi, kas būtiski iespaido karavīru veselību. Dienesta pienākumu izpilde karadarbības zonā rada tik lielu psiholoģisko slodzi, ka gandrīz visi karavīri pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas reģiona saskaras ar pēctraumatiskā sindroma izraisītajām sekām, kas rada spriedzi savstarpējās attiecībās (gan attiecībās ar ģimenes locekļiem, gan ar sabiedrību kopumā), turklāt parādās arī medicīniskās indikācijas, kas saistītas ar fiziskām pārslodzēm. Rehabilitācija un rekreācija nepieciešama arī karavīru ģimenes locekļiem, kuri laikā, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, arī ir paaugstināta stresa situācijā. Turklāt viņi parasti neapzinās pārmaiņas, ko atrašanās karadarbības zonā ir radījusi karavīros, un nesaprot, kā reaģēt pēc karavīra atgriešanās. Lai nodrošinātu karavīru psiholoģisko rehabilitāciju un rekreāciju un iespējami pilnvērtīgu sociālo integrāciju sabiedrībā, kas dzīvo miera apstākļos, pēc atgriešanās no dalības starptautiskās operācijās jānodrošina karavīriem pilnvērtīgi rehabilitācijas un rekreācijas pakalpojumi, turklāt šie pakalpojumi jānodrošina karavīram kopā ar kādu no viņa ģimenes locekļiem, jo citu NATO valstu pieredze liecina, ka tādā veidā tiek sasniegti vislabākie rehabilitācijas rezultāti. Ja karavīru rehabilitācijas un rekreācijas process netiek nodrošināts pilnā apmērā un atbilstošā kvalitātē, karavīriem pēc dalības starptautiskajās operācijās pēctraumatiskā stresa dēļ rodas problēmas, kas saistītas ar integrāciju sabiedrībā, kas savukārt izraisa tādas slimības kā alkoholisms, atkarība no narkotiskajām un psihotropajām vielām, bet karavīriem dienesta vietās - "izdegšanas" sindroms un stress, kas izraisa psihosomatiskās saslimšanas. Karavīriem jānodrošina arī rehabilitācijas pakalpojumi pēc karadarbības zonā gūtajiem ievainojumiem. Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki ir devuši lielu ieguldījumu valsts neatkarības atjaunošanā, daudzi no viņiem cietuši represijās, un tas negatīvi iespaidojis viņu veselības stāvokli. Valsts pienākums ir nodrošināt nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem medicīnisko un sociālo rehabilitāciju, lai šie cilvēki atgūtu fiziskos un garīgos spēkus un saņemtu labāku veselības aprūpi. Sociālā rehabilitācija, kas šobrīd normatīvajos aktos paredzēta reizi trijos gados, šo problēmu neatrisina, tādēļ Aizsardzības ministrija var piedāvāt nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem papildus valsts garantētajai rehabilitācijai reizi trijos gados izmantot rekreācijas iespējas Aizsardzības ministrijas rehabilitācijas centrā.