3. Article

Konkrētais tirgus Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu "konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu". Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu "konkrētās preces tirgus ir noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības", un saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu "konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām". 3.1. Konkrētās preces tirgus Ņemot vērā Lietas izpētes gaitā konstatēto, secināms, ka pastāv vairāki satura nodrošināšanas pakalpojuma posmi, sākot no konkrētā satura izstrādes (ar ko nodarbojas satura nodrošinātājs) līdz satura piegādes nodrošināšanai gala patērētājam (par šo posmu parasti ir atbildīgs vai nu pats satura veidotājs, vai arī satura piegādātājs). Minētajā satura nodrošināšanas procesā var izdalīt vēl vienu un tikpat svarīgu posmu, proti, satura uzskaiti un tarificēšanu. Saskaņā ar SIA "Mobīlie pakalpojumi" iesniegumā minēto SIA "Tele2" kā viens no mobilo sakaru operatoriem nodrošina trans­akciju uzskaiti, tarificēšanu un naudas iekasēšanu no gala klientiem par satura pakalpojumu. Par saviem pakalpojumiem mobilie operatori ietur komisijas maksu, kuru nosaka neatkarīgi viens no otra. Ņemot vērā to, ka savā iesniegumā SIA "Mobīlie pakalpojumi" lūdza Konkurences padomi pārbaudīt, vai SIA "Tele2" darbībās, ieviešot progresīvu samaksas sistēmu par satura uzskaites un tarificēšanas pakalpojumu, ir konstatējams Konkurences likuma 13.panta pārkāpums, secināms, ka konkrētās preces tirgus noteikšanai ir jāvērtē norēķināšanas un tarificēšanas veidi par satura nodrošināšanas pakalpojumu. SIA "Tele2" norādīja, ka SIA "Mobīlie pakalpojumi" Iesniegumā minētie jautājumi ir skatāmi un vērtējami mobilā satura norēķinu uzskaites pakalpojumu tirgus kontekstā, kur attiecīgo pakalpojumu sniedz ne tikai mobilo elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, bet arī citi komersanti, piemēram, bankas (internetbankas), elektroniskās naudas institūcijas (piemēram, CityCredit), visiem atrodoties savstarpējas konkurences stāvoklī. Konkurences padome konstatēja, ka satura nodrošināšanas tirgū šobrīd pastāv četri norēķināšanas veidi par satura nodrošināšanas pakalpojumu, proti: 1) norēķināšanas, izmantojot kredīt/debetkartes - šādu norēķināšanas iespēju nodrošina komercbankas; 2) norēķināšanas, izmantojot elektroniskās naudas institūciju (piemēram, daļa no SIA "CityCredit" sniegtajiem pakalpojumiem); 3) norēķināšanas, izmantojot internetbanku (Lietas izpētes gaitā tika konstatēts, ka uz doto brīdi satura tarificēšanas pakalpojumu piedāvā vienīga internetbanka -hanza.net jeb AS "Hansabanka" internetbanka); 4) norēķināšanas, izmantojot mobilā operatora pakalpojumus. Satura tarificēšanas pakalpojuma aizstājamība no piedāvājuma puses: Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 11.1 panta otrās daļas 1.punkta noteikumiem elektroniskās naudas institūcijas konta turētāja maksimālais naudas uzkrājums kontā nevar pārsniegt 150 EUR ekvivalentu latos. Savukārt, saskaņā ar satura uzskaites līgumu noteikumiem starp satura piegādātājiem un mobilo sakaru operatoriem, maksimālā maksājuma robeža par satura pakalpojumu nedrīkst pārsniegt 3 LVL SIA "Bite Latvija" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" tīklā, 5 LVL SIA "Tele2" tīklā. Nodrošinot patērētāja tarifikāciju par satura pakalpojumu, izmantojot internetbankas pakalpojumus vai kredīt/debetkaršu pakalpojumu, netiek noteikta maksimālā maksājuma robeža. Maksājuma veidu nosaka satura piegādātājs, izvēloties kādu norēķinu veidu izvēli piedāvāt savu pakalpojumu lietotājiem. Ņemot vērā minēto, secināms, ka SIA "Tele2" pakalpojumi satura tarificēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū, vērtējot to aizstājamību no piedāvājuma puses, ir savstarpēji aizvietojami ar pārējo satura uzskaites pakalpojuma nodrošināšanas sniedzējiem gadījumos, kad maksājums par satura pakalpojumu nepārsniedz 3 LVL. Satura tarificēšanas pakalpojuma aizstājamība no pieprasījuma puses Pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības noskaidrošana un izvērtēšana ir izšķiroši svarīga konkrētā tirgus noteikšanas darba sastāvdaļa. Taču no ekonomiskā viedokļa pieprasījuma aizstājamība ir visefektīvākais disciplinējošais spēks konkrētās preces piegādātājiem. Tirgus dalībnieks nevar būtiski ietekmēt pastāvošos preces realizācijas noteikumus, ja patērētāji ir spējīgi viegli pārorientēties uz citiem pieejamiem konkrētās preces aizstājējiem vai citiem piegādātājiem. 1) norēķināšanās ar kredīt/debetkartēm. Lietas izpētes gaitā tika konstatēts, ka pastāv šādi norēķināšanas ar kredīt/debetkartēm trūkumi: augstas transakcijas izmaksas-kredītkartes kā maksāšanas līdzeklis ir radītas lielāka apjoma pirkumiem nekā mikro maksājumiem (0-3 LVL), ko visbiežāk izmanto satura piegādātāji. Turklāt kredītkaršu dati ir sensitīva informācija, kuru klientam ir nepatīkami izplatīt internetā, veicot finansiāli maza apjoma pirkumus. Tāpat kredītkartes īpašnieks var apstrīdēt veikto pirkumu 90 dienu laikā, kā arī pieprasīt iemaksāto naudu atpakaļ. Nauda tiek iekasēta no pakalpojuma nodrošinātāja/piegādātāja. Līdz ar to palielinās risks neiegūt naudu par pakalpojumu, tajā pašā laikā katra atsevišķa gadījuma izmeklēšana ir daudz dārgāka nekā darījuma zaudētā summa. Bankām ir daudz stingrākas prasības attiecībā uz kredītkaršu izmantošanu internetā nekā fizisko preču pārdošanā, kā arī būtiski ierobežojumi uz pieļaujamo saturu, kuru drīkst apmaksāt ar kredītkarti. Turklāt par bankas konta turētāju var kļūt persona, kas sasniedza 16 gadu vecumu (izņemot gadījumus, kad ir noformēts speciāls pilnvarojums rīkoties ar kontu personām, kas ir jaunākas par 16 gadiem). Līdz ar to automātiski samazinās potenciālo patērētāju loks, kas var iegādāties saturu un norēķināties ar kredīt/debetkarti. Šāds norēķināšanas veids var tikt izmantots kā alternatīvais norēķināšanas veids par saturu kopā ar kādu citu. Šajā gadījumā, pasūtot saturu, netiek izmantots mobilais telefons, kas ievērojami atvieglo satura pasūtīšanu, jo tas ir vienmēr līdzi. Turklāt minētais norēķināšanas veids vispār netiek izmantots mobilā satura gadījumā. 2) norēķināšanas, izmantojot elektroniskās naudas institūciju. Lietas izpētes gaitā tika konstatēti šādi norēķinu sistēmas trūkumi: zems elektroniskās naudas institūcijas pakalpojumu izmantošanas līmenis Latvijā. Šajā gadījumā katram klientam ir jāatver savs konts, jāiemaksā tajā nauda. Līdz ar to pagarinās arī satura pakalpojuma iegūšanas laiks - nav iespējams veikt pirkumus, ja neesi reģistrējies konkrētās elektroniskās naudas institūcijas sistēmā. Kā vēl vienu trūkumu var minēt šādas norēķināšanās sistēmas pieejamību - potenciālam patērētājam ir jāveic daudzas pārdomātas darbības: jāreģistrējas, jāiemaksā nauda kontā. Savukārt mikro maksājumu veikšana ir impulsīva, klientam pakalpojums ir vajadzīgs uzreiz, un finansiālais ietaupījums, pat procentuāli liels, absolūtās vienībās būs pārāk mazs, lai izvēlētos sarežģītāku maksāšanas veidu, zaudējot pakalpojuma piegādes laiku. Elektroniskās naudas institūcijas pakalpojumus sniedz, piemēram, SIA "CityCredit", kuras klientu skaits ir (*). 3) norēķināšanās ar internetbanku. Ņemot vērā to, ka Lietas izpētes gaitā tika konstatēts, ka uz doto brīdi satura tarificēšanas pakalpojumu piedāvā vienīga internetbanka - hanza.net jeb AS "Hansabanka" internetbanka, secināms, ka šī norēķināšanas sistēma var būt pieejama ierobežotam personu lokam. Lai gan hanza.net lietotāju skaits ir (*), šajā gadījumā tiek pazemināts potenciālo patērētāju skaits, kas vēlas iegādāties konkrēto saturu: nav iespējams veikt norēķinus, izmantojot internetbanku, ja nav brīvi pieejams dators un internets. Šajā gadījumā, pasūtot saturu, netiek izmantots mobilais telefons, kas ievērojami atvieglo satura pasūtīšanu, jo tas ir vienmēr līdzi. 4) norēķināšanās, izmantojot mobilā operatora pakalpojumus. Minētais norēķināšanas veids par satura pakalpojumiem tiek atzīts par visērtāko un vispieejamāko norēķināšanas veidu patērētājiem. Norēķini, izmantojot īsziņas (paaugstināta tarifa īsziņas) vai zvanus (paaugstināta tarifa zvani), kā arī WAP, aizņem mazāk laika. Paši satura piegādātāji atzina, ka satura tarifikācija, izmantojot mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, ir ērtākais veids, kā norēķināties par satura pakalpojumu. Iepriekš teikto apstiprina arī šī norēķināšanas veida popularitāte no patērētāju puses. Lietas izpētes gaitā tika saņemtas atbildes no vairākiem satura piegādātājiem, kas atspoguļo procentuāli, cik populārs ir katrs no norēķināšanās veidiem patērētāju vidū. Tā SIA "Digitālo Multimediju centrs", SIA "Aspiro Latvia" un SIA "One" norādīja, ka 100% maksājumu par satura pakalpojumu notiek, izmantojot mobilos telefonus. Minētās komercsabiedrības pat nepiedāvā saviem potenciāliem patērētājiem citas norēķināšanās iespējas. Savukārt SIA "Lattelecom BPO" gadījumā (*)% no maksājumiem notiek, izmantojot mobilo sakaru operatoru norēķināšanās sistēmu (80% - paaugstināta tarifa īsziņas, 15% - paaugstināta tarifa zvani) un tikai (*)% no patērētājiem izmanto alternatīvus norēķināšanās veidus. SIA "Boomtime" gadījumā (*)% maksājumu notiek, izmantojot mobilo telefonu, bet atlikušie (*)% - veicot norēķinus caur internetbanku. Ņemot vērā iepriekš minētos datus, kā arī satura piegādātāju sniegto viedokli, secināms, ka šajā biznesa jomā norēķins ar īsziņu ir vienīgais efektīvais norēķinu veids. Visi pārējie norēķinu veidi, kaut tehniski ir iespējami, ir sarežģīti patērētājam. Tāpat Konkurences padomes pārstāvju un SIA "CityCredit" pārstāvju sarunas laikā tika noskaidrots, ka pēc SIA "CityCredit" rīcībā esošās informācijas mobilā satura nodrošināšanas tirgus apjoms uz 2007.gada sākumu bija aptuveni 10 milj. eiro gadā. Līdz ar to secināms, ka mobilais saturs ir diezgan pieprasīts kopējā satura pakalpojuma nodrošināšanas tirgū. Savukārt SIA "Mobīlie pakalpojumi" norāda, ka tirdzniecības dati, piemēram, legālas izcelsmes mūzikas failu tirdzniecība ir pierādījusi, ka (*)% pirkumu tiek apmaksāti ar īsziņu, un atlikušie (*)% - kredītkaršu norēķini, alternatīvās norēķinu sistēmas, tiešie banku maksājumi. Kā norēķinu līdzeklis mobilajam saturam šīs norēķinu sistēmas nav izmantojamas vispār. Vienlaicīgi jebkuram komersantam ir teorētiska iespēja izveidot savu norēķinu sistēmu. Taču SIA "Digitālo Multimediju centrs" norāda, ka mobilo saturu pakalpojumu specifika ir tāda, ka visas šīs norēķinu shēmas vienkārši nefunkcionē, it īpaši tik mazā tirgū kā Latvijā. Pasaules prakse rāda, ka nav bijušas citas efektīvas norēķinu metodes, kā operatora nodrošinātā lietotāju tarifikācija. Tas jo vairāk ir spēkā tāpēc, ka lielākā daļa saturu pakalpojumu tiek sniegti, klientam izdarot impulsīvu izvēli un vēloties saņemt saturu nekavējoties. Visas citas norēķinu formas prasa iepriekš pārdomātas un realizētas akcijas - kupona iegāde, virtuālā konta izveide, reģistrācija pie pakalpojuma sniedzēja vai arī bankas konta un norēķinu kartes ieviešana lietotājam. SIA "Digitālo Multimediju Centrs" ir veikusi tirgus izpēti un pēc iespējamā biznesa modeļa analīzes ir secinājusi, ka savas, no mobilajiem operatoriem un kredītiestādēm neatkarīgas norēķinu - tarifikācijas sistēmas izveidošana ir ekonomiski nelietderīga, finansiāli pārāk dārga, tehniski sarežģīta un, gadījumā, ja klientam tiek izveidots virtuālais konts, arī juridiski sarežģīta. Turklāt šādas sistēmas galvenais trūkums ir tas fakts, ka klienti to neizmantos. Arī SIA "Mobīlie pakalpojumi" apstiprināja, ka savas norēķinu sistēmas izveidošana ir iespējama, taču tā nav pieprasīta satura pakalpojumu tirgū, jo ir pārāk sarežģīta, līdz ar to netiks izmantota no patērētāju puses. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka kredītkartes un citas alternatīvo norēķinu sistēmas netiek uzskatītas par pietiekami ērtiem norēķināšanās veidiem, ko pierāda satura sniegšanas pakalpojuma tirgus dalībnieku dati. Tātad kopumā var secināt, ka tās izmantojamas kā papildus iespējas, bet nespēj konkurēt ar paaugstināta tarifa īsziņām kā pamata maksāšanas līdzekli. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka ir pamats sašaurināt konkrētās preces tirgu līdz satura tarificēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgum, izmantojot mobilo sakaru operatoru tīklu. 3.2. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus Satura tarificēšanas nodrošināšana, izmantojot mobilo sakaru operatora pakalpojumus, ir iespējama tikai caur operatoru, kuram pieder konkrētais elektronisko sakaru tīkls. Atsevišķos gadījumos, kad netiek tarificēta atbildes īsziņa, ir iespējams pēdējo posmu - satura nosūtīšanu gala patērētājam - veikt no cita mobilā operatora sakaru tīkla. Bet pakalpojumu pieprasījumu saņemšana, tarificēšana, uzskaite un pakalpojuma koda tehniskā uzturēšana konkrētā mobilā operatora tīkla balss sakaru klientiem ir iespējama, tikai sadarbojoties ar konkrēto mobilo sakaru operatoru. Ņemot vērā to, ka katrs mobilo sakaru operators tarificē abonentus, izmantojot savu norēķinu sistēmu, un tam nav pieejas citu operatoru norēķinu sistēmām, secināms, ka konkrētais mobilo sakaru tīkla operators var tarificēt satura pakalpojumu tikai saviem abonentiem. Tādējādi pieeja katra konkrētā tīkla lietotājiem - operatora klientiem, tiek iegūta, slēdzot attiecīgu līgumu ar konkrēta tīkla operatoru. Līdz ar to var uzskatīt, ka pakalpojumi, kuri tiek saņemti no konkrētā mobilo sakaru operatora, nav savstarpēji aizvietojami ar cita mobilo sakaru operatora pakalpojumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka satura pakalpojuma tarificēšanas, izmantojot mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir katra konkrēta mobilo sakaru operatora elektronisko sakaru tīkls. Par konkrēto ģeogrāfisko tirgu šīs lietas ietvaros tiek uzskatīts SIA "Tele2" elektronisko sakaru tīkls. 3.3. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu konkrētais tirgus šīs lietas ietvaros ir satura tarificēšanas pakalpojuma sniegšana SIA "Tele2" tīklā.