1. Article

Kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšana 1.1. Latvijas starptautiskās saistības Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gadā šīs konvencijas Kioto protokolu, tādējādi uzņēmās pildīt virkni saistības. Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā. 1990.gadā Latvija emitēja 25,909 milj. tonnu oglekļa dioksīda (turpmāk - CO2) ekvivalentu11. Tas nozīmē, ka lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, Latvija laikposmā no 2008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23,836 milj. tonnām CO2 ekvivalentu. Kopējais SEG emisiju daudzums 2005.gadā Latvijā bija 10,880 milj. tonnu CO212. Iekārtas, kas iesaistītas ES ETS pirmajā periodā, 2005.gadā emitēja 2,854 milj. tonnu CO213 (energoapgādes iekārtas - 1,922 milj. tonnu CO2; pārējās sadedzināšanas iekārtas - 0,179 milj. tonnu CO2 un rūpniecības iekārtas - 0,753 milj. tonnu CO2), kas kopā veido 26% no kopējā SEG emisijas apjoma valstī. 2005.gadā izstrādātās SEG emisiju prognozes14 rāda, ka Latvija varēs izpildīt Kioto protokolā emisiju samazināšanas saistības - 2010.gadā prognozētais SEG emisiju apjoms Latvijā varētu būt pat par 40% zemāks nekā 1990.gadā (skatīt 1.attēlu), pie nosacījuma, ka: • tiek ieviesti apstiprinātie politikas dokumenti un tiesību akti klimata pārmaiņu jomā (īpaši attiecībā uz atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, biodegvielas ražošanu un izmantošanas veicināšanu, energoresursu efektīvu un racionālu izmantošanu, kūtsmēslu krātuvju sakārtošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi, lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu); • netiek attīstīta kāda jauna energoietilpīga rūpniecības nozare, kas varētu būtiski palielināt prognozēto SEG emisiju apjomu. 1.attēls. Kopējā formā izteiktās SEG emisijas 2000.-2020.gadā, tūkst. tonnas CO2 ekvivalentu Avots: Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam un jaunākie komercsabiedrību un valsts institūciju dati, kuri koriģē emisiju prognozes 1.2. Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieki Likums "Par piesārņojumu" nosaka, ka ES ETS obligāti jāpiedalās individuālajiem komersantiem vai komercsabiedrībām, kas veic šādas piesārņojošas darbības: 1. enerģētikā: 1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus, izņemot bīstamo atkritumu vai sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas; 1.2. minerāleļļas attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas; 1.3. koksa krāsnis; 2. melno metālu ražošanā un apstrādē: 2.1. iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai; 2.2. iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā; 3. minerālu izstrādājumu ražošanā: 3.1. iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā; 3.2. iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā; 3.3. iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, uguns izturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramu produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru; 4. citās nozarēs: 4.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām; 4.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā. Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām, ES ETS var brīvprātīgi iesaistīties arī tie Latvijas individuālie komersanti vai komercsabiedrības, kuras veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, bet zem pielikumā minēto ražošanas jaudu robežas. Plašāku informāciju par brīvprātīgu dalību ES ETS skatīt Plāna 2.4.apakšnodaļā. Plānā tiek ņemtas vērā tikai CO2 emisijas no augstāk minēto iekārtu grupām. 1.3. Pieņēmumi kopējā emisijas kvotu daudzuma noteikšanai un aprēķina metodika Komisija 2006.gada 29.novembrī pieņēma lēmumu Nr. K(2006) 561215, kurā noteikts Latvijas kopējais atļautais emisijas kvotu apjoms - 3,283303 milj. gadā. Šis apjoms aprēķināts ar Komisijas izstrādātu metodiku, kuras pamatā ir ES ETS iekārtu faktiskās emisijas 2005.gadā, kā arī ņemts vērā iekšzemes kopprodukta pieaugums (IKP), oglekļa intensitātes samazinājums tautsaimniecībā un papildu emisijas no iekārtām, kas ietvertas, precizējot sadedzināšanas iekārtu definīciju16. Papildus šim lēmumam, 2007.gada 13.jūlijā Komisija pieņēma lēmumu Nr. K(2007) 340917, ar kuru ikgadējais emisijas kvotu apjoms tiek palielināts par 0,144813 miljoniem. Vienlaikus Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2008.gada 30.maija vēstulē ENV/C2/IB/bm D(2008)7156 noteikts, ka izsniedzamo emisijas kvotu ikgadējais daudzums jāsamazina par 0,029633 miljoniem, jo saskaņā ar Komisijas 2006.gada 29.novembra lēmuma 3.pantu pieļaujamais kopējais emisiju kvotu daudzums ir jāiedala "šajā plānā uzskaitītajām iekārtām un tirgus jaunpienācējiem". Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiek samazināts iekārtu skaits, ko aptver ES ETS, atbilstīgi jākoriģē arī kopējais piešķiramais emisijas kvotu daudzums. Tādejādi kopējais ikgadējais Latvijai atļautais emisijas kvotu apjoms 2008.-2012.gadā ir 3,398483 miljoni. Latvija neatbalsta Komisijas 2007.gada 13.jūlija lēmumu un 2007.gada 26.septembrī ir iesniegusi Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā prasības pieteikumu par šī lēmuma atcelšanu. Tomēr uzsāktā tiesvedība, atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 242.pantam, neaptur Komisijas lēmumu spēkā esamību un piemērošanu. Tādēļ šajā plānā emisijas kvotu sadale balstīta uz Komisijas 2007.gada 13.jūlija lēmumā un Komisijas Vides ģenerāldirektorāta 2008.gada 30.maija vēstulē noteikto kopējo emisijas kvotu daudzumu, t.i., ikgadēji 3,398483 miljoni emisijas kvotas. Kopējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms Latvijai noteikts saskaņā ar šādu aprēķinu: Emisijas kvotas = (2,854492 x 1,5 x 0,8006) 18 - 0,02963319 = 3,398483 milj. kur: 2,854492 - 2005.gadā verificētās emisijas Latvijā, 1,5 - iekšzemes kopprodukta pieaugums 2005.-2010.gadā20, 0,8006 - oglekļa intensitātes samazinājuma faktors 2005.-2010.gadā21, 0,029633 - Komisijas noteiktais emisijas kvotu samazinājums Tādējādi, starp esošajām iekārtām un jaunajām iekārtām, 2008.-2012.gada perioda piecos gados Latvija plāno sadalīt kopā 3,398483 x 5 = 16,992415 milj. emisijas kvotas. Emisijas kvotas gan obligātajiem, gan brīvprātīgajiem ES ETS dalībniekiem tiks piešķirtas par brīvu. Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.3 panta desmitās daļas nosacījumiem, Ministru kabinets lems par darbībām ar emisijas kvotu atlikumu (starpība starp Plānā paredzētajām emisijas kvotām jaunajām iekārtām un šīm iekārtām piešķirtajām emisijas kvotām). 1.4. Pasākumi iekārtām, kas neveic likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības Lai veicinātu klimata pārmaiņu samazināšanu, attīstītu tīru tehnoloģiju ieviešanu un plašāku dalību ES ETS, Dabas resursu nodokļa likumā iestrādāti nosacījumi par šā nodokļa piemērošanu CO2 emisijām no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām, kas veic likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (skatīt 1.2.apakšnodaļu), arī tādas piesārņojošās darbības, kurās ražošanas jauda vai saražotās produkcijas apjoms nepārsniedz likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētos rādītājus. Tai pat laikā Dabas resursu nodokļa likums nosaka, ka nodokli par CO2 emisiju nemaksā no iekārtām, kuras operatoram izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, kā arī par emisiju, kas rodas, izmantojot atjaunojamos energoresursus un kūdru. Dabas resursu nodokļa likme par vienu CO2 emisijas tonnu noteikta 0,10 Ls līdz 2008.gada 30.jūnijam un 0,30 Ls - pēc 2008.gada 1.jūlija. 1.5. Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošana Latvijai, kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas Kioto protokola dalībvalstij, ir iespējas piedalīties protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos - kopīgi īstenojamos projektos, tīrās attīstības mehānismā un starptautiskajā emisiju tirdzniecībā. Ņemot vērā SEG emisiju prognozes 2008.-2012.gadam (skatīt 1.attēlu), Latvijai nav nepieciešams izmantot minētos mehānismus Kioto protokolā noteiktā SEG emisiju samazinājuma sasniegšanai, tādēļ patreiz valsts neplāno "emisiju tiesību" pirkšanu no citām valstīm. Tai pašā laikā normatīvie akti neaizliedz Latvijas uzņēmējiem piedalīties kopīgi īstenojamos projektos un tīrās attīstības mehānismā ārpus Latvijas. Sakarā ar lielo investoru interesi par kopīgi īstenojamo projektu īstenošanu Latvijā, Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par dalību šajos Kioto protokola elastīgajos mehānismos22, piesaistot papildu investīcijas SEG emisiju samazināšanā. Ir izveidota institucionālā sistēma projektu mehānismu īstenošanai Latvijā. Patlaban valstī tiek īstenots viens kopīgi īstenojamais projekts - Liepājas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts23. Tā kā šis projekts nerada ne tiešu, ne netiešu emisiju samazinājumu vai ierobežojumu ES ETS aptvertajās iekārtās, šī projekta īstenošanai Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK par izvairīšanos no siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu divkāršas uzskaites saskaņā ar Kopienas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu attiecībā uz Kioto protokola projektu aktivitātēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 3.panta 1.daļu. 2008.-2012.gada periodā Latvijā nav paredzēts piešķirt emisiju samazināšanas vienības par emisiju samazinājumu vai ierobežojumu, ko ES ETS aptvertajās iekārtās radījuši kopīgi īstenojamie projekti, un uz Plāna iesniegšanas laiku Eiropas Komisijā nevienam šādam projektam nebija izsniegts apliecinājuma raksts. Tāpēc Plānā nav ietverta atsevišķa emisijas kvotu rezerve arī saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 13.novembra Lēmuma 2006/780/EK 3.panta 2.daļu. Ņemot vērā prognozēto SEG emisiju apjomu 2008.-2012.gadam, Latvijai ir lielas potenciālas iespējas piedalīties starptautiskajā emisiju tirdzniecībā kā "emisiju tiesību" pārdevējai. 2006.gada pavasarī Latvijas Republikas valdība ir lēmusi par iesaistīšanos šajā Kioto protokola elastīgajā mehānismā24. Šobrīd ir uzsākta atbilstošo normatīvo aktu izstrāde25, lai valsts varētu pilnvērtīgi izmantot starptautisko emisiju tirdzniecību klimata politikas mērķu sasniegšanai. Atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.1 panta trešās daļas 13.punktam maksimālais emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību daudzums, ko operatori drīkst izmantot ES ETS noteikts 10% apmērā no katrai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu daudzuma. Šis apjoms noteikts, balstoties uz principu, ka Kioto protokola projektu mehānismu izmantošana var papildināt emisiju samazinājumu, kas sasniegts pašā valstī, kā arī ievērojot principu, ka emisiju samazinājums ES ETS aptvertajās iekārtās Latvijā ir prioritāte. Noteiktais ierobežojums tomēr dod iespēju uzņēmumiem, kas to vēlas, iesaistīties Kioto protokola projektu aktivitātēs citās valstīs. Emisijas samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazināšanas vienību apmaiņas kārtību nosaka Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumi Nr.510 "Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanas kārtība". 1.6. Normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kas ņemti vērā, nosakot emisijas kvotu apjomu Emisijas kvotu daudzuma noteikšanā ir ņemti vērā šādi normatīvie akti un politikas dokumenti: 1.6.1. Likumi 1) Likums "Par piesārņojumu" Viens no likuma "Par piesārņojumu" mērķiem ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, un nodrošināt Latvijas līdzdalību ES ETS. Likumā iestrādāti vispārēji ES ETS pamatnosacījumi - valsts iestāžu un iekārtu operatoru tiesības un pienākumi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas procesā, gada pārskatu sagatavošana, emisijas kvotu sadales plāna sagatavošanas un apstiprināšanas kārtība, emisijas kvotu sadales principi, siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistra izveides un uzturēšanas nosacījumi, darbības ar emisijas kvotām, kā arī iekārtu kopfonda izveides nosacījumi. Likumā uzskaitītas piesārņojošas darbības, kurām nepieciešams saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un tādējādi obligāti jāpiedalās ES ETS, kā arī paredz iespēju šajā sistēmā piedalīties brīvprātīgi. Likums nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā par emisijas kvotu sadali un piešķiršanu un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu. Detalizētus ES ETS ieviešanas nosacījumus regulē likumam "Par piesārņojumu" pakārtotie Ministru kabineta noteikumi: - Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība", - Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā notiek darbības ar emisijas kvotām un tiek veidoti iekārtu kopfondi" un - Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā tiek veikts siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings, kā arī pārbaudīti un apstiprināti ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju". 2) Enerģētikas likums Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas lietotāju nepārtrauktu, drošu, kvalitatīvu apgādi ar enerģiju, dažādojot izmantojamā kurināmā veidus, palielinot energoapgādes drošumu un uzlabojot enerģijas sadali un piegādi. Atbilstoši Enerģētikas likuma 51.pantam pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības programmas ietvaros, ņemot vērā vides aizsardzības un kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumus, kā arī vietējo energoresursu izmantošanas iespējas un, izvērtējot siltumapgādes drošumu un ilgtermiņa robežizmaksas, nosaka siltumapgādes attīstību un saskaņo to ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. 3) Elektroenerģijas tirgus likums Viens no Elektroenerģijas tirgus likuma mērķiem ir veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Likums nosaka arī pasākumus šādas elektroenerģijas ražošanas veicināšanai. Elektroenerģijas tirgus likums paredz, ka elektroenerģijas ražotāji var iegūt tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, kā arī elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tādējādi veicinot koģenerācijas un atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. 4) Ēku energoefektivitātes likums Likuma mērķis ir veicināt ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Likums nosaka tiesisko un organizatorisko pamatu ēku energosertifikācijai, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā. Attiecībā uz valsts pārvaldes institūciju kompetenci paredzēts, ka ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija īsteno vienotas politikas un programmas izveidi, kā arī nodrošina sabiedrības informēšanu par ēkas energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības pasākumiem. Likums nosaka, ka jaunbūvēm ar kopējo platību virs 1000 m2, uzsākot projektēšanas darbus, kā alternatīvu risinājumu ir jāizvērtē uz atjaunojamiem resursiem balstītas decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures, dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņa lietošana. Ja ēkā ir apkures katls ar nominālo jaudu virs 20 kW vai apkures sistēma, kas vecāka par 15 gadiem, tiks novērtēta katla efektivitāte un doti ieteikumi par apkures katlu nomaiņu vai citām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, lai samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 emisiju daudzumu. 1.6.2. Ministru kabineta noteikumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" Noteikumi nosaka atļauju iesniegumu iesniegšanas un saņemšanas nosacījumus, ietverot maksimālā kurināmā patēriņa limitu iekārtā. Šis nosacījums ir ņemts vērā, aprēķinot emisijas kvotas esošajām iekārtām un emisijas kvotu rezerves apjomu jaunām iekārtām. 1.6.3. Politikas plānošanas dokumenti 1) Pamatnostādnes "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 18.augusta rīkojumu Nr.568) Pamatnostādnes definē valsts politiku stabilas, sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10-30 gadiem) ar vidēja (5-10 gadiem) un īstermiņa (1-3 gadiem) mērķiem un pasākumiem. Pamatnostādņu "Tautsaimniecības vienotā stratēģija" dokumentā ir dots esošās ekonomiskās situācijas izvērtējums, definēti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi un to sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī raksturoti politikas virzieni sabalansētas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Kā viens no mērķiem ir izvirzīts ikgadējais iekšzemes kopprodukta pieauguma temps vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) par 8%, ilgtermiņā (līdz 2030.gadam) par 5%. 2) Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.-2010.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 6.aprīļa rīkojumu Nr.220). Programmas mērķis ir sekmēt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, realizējot pasākumus, kas vērsti uz koordinētu SEG emisiju samazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu, piedaloties Kioto protokolā paredzētajos elastīgajos mehānismos, piesaistot investīcijas SEG emisiju samazinošiem projektiem un atbalstot citu ekonomiski pamatotu starptautisko sadarbību SEG emisiju samazināšanā. Programmā noteiktas pašreiz jaunākās SEG emisijas prognozes līdz 2020.gadam, kuras ņemtas vērā emisijas kvotu daudzuma aprēķinā. Programmā apkopotas esošā un plānotā politika un pasākumi tautsaimniecības nozarēs, kas emitē SEG vai piesaista CO2. 3) Enerģētikas attīstības pamatno stādnes 2007.-2016.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta rīkojumu Nr.571). Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus. Lai samazinātu atkarību no ārējiem energoresursu avotiem, šis dokuments paredz vairākas alternatīvas. Kā ticamākā alternatīva dabas gāzes izmantošanas samazinājumam elektroenerģijas ražošanā ir cietais kurināmais - ogles kombinācijā ar biomasu. 2011.-2012.gadā plānota jaunas ogļu kondensācijas stacijas būvniecība. Paredzētā kondensācijas stacijas jauda ir 400 MWel. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-2016.gadam papildus paredzēta arī jaunas atomelektrostacijas būvniecība Lietuvā. Dokuments nosaka, ka līdz 2016.gadam ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth un pārējās Latvijas pilsētās - ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MWth. Paredzēts, ka sākot ar 2008.gadu energoefektivitātes pasākumu rezultātā primāro energoresursu patēriņam ir jāsamazinās par 1% gadā salīdzinot ar aprēķināto patēriņu bez efektivitātes pasākumu veikšanas, kas nosakāms izmantojot iepriekšējo 5 gadu vidējo energointensitātes rādītāju. Izstrādājot Plānu, ir ņemti vērā visi augstākminētie un citi šajā dokumentā minētie prognožu dati. 4) Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.-2013.gadam (apstiprinātas Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.835) Šis ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments nosaka pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus atjaunojamo energoresursu izmantošanā Latvijā. 5) Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes (2004.-2013.) (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.120) Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, kurā ir ietverti valsts politikas pamatprincipi, mērķi un prioritātes rūpniecības sektora konkurētspējas veicināšanai. 6) "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam" (Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.564). Nacionālais attīstības plāns ir viens no būtiskākajiem vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokumentiem, kura uzdevums ir koncentrēt sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt darbību koordināciju un sabalansētību valsts attīstības mērķu sasniegšanai un tam nepieciešamo priekšnosacījumu radīšanai. NAP, kā viens no prioritāšu risināmajiem uzdevumiem, ir noteikts - pievērst īpašu uzmanību ekonomiskam enerģētisko resursu un izejvielu patēriņam ražošanas uzņēmumos "tīrākas ražošanas" principu un labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanai, lai samazinātu ražošanas procesu un ražoto produktu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. 7) Koncepcija par rīcības variantiem emisijas kvotu sadalei 2008.-2012.gada periodā (apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 12.novembra rīkojumu Nr.699). Koncepcijas mērķis ir nodrošināt pārdomāta, ekonomiski pamatota lēmuma pieņemšanu jautājumā par principiem, uz kuriem balstīsies grozījumi Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam. Koncepcijā piedāvāti 6 risinājuma varianti emisijas kvotu sadalei, un tie savstarpēji salīdzināti un analizēti pēc to sociālekonomiskās ietekmes, inflācijas palielināšanās, ietekmes uz dažādu preču, pakalpojumu cenu kāpumu. Scenāriju veidošanā piemēroti vairāki emisijas kvotu sadales nosacījumi, uz kuriem balstīta šajā Plānā minētā emisijas kvotu sadale nozaru un iekārtu līmenī. Ministru kabinets apstiprināja 6.rīcības variantu, nosakot atbilstošus emisijas kvotu sadales nosacījumus esošam un jaunām iekārtām (vairāk skatīt Plāna 2.nodaļā).