14. Article

No šīm normām izriet, ka Ministru kabinets ārējos normatīvos aktus - noteikumus - ir tiesīgs izdot tikai likumā noteiktajos gadījumos, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvaro. Pilnvarojumā tiek norādīti galvenie noteikumu satura virzieni. Savukārt Ministru kabineta tiesību aktu, tostarp Ministru kabineta noteikumu, procesuālo izdošanas kārtību regulē Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumi Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk - Ministru kabineta kārtības rullis). 10.2. Ministru kabineta noteikumu pamattekstam dažkārt tiek pievienoti pielikumi. Ar šo juridiskās tehnikas paņēmienu tiek panākts normatīvā akta satura uzskatāmāks izklāsts. Cita normatīvā akta - likuma - pielikumu izskatīšanas kārtību noteic Saeimas kārtības ruļļa 98. panta otrā daļa. Tā paredz, ka likumprojekta pielikums izskatāms kā atsevišķs likuma pants un Saeima lemj, vai pielikums izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā panta vai arī pēc visu likumprojekta pantu izskatīšanas. Ministru kabineta normatīvo aktu - noteikumu - pielikumu izdošana Ministru kabineta kārtības rullī nav regulēta. Normatīvo aktu pielikumi, tostarp Ministru kabineta normatīvo aktu - noteikumu - pielikumi, ir neatņemama šo aktu sastāvdaļa ar tādu pašu juridisko spēku kā normatīvā akta pamattekstā ietvertajām tiesību normām. Tādējādi Satversmes tiesa ir kompetenta izvērtēt normatīvo aktu pielikumu, tostarp Ministru kabineta noteikumu pielikumu, atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām. 11. Pieteikumā apstrīdēta Noteikumu Nr. 312 norma, ar kuru Noteikumu Nr. 712 2. pielikums tika papildināts ar regulējumu par kvotu piešķiršanu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company". Tātad būtībā apstrīdēts regulējums, ar kuru tika piešķirtas kvotas biodegvielas ražošanai. Lai būtu pamats izvērtēt šā regulējuma atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, ir jākonstatē, ka apstrīdētajam regulējumam ir normatīvs raksturs, proti, ka tā ir tiesību norma. Tiesību teorijā ir vispāratzīts, ka tiesību norma ir abstrakts un vispārsaistošs sabiedrības uzvedības priekšraksts. Tiesību norma regulē ne tikai vienu konkrētu gadījumu, bet nenoteikta skaita abstrakti formulētas situācijas un ir piemērojama vairākkārt (sk., piem.: Neimanis J. Ievads tiesībās. - Rīga: Zv. adv. J. Neimanis, 2004, 45. lpp.). Noteikumu Nr. 712 2. pielikuma 3.1. punkts noteic, ka kvota līdz 2011. gada 31. decembrim 7 813 953 litru apjomā tiek piešķirta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un 3 255 814 litru apjomā - akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company". Apstrīdētā regulējuma analīze liecina, ka tam nepiemīt tiesību normai raksturīgās pazīmes. Minētais priekšraksts ir nevis abstrakts, vispārsaistošs un vairākkārt piemērojams, bet konkrēts, adresēts noteiktām personām un nav vairākkārt piemērojams. Tādējādi apstrīdētajam regulējumam nav normatīva rakstura, proti, tas nav uzskatāms par tiesību normu. 12. 1993. gada 15. jūlija Ministru kabineta iekārtas likuma 15.1 pantā bija noteikts, ka Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri un ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos. Par Ministru kabineta tiesībām izdot rīkojumus šajā likumā nekas nebija teikts. Satversmes tiesa, šo normu sistēmiski interpretējot kopsakarā ar Satversmes 55. pantu un 1994. gada 8. jūnija likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 6. panta ceturto daļu, savulaik jau ir secinājusi: "Ja Ministru prezidents, viņa biedri un atsevišķi ministri ir tiesīgi izdot rīkojumus, tad arī Ministru kabinets kā koleģiāla no minētajām amatpersonām sastāvoša institūcija ir tiesīgs izdot rīkojumus" (Satversmes tiesas 2000. gada 10. maija sprieduma lietā Nr. 2000-01-04 secinājumu daļas 2. punkts). Arī no 2008. gada 1. jūlija spēkā esošais Ministru kabineta iekārtas likuma