17. Article — ).

Administratīvo aktu pārsūdzības iespējas ir ievērojami plašākas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 2. panta 2. punktu viens no šā likuma pamatmērķiem ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu. Šī kontrole izpaužas triju instanču administratīvo tiesu sistēmā. 17.2. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka valdības pieņemtiem lēmumiem jārada paļāvība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu, lai tādējādi samazinātu interešu konflikta iespējamību. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem. Varas dalīšanas principa "līdzsvara un atsvara" sistēmas uzdevums ir novērst varas uzurpācijas tendences ikkatrā no trim varām, lai nodrošinātu valstiski tiesisko institūtu stabilitāti un pašas valsts varas funkcionēšanas nepārtrauktību [sk. Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 04-07(99) secinājumu daļas 3. punktu]. Tiesas kontroles nodrošināšana pār izpildvaras lēmumiem ir viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem, kas izriet no valsts varas dalīšanas idejas. Pieteikums tiesā tiek uzskatīts par spēcīgāko instrumentu, ar kuru indivīds var kontrolēt izpildvaras lēmumus. Administratīvo tiesu uzdevums ir kontrolēt iestāžu un to amatpersonu izdoto uz konkrētām personām attiecināto administratīvo aktu vai faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību (sk.: Administratīvais process tiesā. Dr. iur. J. Briedes vispārīgā zinātniskā redakcijā. - Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008, 21. lpp.). Personu tiesības vērsties administratīvajā tiesā ar pieteikumu par valsts pārvaldes rīcību konstitucionāli nostiprinātas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā. Ietverot regulējumu par kvotu piešķiršanu biodegvielas ražotājiem Noteikumu Nr. 712 2. pielikumā, Ministru kabinets ir ierobežojis indivīdu tiesības aizsargāt savas tiesības un likumīgās intereses, vēršoties administratīvajā tiesā. Biodegvielas likuma 8. panta pirmajā daļā ietvertā pilnvarojuma apjomā neietilpst deleģējums Ministru kabinetam ierobežot indivīdiem Satversmē noteiktās pamattiesības. Valsts institūcijas nekādos apstākļos nedrīkst rīkoties ultra vires, jo ar šādu rīcību tās aizskartu personu tiesības un brīvības un līdz ar to tiktu grauta uzticēšanās tiesiskajai sistēmai. Tādējādi Ministru kabinets, ietverot apstrīdēto regulējumu Noteikumu Nr. 712 2. pielikumā, pārkāpis tam Biodegvielas likuma 8. panta pirmajā daļā dotā pilnvarojuma robežas. 18. Konstatējot apstrīdētā regulējuma neatbilstību kaut vienai augstāka juridiska spēka tiesību normai, tas atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to nav nepieciešams izvērtēt apstrīdētā regulējuma atbilstību likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas 1. punktam. 19. Satversmes tiesa jau vairākkārt secinājusi, ka "prasījuma robežu pārkāpšana spriedumā ir iespējama un pat nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu personas tiesību aizsardzību un sprieduma izpildi" (Satversmes tiesas 2007. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 6. punkts, Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 17. punkts). Arī tiesību zinātnē ir izteikts viedoklis, ka Satversmes tiesas procesā "ir gadījumi, kad ir pieļaujams un pat nepieciešams iziet ārpus prasījuma robežām, iekļaujot pārbaudē arī tādas normas, kas nav tikušas apstrīdētas, vai izvērtējot atbilstību tādām normām, atbilstība kurām nav apstrīdēta" (Endziņš A. Kā vērtēt jaunāko Satversmes tiesas praksi // Jurista Vārds, 2007. gada 9. oktobris, Nr. 41, 5. lpp.). Izskatāmajā lietā ir pamats prasījuma robežu paplašināšanai. Pirmkārt, jāņem vērā, ka individuāls raksturs ir ne tikai apstrīdētajam regulējumam, bet arī pārējiem Noteikumu Nr. 712 2. pielikumā ietvertajiem priekšrakstiem. Arī to izdošanas kārtība un saturs ir analogs. Otrkārt, Noteikumu Nr. 280 3. pielikums ietver tieši tādu pašu individuāla rakstura regulējumu par kvotu sadali biodegvielas ražotājiem, un tam ir tieši tādas pašas tiesiskās sekas, kādas tika konstatētas attiecībā uz Noteikumu Nr. 712 2. pielikumu. Noteikumi Nr. 712 un Noteikumi Nr. 280 izdoti, pamatojoties uz vienu un to pašu Ministru kabinetam doto pilnvarojumu. Abu Ministru kabineta noteikumu pielikumu tiesiskuma izvērtēšana iespējama viena pamatojuma ietvaros. Līdz ar to, lai gan pieteikuma iesniedzējs neprasa visa Noteikumu Nr. 712 2. pielikumā un Noteikumu Nr. 280 3. pielikumā ietvertā regulējuma izvērtēšanu, tomēr Satversmes tiesa uzskata par iespējamu un nepieciešamu ex officio paplašināt prasījuma robežas un lemt arī par šiem priekšrakstiem. To prasa arī Satversmes tiesas procesa principi, tostarp procesuālās ekonomijas princips (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 17. punktu). Tādējādi Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 712 2. pielikumu un Noteikumu Nr. 280 3. pielikumu, pārkāpis tam Biodegvielas likuma 8. panta pirmajā daļā dotā pilnvarojuma robežas. 20. Būtiski tiesību akta izdošanas procesuāli pārkāpumi ir pamats šā akta atcelšanai no tā izdošanas brīža. Taču stāvoklis, kāds izveidotos, ja tas tiktu izdarīts, Satversmei neatbilstu vēl vairāk kā pašreizējais (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu). Viens no svarīgākajiem vispārējiem tiesību principiem, kas darbojas administratīvo un valsts pārvaldes tiesību jomā, ir tiesiskās paļāvības princips. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai "Latraps" un akciju sabiedrībai "Baltic Holding Company", tāpat kā pārējiem biodegvielas ražotājiem, kuriem piešķirtas kvotas, ir pamats paļauties uz to, ka Ministru kabineta rīcība, piešķirot tiem kvotas biodegvielas ražošanai, bijusi tiesiska un konsekventa. Biodegvielas ražotāji investējuši nozīmīgus līdzekļus, paļaujoties uz to, ka saņems valsts atbalstu piešķirto kvotu apmērā. Kā noteic Administratīvā procesa likuma 10. pants, iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Arī lietderības apsvērumi neļauj atzīt Noteikumu Nr. 712 2. pielikumu un Noteikumu Nr. 280 3. pielikumu par spēkā neesošiem no to izdošanas brīža. Var piekrist, ka valsts atbalsts biodegvielas ražošanai ir nozīmīgs līdzeklis, lai ekonomiski ieinteresētu uzņēmējus ražot biodegvielu un sasniegtu noteiktu biodegvielas īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā izmantotās degvielas daudzumā, tādējādi atbalstot videi draudzīgu, piegādei drošu, atjaunojamu energoresursu izmantošanu. Atzīstot kvotu sadales regulējumu par spēkā neesošu no tā izdošanas brīža, visi biodegvielas ražotāji, kuriem kvotas piešķirtas, tiktu nostādīti nelabvēlīgā situācijā. Šā iemesla dēļ Satversmes tiesa uzskata, ka attiecīgajai valsts pārvaldes iestādei būtu dodams laiks, lai Noteikumu Nr. 280 3. pielikumā ietverto kvotu sadales regulējumu izdotu augstāka juridiska spēka tiesību normām atbilstošā formā. Savukārt Noteikumu Nr. 712 2. pielikums jau ir zaudējis spēku, tāpēc par tā atcelšanas brīdi nav jālemj. Tādējādi Satversmes tiesa, lemjot par brīdi, ar kuru Noteikumu Nr. 280 3. pielikums zaudē spēku, uzskata par iespējamu to noteikt pēc sprieduma spēkā stāšanās. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: 1. Atzīt Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumu Nr. 712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai" 2. pielikumu par neatbilstošu Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai daļai. 2. Atzīt Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumu Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai" 3. pielikumu par neatbilstošu Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai daļai un par spēkā neesošu no 2008. gada 1. novembra. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris