3. Article

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 7.2.punktā noteikto kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut pilsētu un lauku ēku grupas (piemēram, muižas, tautas celtniecības objektus), kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgas (vecākas par 50 gadiem). Rencēnmuižas apbūves ar parku Valmieras rajona, Rencēnu pagasta, Rencēnmuižā kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 7.2.punktā noteiktajiem kritērijiem. Rencēnmuiža no 1842.gada līdz pirmās brīvvalsts agrārajai reformai piederējusi baronu fon Krīgsmaņu (Kriegsmann) dzimtai. Uz 20.gadsimta sākumu muižas apbūvē ietilpa ap 30 dažādas nozīmes un pielietojuma ēkas, piecu savā starpā savienotu dīķu sistēma un parks. Zemes reformas gaitā muiža sadalīta vairākos nekustamos īpašumos, šis dalījums saglabājies arī šobrīd. Muižas apbūvē vērojama dažādu būvniecības periodu liecības. No agrākā perioda saglabājušās "Baltā klēts", Vecā kungu māja, "Ratūzis", no jaunāka perioda - Jaunā pils, Spirta brūzis, Pienotava. Kultūvēsturiski nozīmīgas ir muižas apbūvē ietilpstošās ēkas Kalpu māja "Tilīkas", Kūts ar dzīvojamo galu "klubītis", "Koku rija", Kalpu māja un staļļi, Ledus pagrabs, Kūts - staļļi ar iekšpagalmu, Rija - kalte un Šķūnis, kā arī vairāku saimniecības ēku drupas. Parks, kura platība ir 6,2 hektāri, savu veidolu ieguvis vienlaicīgi ar jaunās pils būvniecību, t.i., ap 1886.gadu, tā teritorijā konstatēti 16 introducēto kokaugu taksoni.