3. Article

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.3.punktā noteikto kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut būves, ēkas un to konstrukcijas (arī to detaļas un rotājumus), kas ir raksturīgas noteiktam Latvijas reģionam. Jaunās pils kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 12.3.punktā noteiktajiem kritērijiem. Rencēnmuižas Jaunā pils celta 1886.gadā. Nama būvapjoms veidots līdzīgi renesanses laikmeta villu arhitektūrai ar lēzeniem jumtiem, sānu rizalītiem, tomēr kopumā fasāžu risinājumā ievērota simetrija. Fasāžu apdarē izmantotas profilētas dzegas, ornamentālas ķieģeļu joslas starpstāvu dzegām, dekoratīvi kokgriezumi zelmiņos, logu aplodas, ieejas divviru durvis greznotas ar profilētiem pildiņiem. Ēkai daļēji saglabājušies oriģinālie logi. Zem pils atrodas pagrabs. Blakus galvenajai ieejai nišā saglabājies sgrafito tehnikā veidots bruņinieka attēls, tā vairogā ir muižas īpašnieka Karla Georga fon Krīgsmaņa (Kriegsmann) iniciāļi. Ēkas oriģinālais plānojums pamatā ir saglabājies, iekštelpās saglabājušās atsevišķas 19.gadsimta 2.puses durvju vērtnes, logailu apdares dekoratīvie koka paneļi, fragmentāri saglabājusies interjera apdare un detaļas.