8. Article

Informācijas sistēmas lietotājiem ērtā un efektīvā veidā sniedz pilnīgu un aktuālu informāciju par procesiem saistībā ar zemi Lai nodrošinātu zemes politikas īstenošanu, paredzēts sagatavot vairākus pamatnostādnēm pakārtotus politikas plānošanas dokumentus ainavu jomā, kā arī plānošanas dokumentus, kas ļaus īstenot zemes aizsardzību, novērst zemes degradācijas riskus un izveidot zemes rekultivācijas finansēšanas sistēmu, pilnveidot piekrastes teritorijas apsaimniekošanu, vienkāršot tiesību reģistrācijas procedūras, nodrošināt tiesiskā regulējuma nepārtrauktību pēc zemes reformas pabeigšanas, kā arī īstenot citus pasākumus. Pamatnostādņu ieviešanai plānots izstrādāt tiesību aktus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, izstrādāt metodikas teritorijas plānošanas kvalitātes uzlabošanai un zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai. Bez politikas plānošanas un normatīvā regulējuma pilnveidošanas zemes politikas īstenošanā paredzēts piemērot finanšu instrumentus (izmaiņas atbalsta politikā, pašvaldību noteiktie maksājumi, kompensācijas, atbalsts infrastruktūras attīstībai, soda naudas un citi finanšu instrumenti), lai mainītu zemes īpašnieku motivāciju saistībā ar zemes izmantošanu. Paredzēts arī pilnveidot zemes īpašnieku zināšanas par zemes ilgtspējīgu izmantošanu. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējumā iekļauti nepieciešamie izdevumi pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu izpildes nodrošināšanai, kam kopā nākamajos četros gados indikatīvi nepieciešami līdzekļi 3047,3 tūkst. latu apmērā. Zemes politikas īstenošanai nepieciešamo politikas plānošanas, metodoloģijas un citu dokumentu izstrādāšanai un ar to saistīto pētījumu veikšanai izdevumi nav paredzēti. Šo uzdevumu izpilde ir finansējama, ievērojot atbildīgo un iesaistīto ministriju budžeta finansējuma iespējas. Papildu ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu tiks novērtēta, izstrādājot konkrētus politikas plānošanas dokumentus, kas nodrošinās zemes politikas ieviešanu. Pārskatu sniegšana par pamatnostādņu īstenošanu paredzēta pamatnostādņu darbības vidusposmā un beigu posmā, sagatavojot un iesniedzot Ministru kabinetā divus informatīvos ziņojumus par pamatnostādņu īstenošanas gaitu (2010. un 2012.gadā) un ex-post novērtējumu. Pamatnostādņu projekts ir izskatīts un tā virzība atbalstīta Nacionālās un reģionālās attīstības padomes 2007.gada 11.decembra un 2008.gada 27.marta sēdē. Dokumenta projekts apspriests Kurzemes un Latgales plānošanas reģionu sanāksmēs ar pašvaldību vadītāju un speciālistu piedalīšanos, saņemti arī atzinumi no Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģiona. Pamatnostādnēs ņemti vērā plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentos atspoguļotie situāciju analīžu rezultāti un attīstības prioritātes. Pamatnostādņu izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar vairākām nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Teritorijas plānotāju asociāciju, Meža īpašnieku biedrību, Zemnieku Saeimu un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, un šo organizāciju viedokļi un ieteikumi ir ņemti vērā, sagatavojot pamatnostādņu projektu. Pamatnostādņu projekta tālākā virzība atbalstīta Ministru kabineta komitejas 2008.gada 8.septembra sēdē. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns