333. Article — Šā panta pirmā daļa paredz kārtības uzturēšanas

sodus, ko tiesa uzliek lieciniekam gadījumā, kad viņš nav ieradies uz tiesas sēdi. Savukārt šā panta otrā daļa noteic: "Ja pēc tam tiek uzrādīts neierašanos attaisnojošs iemesls, lieciniekam uzliktie kārtības uzturēšanas sodi atceļami. Turklāt liecinieku var pilnībā vai daļēji atbrīvot no to izmaksu atlīdzināšanas, kas saistītas ar viņa neierašanos." Lai arī CPL 68. panta trešā daļa līdzīgu normu expressis verbis nesatur, tomēr Latvijas tiesību zinātnē ir norādīts, ka procesuālās sankcijas ir piemērojamas tikai par tādiem civilprocesuālo normu pārkāpumiem, "kas izdarīti bez attaisnojošiem iemesliem" (Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums, Rīga. Tiesu namu aģentūra, 2006, 127. lpp.). Interpretējot CPL 68. panta trešo daļu, jāņem vērā procesuālās sankcijas noteikšanas mērķis un būtība, kā arī vispārējie tiesību principi. Tiesai ir pienākums personu atbrīvot no procesuālās sankcijas veidā uzliktā naudas soda, ja persona iesniedz pierādījumus tam, ka tā attaisnojošu iemeslu dēļ neieradās tiesas sēdē un attaisnojošu iemeslu dēļ laikus nepaziņoja par neierašanos. Arī Pieteikuma iesniedzējam bija nodrošināta iespēja tikt uzklausītam, tostarp pierādīt, ka viņš uz tiesas sēdi nav ieradies un nav paziņojis par neierašanos attaisnojošu iemeslu dēļ. Tiesa, saņemot Pieteikuma iesniedzēja lūgumu atbrīvot viņu no soda, vērtēja, vai pastāv attaisnojoši iemesli tam, ka Pieteikuma iesniedzējs nebija ieradies uz tiesas sēdi un nebija paziņojis par neierašanos. Lēmumā par šā lūgumu noraidīšanu norādīts, ka "atbildētājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, ar kuru tiesa varētu nodibināt iesniegumā norādītā apstākļa esamību, proti, par to, ka atbildētājs nedzīvoja prasības pieteikumā norādītajā atbildētāja dzīvesvietā, tāpēc tiesai nav pamata atzīt lūgumu par pamatotu" (lietas materiālu 1. sēj. 8. lpp.). Tāpat Pieteikuma iesniedzējam bija iespēja tikt uzklausītam jautājumā par viņam uzliktā soda smagumu. Satversmes tiesai iesniegtajos dokumentos Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka viņam uzliktais naudas sods - 50 latu - ir bargs, jo viņš ir nestrādājošs pensionārs un viņam nav tādu ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pārsniegtu tā uzturēšanas izdevumus. Taču šādu informāciju viņš nav sniedzis Centra rajona tiesai un nav lūdzis samazināt viņam uzlikto naudas sodu sakarā ar tā pārmērīgo smagumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka, lai arī Pieteikuma iesniedzējam vispār bija nodrošināta iespēja tikt uzklausītam, tā bija nodrošināta nevis pirms tam, kad naudas sods tika uzlikts, bet laikā, kad jau bija uzsākts izpildu process attiecībā uz piedziņu. Līdz ar to, uzliekot naudas sodu procesuālās sankcijas veidā, Satversmes 92. pantā noteikto tiesību uz taisnīgu tiesas procesu ierobežojums pastāv tiktāl, ciktāl personai tiesības tikt uzklausītai tiek nodrošinātas tikai pēc tam, kad sods tai ir uzlikts un izpildu process uzsākts. 13. Satversmes tiesas judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka Satversme tieši neparedz gadījumus, kuros tiesības uz taisnīgu tiesu varētu ierobežot, tomēr šīs tiesības nevar uzskatīt par absolūtām. Taču ierobežojumi nevar būt tādi, kas pēc būtības liedz īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības vērsties tiesā var ierobežot tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. Tā kā tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas tiesībām, ierobežojumi tām nosakāmi tikai pašos nepieciešamākajos gadījumos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 7.1. punktu un Satversmes tiesas 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 10. punktu). Personas pamattiesības uz taisnīgu tiesu var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips. Līdz ar to jāizvērtē, vai minētais pamattiesību ierobežojums: pirmkārt, ir noteikts ar likumu, otrkārt, vai šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis, un, treškārt, vai ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi. 13.1. Pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar CPL, kas pieņemts un izsludināts Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Tātad pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. 13.2. Satversmes tiesas judikatūrā ir nostiprināta atziņa, ka ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 13. punktu un Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Satversmes tiesa piekrīt Saeimas, Tiesībsarga un Tieslietu ministrijas viedoklim, ka CPL regulējums attiecībā uz naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir vērsts uz to, lai nodrošinātu efektīvu lietas izskatīšanu pēc būtības, un nepieciešams, lai ievērotu procesuālās ekonomijas principu un līdz ar to nodrošinātu arī personu tiesību aizsardzību. Satversmes tiesa jau iepriekš ir secinājusi, ka "jēdziens "aizstāvēt" Satversmes 92. panta izpratnē nenozīmē tiesības uz bezgalīgu tiesas procesu, gluži otrādi, - uz procesu, kuram saprātīgā laikā jānoslēdzas ar spēkā stājušos stabilu spriedumu" (Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu daļas 5. punkts). Mērķis nodrošināt strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, mazinot tiesu noslogotību, var tikt atzīts par leģitīmu mērķi Satversmes 92. pantā noteikto tiesību ierobežošanas gadījumā (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-10-01 8.4. punktu un Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā 2007-22-01 14.3. punktu). Tāpat tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt ierobežotas, lai nodrošinātu tiesu darbības efektivitāti (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 8.2. punktu, Satversmes tiesas 2004. gada 5. novembra sprieduma lietā Nr. 2004-04-01 12. punktu un Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā 2007-22-01 14.3. punktu). CPL regulējums attiecībā uz naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir vērsts uz strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, kā arī uz tiesas noslogotības mazināšanu un līdz ar to nodrošina gan citām personām noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī tās tiesības, kuru aizsardzībai personas griezušās tiesā. Atbildētājam CPL noteiktā procesuālā sankcija par neierašanos uz tiesas sēdi un nepaziņošanu par neierašanos vistiešākajā veidā ir vērsta uz prasītāja tiesību un likumisko interešu aizsardzību. Tātad pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu personu tiesību aizsardzība. 13.3.1. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, visupirms jānoskaidro, vai tas sasniedz leģitīmo mērķi, proti, vai CPL regulējums attiecībā uz naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai un vai šo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, personas intereses mazāk aizskarošiem līdzekļiem. Tas, ka naudas sods procesuālās sankcijas veidā tiek uzlikts nekavējoties un persona, kura izvairās ierasties uz tiesu, nekavējoties izjūt soda nelabvēlīgās sekas, padara procesuālās sankcijas veidā uzlikto naudas sodu par iedarbīgu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai. Ja likumdevējs paredzētu, ka tiesai persona katrā gadījumā jāuzklausa pirms sankcijas piemērošanas, persona varētu vienlaikus izvairīties gan no attiecīgās civillietas izskatīšanas, gan arī no attiecīgās procesuālās sankcijas piemērošanas un tiesas rīcībā nebūtu piemērotu līdzekļu, lai piespiestu personu ierasties tiesas sēdē. Saeimas Juridiskās komisijas protokoli un tiem pievienotie dokumenti liecina, ka komisijas sēdē ir apspriesti arī alternatīvi risinājumi attiecībā uz sekām, ko varētu izraisīt atbildētāja neierašanās uz tiesas sēdi. Tā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedra bija iesniegusi priekšlikumu papildināt CPL projektu ar šādu normu: "Ja uz tiesas sēdi neierodas prasītājs vai atbildētājs un ir zināms, ka viņam ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, pēc prasītāja vai atbildētāja lūguma tiesa var izskatīt lietu pēc būtības un taisīt aizmugurisku spriedumu" (lietas materiālu 1. sēj. 163. lpp.). Tobrīd Saeimas Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja (sk. lietas materiālu 1. sēj. 185. lpp.). Civilprocesa likumā 22.1 nodaļa "Aizmugurisks spriedums" iekļauta ar 2002. gada 31. oktobra likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Iesniedzot likumprojektu, kas ietvēra priekšlikumu papildināt CPL ar normām par aizmugurisku spriedumu, Ministru kabinets anotācijā norādīja, ka likumprojekta mērķis citastarp ir paātrināt civillietu izskatīšanu tiesās un ka likumprojektā iestrādātas arī tādas normas, kas liedz pusēm novilcināt lietu izskatīšanu tiesā. Katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā attiecīgās civillietas būtību, nelabvēlīgās sekas, kas personai var iestāties aizmuguriska sprieduma taisīšanas gadījumā, varētu būt gan smagākas, gan mazāk smagas salīdzinājumā ar naudas soda uzlikšanu. Turklāt CPL paredz arī tādus gadījumus, kad aizmugurisks spriedums nav pieļaujams. Tātad nav tādu līdzekļu, kas ļautu leģitīmo mērķi sasniegt tikpat efektīvi kā CPL paredzētais regulējums par naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā. 13.3.2. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Procesuālās sankcijas veidā naudas sods lietas dalībniekam tiek uzlikts tikai par likumā skaidri un nepārprotami paredzētu pārkāpumu - neierašanos uz tiesas sēdi un nepaziņošanu par neierašanās iemesliem. Šā pārkāpuma konstatēšanai nav nepieciešama sarežģīta faktu noskaidrošana vai pārbaude. Ņemot vērā mūsdienu komunikāciju attīstības pakāpi, gadījumi, kad persona attaisnojošu iemeslu dēļ nav varējusi pat paziņot par to, ka neieradīsies uz tiesas sēdi, uzskatāmi par atsevišķiem ārkārtas gadījumiem. Šādā gadījumā tiesa pēc tam, kad būs saņēmusi attiecīgu personas lūgumu, atbrīvos šo personu no soda. Naudas sodam, ko procesuālās sankcijas veidā uzliek tiesa par neierašanos uz tiesas sēdi un nepaziņošanu par neierašanās iemesliem, nav noteikta zemākā robeža. No Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijas iesniegtajiem statistikas datiem redzams, ka naudas sods par neierašanos uz tiesas sēdēm caurmērā nesasniedz CPL paredzēto maksimālo robežu. Tas uzlikts arī nelielā, piemēram, piecu latu apmērā (sk. lietas materiālu 2. sēj. 18. lpp.). Personai, lai arī pēc soda uzlikšanas, tomēr ir iespēja izteikt savu viedokli, un tiesa, ja nepieciešams, var mainīt soda apmēru vai atbrīvot personu no soda pavisam. Šī procedūra nav nedz ilgstoša, nedz arī sarežģīta. Labums, ko sabiedrība kopumā gūst no iespējas efektīvi disciplinēt lietas dalībniekus, kuri bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi un savlaicīgi nepaziņo neierašanās iemeslus, izpaužas gan lietas dalībnieku tiesību un likumīgo interešu aizsardzībā, gan tiesu sistēmas noslogotības mazināšanā un prestiža celšanā, gan visu procesā iesaistīto personu laika ekonomijā, jo tās nav spiestas tiesā ierasties vairākkārt vai veltīgi. Labums, ko sabiedrība gūst no CPL noteiktā regulējuma attiecībā uz naudas sodu, kas lietas dalībniekam procesuālās sankcijas veidā tiek uzlikts par neierašanos uz tiesas sēdi bez attaisnojošiem iemesliem un nepaziņošanu par neierašanās iemesliem, ir lielāks nekā nelabvēlīgās sekas, kas varētu rasties konkrētai personai. Līdz ar to pamattiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam un, uzliekot personai naudas sodu procesuālās sankcijas veidā, tai tiek nodrošināts Satversmes 92. pantam atbilstošs tiesas process tās instances tiesā, kas piemēro procesuālo sankciju. 14. Tā kā pienācīgs tiesas process tiek nodrošināts tajā tiesu instancē, kura uzliek naudas sodu procesuālās sankcijas veidā, Satversmes 92. pants neprasa, lai šai lietu kategorijai būtu paredzētas vēl arī pārsūdzības iespējas augstākas instances tiesā. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Civilprocesa likuma 441. panta otro daļu (ciktāl tā attiecas uz lēmumu par naudas soda uzlikšanu procesuālās sankcijas veidā) par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris