7. Article

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. 7.1. 2008. gada 9. oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Šis likums paredz aizstāt APK 283. panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus "25., 29. (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) un 31. pantā" ar skaitļiem un vārdiem "25. un 29. pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu)". Savukārt APK 317. pantu likums izteic šādā redakcijā: "Lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav pārsūdzēts. Ja sūdzība ir iesniegta, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu par administratīvo arestu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā." Likums arī noteic, ka APK tiek papildināts ar vairākiem pantiem, tostarp ar 286.14 pantu šādā redakcijā: "Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā." 2008. gada 9. oktobra likums "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ir izsludināts 2008. gada 29. oktobrī un tas stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī. Tātad saskaņā ar 2008. gada 9. oktobrī izdarītajiem grozījumiem APK lēmumu par administratīvo arestu nevarēs izpildīt, kamēr personai vēl ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību un kamēr iesniegtā apelācijas sūdzība vēl nav izskatīta. Līdz ar to Saeima pati ir grozījusi apstrīdētās normas, novēršot lietā pastāvošo strīdu. Taču apstrīdētās normas vēl nav zaudējušas spēku. 7.2. Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, ir jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Ja strīds vairs nepastāv, zūd jēga Satversmes tiesas procesam. Lai arī Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts formulēts tādējādi, ka, gramatiski interpretējot, tas attiecas tikai uz gadījumiem, kad norma ir zaudējusi spēku lēmuma par tiesvedības izbeigšanu pieņemšanas brīdī lietā, šā punkta jēga ir plašāka. Proti, tas piemērojams arī gadījumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī norma formāli spēku nav zaudējusi, taču institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, pati ir novērsusi strīdu, tas ir, noteikusi, ka norma zaudēs spēku (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 23. maija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2005-01-01 6.un 7. punktu). Tātad Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu var piemērot šajā lietā.