10. Article

Saskaņā ar Noteikumu Nr.883 54. punktu teritorijai, kurā plānota zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība, nepieciešams izstrādāt detālplānojumu šādos noteiktos gadījumos: 1) vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajai teritorijai; 2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu, kā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslai; 3) kompleksai teritorijas apbūvei, ja teritorijā nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve; 4) lauksaimniecībā izmantojamai teritorijai un meža teritorijai, kurā par teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu primāri noteikta apbūve. No minētajām normām izriet, ka uz plānoto četru 25 stāvu māju būvniecību Apstrīdētajā teritorijā varētu būt attiecināms tikai Noteikumu Nr. 883 54. punkta 3. apakš­punkts, proti, tiek paredzēta zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība un kompleksa tāds teritorijas apbūve, kur nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve. Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro: 1) vai Apstrīdētajā teritorijā tiek plānota zemes vienību sadalīšana, apvienošana vai jauna būvniecība, paredzot kompleksas apbūves īstenošanu, un 2) vai plānotās kompleksās apbūves īstenošanai Apstrīdētajā teritorijā papildus nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve? 10.1. Konkrētajā lietā nav šaubu par to, ka Apstrīdētajā teritorijā ietilpstošajos zemesgabalos ar kadastra Nr. 0100 121 1563 un Nr. 0100 121 0981 tiek plānota jauna būvniecība. Proti, šie zemesgabali patlaban nav apbūvēti, un tajos plāno celt četras jaunas 25 stāvu mājas. Termins "būvniecība" šajā gadījumā saprotams atbilstoši Būvniecības likuma 1. panta 12. punktā norādītajam, savukārt jēdziens "jauns" nozīmē, ka tiek radīti līdz šim vidē nepastāvoši objekti (sk. lietas materiālu 2.sēj. 87.lpp.). Termins "kompleksa teritorijas apbūve" normatīvajos aktos nav skaidrots. RAPLM norāda, ka ar to apzīmē teritorijas, "kur esošā vai plānotā apbūve ir funkcionāli saistīta un kur ir izbūvēts vai tiek plānots veidot vienotu ielu un ceļu tīklu un ierīkot inženierkomunikācijas" (lietas materiālu 2.sēj. 83. - 84.lpp.). Latviešu valodā īpašības vārds "komplekss" nozīmē "tāds, kas aptver, piemēram, priekšmetu, parādību vai procesu kopumu" (Latviešu valodas vārdnīca. Avots, Rīga, 1998, 391. lpp.). Attiecinot minēto terminu uz teritorijas plānošanas un būvniecības jomu, "komplekss" nozīmētu noteiktam nolūkam veidotu tādu būvju kopumu, kuras ir savstarpēji saistītas un veido vienotu sistēmu. No lietā esošajiem materiāliem ir redzams, ka visas četras 25 stāvu mājas plānots veidot kā vienotu daudzfunkcionālu objektu. Piemēram, plānotā trīsstāvu autostāvvieta atradīsies māju apakšstāvos un savienos visas četras mājas. Arī "Metrum" atzinumā norādīts: "izvēlētajā attīstības teritorijā plānots izvietot daudzfunkcionālu apbūves vienību - kompleksu, kura pamatfunkcijas būs dzīvokļi, biroji un tirdzniecība [..]. Kompleksa arhitektoniskā risinājuma raksturīga iezīme - tas veidots kā gaisa dārza - parka teritorija, maksimāli izmantojot, apdzīvojot un apzaļumojot visus ārtelpas līmeņus. Funkcionālais sadalījums trīs telpiskās struktūrās veido vienotu kompozīciju, vienlaikus ar savu tēlu radot semantisku skaidrību par daudzfunkcionālās dzīvojamās vienības struktūru" (lietas materiālu 1.sēj. 47.- 48.lpp.). Savukārt no lietā esošā dokumenta "Daudzfunkcionāla apbūves vienība" paskaidrojuma raksta secināms, ka visa kompleksa virszemes stāvu kopplatība būs aptuveni 93 000 kvadrātmetru, no tiem biroju kopplatība - aptuveni 22 000 kvadrātmetru un dzīvokļu kopplatība - aptuveni 53 000 kvadrātmetru (sk. lietas materiālu 1.sēj. 69.lpp.). Tāpat ir jāņem vērā tas apstāklis, ka blakus zemesgabalam, kurā plānota būvniecība, atrodas vairākas savrupmājas. Līdz ar to detālplānojumā nepieciešams izvērtēt, vai vispār iespējams kompleksi atrisināt visus tos jautājumus, kas rastos, ja starp esošo apbūvi tiktu īstenota jauna, kvalitatīvi un kvantitatīvi atšķirīga apbūve. Proti, viens no detālplānojuma uzdevumiem ir nodrošināt, lai pēc ieplānoto objektu uzbūvēšanas gan šie objekti, gan teritorijā jau agrāk pastāvējušie objekti spētu pienācīgi funkcionēt. Vēl jo vairāk šāds pienākums pastāv tādēļ, ka plānotā būvniecība iecerēta pilsētas kvartāla iekšienē un to būtu nepieciešams savienot ar pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām. Arī valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts ceļi" tieši norāda, ka "visi nepieciešamie autoceļa E22 Austrumu ievadi Rīgā tiks pieslēgti Lubānas ielai, kas radīs apgrūtinājumu daudzfunkcionālā centra pievadceļiem pieslēgties Lubānas ielai, kā arī daļēji Deglava ielai" (lietas materiālu 2. sēj. 2. lpp.). Tādējādi iecerētā būvniecība Apstrīdētajā teritorijā atbilst kompleksas teritorijas apbūves pazīmēm. 10.2. Kompleksas teritorijas apbūves gadījumā detālplānojuma izstrādes nepieciešamību paredz Noteikumu Nr. 883 54. punkta 3. apakšpunktā ietvertie divi nosacījumi, proti, ir nepieciešama jaunas transporta infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve. Tāpat iespējams, ka abi šie nosacījumi var pastāvēt vienlaikus. Normatīvajos aktos nav ietverta termina "transporta infrastruktūra" legāldefinīcija. Ceļu satiksmes likuma 1. panta 3. punkts noteic, ka: "ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi)". Savukārt Dzelzceļa likuma 4. pantā noteikts, kas ir "dzelzceļa infrastruktūra". Arī RAPLM, atsaucoties uz Dzelzceļa likuma 4. pantu, norāda, ka transporta infrastruktūra ir kompleksa inženierbūve, kas attiecināma uz ceļiem un dzelzceļu un ietver zemes klāti, virsbūvi, robežzīmes un aizsargstādījumus, kā arī citus to izmantošanai un uzturēšanai nepieciešamos objektus un sastāvdaļas. Līdz ar to iespējams secināt, ka termins "transporta infrastruktūra" ietver kompleksai teritorijas apbūvei nepieciešamos jaunos ceļus un pievedceļus, kas nodrošinātu iespēju piekļūt ēkām un būvēm. No lietas materiāliem redzams, ka būvniecību plānots īstenot neapbūvētā teritorijā, kurā nav izveidota nepieciešamā transporta infrastruktūra. No "Metrum" atzinuma un dokumenta "Daudzfunkcionāla apbūves vienība" paskaidrojuma raksta secināms, ka pie ēkām vai zem tām ir paredzēta autostāvvieta aptuveni 1100 automašīnām. Proti, tiek plānota viena autostāvvieta katram dzīvoklim un viena autostāvvieta uz katriem 50 kvadrātmetriem biroju platības (sk. lietas materiālu 1.sēj. 69.lpp.). Turklāt Stopiņu novada dome, kuras administratīvā teritorija atrodas aptuveni 500 metru attālumā no plānotās būvniecība teritorijas, norāda, ka uz Apstrīdētajai teritorijai blakus esošā autoceļa jau tagad veidojoties lieli satiksmes sastrēgumi. Ja pienācīgā kārtā netikšot atrisināti jautājumi par transportlīdzekļu izvietošanu uz Lubānas ielas, tikšot apgrūtināta transporta kustība un tā daļēji radīšoties papildu problēmas Stopiņu novada Dreiliņu ciemata iedzīvotājiem (sk. lietas materiālu 2.sēj. 1.lpp.). Tādējādi, ņemot vērā to, ka plānotā būvniecība radīs ievērojamu papildu slodzi autotransporta satiksmei, nolūkā nodrošināt automašīnu piekļūšanu plānotajām daudzstāvu ēkām būs nepieciešams veidot jaunu transporta infrastruktūru. 10.3. Vērtējot to, vai Apstrīdētajai teritorijai nepieciešama jaunu inženierkomunikāciju izbūve, jāņem vērā gan tas, ka daudzfunkcionālā būve tiek plānota neapbūvētā teritorijā, gan tas, ka tā būs liela būve. Būvniecības likuma 1. panta 19. punkts paredz, ka inženierkomunikācija ir ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem. Var secināt, ka Apstrīdētajā teritorijā būs nepieciešams ierīkot jaunas ūdens, kanalizācijas, enerģijas (siltuma, gāzes, elektroenerģijas) un sakaru apgādes sistēmas. Tādējādi, lai nodrošinātu plānoto daudzstāvu ēku būvniecību, būs nepieciešama jaunu inženierkomunikāciju izbūve. 10.4. Arī Satiksmes ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts ceļi" un Stopiņu novada domes vēstulēs Domes uzmanība vērsta uz tādām atsevišķām, bet būtiskām Apstrīdētās teritorijas attīstības problēmām, kuras tieši detālplānojuma izstrādāšanas procesā būtu vērtējamas, apspriežamas, kā arī iespēju robežās novēršamas (sk. lietas materiālu 2.sēj. 1. - 5. lpp.). Lemjot par tās teritorijas noteikšanu, kurai ir izstrādājams detālplānojums, vērā jāņem arī tas, ka Apstrīdētajā teritorijā esošajā zemesgabalā ar kadastra Nr. 0100 121 2633 tiek plānota vienas 15 stāvu un vienas 17 stāvu daudzfunkcionālas ēkas būvniecība. Tādējādi Dome varētu apsvērt, vai nebūtu lietderīgi Apstrīdētajai teritorijai izstrādāt kopēju detālplānojumu, lai vienoti atrisinātu visus jautājumus, kas attiecas uz šīs teritorijas turpmāko funkcionēšanu. Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Noteikumu Nr. 883 54. punkta 3. apakš­punktu, secināms, ka pirms plānotās būvniecības Apstrīdētajai teritorijai ir izstrādājams detālplānojums un līdz ar to teritorijas plānošanas process šajā teritorijā vēl nav noslēdzies.