3. Article

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka, pieņemot Apstrīdēto plānojumu, teritorijā starp A. Deglava ielu, Lubānas ielu, izbūvēto A. Deglava ielas turpinājumu līdz Kaives ielai un projektēto Rembates ielu (turpmāk - Apstrīdētā teritorija) kā plānoto (atļauto) izmantošanu noteica jauktu apbūvi un centra apbūvi ar pieļaujamo maksimālo stāvu skaitu 4, 7 - 9, 13 - 17, 25 un vairāk atkarībā no stāvu skaita plānā noteiktā. Savukārt saskaņā ar iepriekš spēkā bijušo Rīgas attīstības plānu 1995 - 2005 Apstrīdētā teritorija esot bijusi noteikta kā mazstāvu dzīvojamā teritorija ar maksimālo stāvu skaitu 3. Par Apstrīdētās teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu Pieteikuma iesniedzēji nebija informēti un uzzināja tikai 2006. gada jūlijā, kad Apstrīdētajā teritorijā tika uzsākti ceļa pārbūves un paplašināšanas darbi. Viens no Pieteikuma iesniedzējiem - Ģirts Greiškalns 2006. gada jūlija beigās vērsās Domē un noskaidroja, ka Teritorijas plānojums paredz ne tikai ceļa pārbūvi, bet arī Apstrīdētajā teritorijā esošo zemesgabalu apbūves statusa maiņu un augstceltņu apbūvi. 2007. gada februārī Pieteikuma iesniedzēju rīcībā nonāca informācija par SIA "Augstbūve" ierosinājumu Apstrīdētajā teritorijā esošajos zemesgabalos ar kadastra Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121 1563 būvēt 25 stāvu daudzfunkcionālās apbūves centru un kādas fiziskās personas ierosinājumu būvēt zemesgabalā ar kadastra Nr. 0100 1212 633 vienu 17 stāvu un vienu 15 stāvu daudzfunkcionālo būvi. Pieteikuma iesniedzēji 2007. gada 14. martā nosūtīja vēstuli Domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniekam Pēterim Strancim, lūdzot pārskatīt Apstrīdētajā teritorijā ietilpstošo viņu īpašumā esošo zemesgabalu plānoto (atļauto) izmantošanu un noteikt mazstāvu apbūvi, kā tas bija līdz Apstrīdētā plānojuma spēkā stāšanās brīdim. Atbildes vēstulē Pieteikuma iesniedzējiem tika norādīts, ka viņu priekšlikumi ir ietverti priekšlikumu Teritorijas plāna grozījumu izstrādei apkopojumā un tiks nodoti izvērtēšanai deputātiem. 2007. gada jūnijā Pieteikuma iesniedzēji tika informēti par Apstrīdētajā teritorijā īstenojamās būvniecības ieceres nodošanu publiskai apspriešanai. 2008. gada 9. maijā Pieteikuma iesniedzēji izteica iebildumus pret Teritorijas plānojuma grozījumu projektu, jo tas paredzēja Apstrīdētajā teritorijā atjaunot iepriekšējo izmantošanas veidu tikai Pieteikuma iesniedzēju īpašumā esošajiem zemes gabaliem. Taču blakus esošajos zemesgabalos (kadastra Nr. 0100 1212 633, Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121 1563) Teritorijas plānojuma grozījumu projekts izmaiņas neparedzēja. Līdz ar to šajos zemesgabalos esot iespējams būvēt daudzstāvu (25 stāvu un augstākas) mājas. Tāpēc Pieteikuma iesniedzēji vērsās Domē ar lūgumu atjaunot iepriekšējo izmantošanas veidu arī blakus esošajos zemesgabalos (kadastra Nr. 0100 1212 633, Nr. 0100 1121 0981 un Nr. 0100 121 1563), kuros iecerēta daudzstāvu apbūve. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka, veicot apbūvi Apstrīdētajā teritorijā atbilstoši Apstrīdētajam plānojumam, pilnībā mainīsies iedzīvotāju sastāvs un teritorijas statuss - no privātas izmantošanas (ar ierobežotu pieeju) teritorijas uz publiski pieejamu teritoriju. Mainot teritorijas izmantošanas veidu no savrupmāju apbūves uz jauktu apbūvi, Apstrīdētās teritorijas pašreizējo iedzīvotāju (tostarp Pieteikuma iesniedzēju) dzīves kvalitāte tikšot pazemināta. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Dome, izstrādājot un pieņemot Apstrīdēto plānojumu, nav nodrošinājusi Pieteikuma iesniedzēju viedokļa un atbildīgo institūciju uzklausīšanu, pušu interešu izvērtēšanu un līdzsvarošanu atbilstoši normatīvo aktu un teritorijas plānošanas principu prasībām. Kampaņa "Es daru Rīgu" esot rīkota nevis Teritorijas plānojuma, bet gan Attīstības plāna izstrādes ietvaros. Savukārt Attīstības plāns esot tikai viens no dokumentiem, kas jāņem vērā, izstrādājot Teritorijas plānojumu. Attīstības plāns esot vērsts uz vīzijas izstrādi, un to nevarot pielīdzināt Teritorijas plānojumam. Neviens no jautājumiem kampaņas "Es daru Rīgu" ietvaros neesot norādījis uz to, ka notiek arī Teritorijas plānojuma izstrāde, kas tiešā veidā ietekmēs katra iedzīvotāja ikdienas dzīvi un privātā īpašuma izmantošanas veidu. Iedzīvotājs, kurš agrāk ar šiem jautājumiem nav saskāries, nevarot no Domes sniegtās informācijas izsecināt, ka tiek izstrādāts arī Teritorijas plānojums. Turklāt pašvaldībai esot pienākums personīgi informēt visu to zemesgabalu īpašniekus, kurus, iespējams, skars Teritorijas plānojums, taču Dome to neesot darījusi. Tādējādi Apstrīdētais plānojums pieņemts, būtiski pārkāpjot teritorijas plānošanas procedūru un sabiedrības tiesības uz efektīvu līdzdalību, un tāpēc tas esot pretrunā ar Satversmes 115. pantu. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka Apstrīdētais plānojums neatbilst arī Satversmes 1. pantam, jo, mainot Apstrīdētās teritorijas atļauto izmantošanu, esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Mainot atļauto izmantošanu, pašvaldībai saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 3.panta 6.punktu esot pienākums ievērot nepārtrauktības un pēctecības principu, kas nodrošina to, ka, mainoties spēkā esošā teritorijas plānojuma pamatojumam, teritorijas plānojums tiek grozīts, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. Nepārtrauktības princips nodrošinot gan tiesisko stabilitāti, gan attiecīgās teritorijas iedzīvotāju dzīves stabilitāti un "vides pastāvību". Tā kā ar Teritorijas plānojumu Apstrīdētās teritorijas atļautā izmantošana ir mainīta no mazstāvu dzīvojamās teritorijas uz jauktu apbūvi un centra apbūvi, Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Dome ir pārkāpusi nepārtrauktības un pēctecības principu. Pieteikuma iesniedzēji esot paļāvušies uz Apstrīdētās teritorijas izmantošanas veida nemainīgumu. Pieteikumā uzsvērts, ka "indivīds atbilstoši tiesiskās paļāvības principam var paļauties uz likumīgi izdotas tiesību normas pastāvību un nemainīgumu". Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Apstrīdētā plānojuma atbilstību Satversmes 1. un 115. pantam.