4. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēju viedoklim par Apstrīdētā plānojuma neatbilstību Satversmes 1. un 115.pantam. Pieteikuma iesniedzēji esot balstījušies uz nepareiziem pieņēmumiem un normatīvajos aktos noteiktā pašvaldības pienākuma nodrošināt iespēju sabiedrībai piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā neatbilstošu interpretāciju. Līdz ar to nepamatots esot pieteikumā ietvertais apgalvojums, ka Dome, izstrādājot Teritorijas plānojumu, neesot nodrošinājusi sabiedrības viedokļa un atbildīgo institūciju uzklausīšanu, pušu interešu izvērtēšanu un līdzsvarošanu atbilstoši normatīvo aktu un teritorijas plānošanas principu prasībām. Dome uzskata, ka ir nodrošinājusi sabiedrības informēšanu un iesaistīšanu Teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā. Papildus trijiem sabiedriskās apspriešanas posmiem Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā Dome 2004.gadā esot organizējusi arī vienu no veiksmīgākajām kampaņām sabiedrības iesaistīšanai pilsētas attīstības plānošanā, proti, kampaņu "Es daru Rīgu". Tas nodrošinājis plānošanas procesa publicitāti ne vien Rīgas teritorijā, bet visā Latvijā. Sabiedrība saņēmusi tiešu un daudzkārtēju informāciju, kā arī esot aicināta aktīvi līdzdarboties un iesaistīties teritorijas plānošanas procesā. Tā rezultātā saskaņā ar Teritorijas plānojuma izstrādi esot saņemti ap 16 000 priekšlikumu un ierosinājumu no iedzīvotājiem un esot bijusi vērojama augsta sabiedrības aktivitāte attīstības plānošanas un pilsētas teritorijas plānošanas norisēs. Tāpēc nepamatota esot Pieteikuma iesniedzēju norāde, ka Dome neesot informējusi sabiedrību par Teritorijas plānojuma izstrādi un neesot veicinājusi to, lai sabiedrība efektīvi piedalītos Teritorijas plānojuma apspriešanā. Sabiedrības iesais­tīšana Teritorijas plānojuma izstrādē esot vērtējama kā viena no plašākajām un veiksmīgākajām kampaņām pašvaldību teritoriju plānošanas kontekstā. Turklāt Dome esot nodrošinājusi arī publikācijas presē, radio, televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos, lai maksimāli efektīvi un visaptveroši informētu sabiedrību un iesais­tītu to lēmumu pieņemšanā Teritorijas plānojuma izstrādes laikā. Dome norāda, ka Attīstības plāns ir dokumentu kopums, kas vienlīdz ietver gan pilsētas attīstības stratēģiju, gan attīstības programmu, gan arī Teritorijas plānojumu. Šie plānošanas dokumenti esot savstarpēji saistīti un cits citu papildinot. Tāpēc ikvienam, tostarp Pieteikuma iesniedzējiem, esot sniegta informācija un nodrošināta iespēja sabiedriskās apspriešanas ietvaros iepazīties ar Teritorijas plānojumu un izvirzīt savus iebildumus un pretenzijas pret tā izstrādes gaitu, arī kampaņas "Es daru Rīgu" ietvaros. Dome uzsver: ja ieinteresētā sabiedrība ir pietiekami informēta par savām tiesībām un iespējām, bet tās neizmanto, to nevar uzskatīt par teritorijas plānošanas procedūras pārkāpumu. Dome nepiekrīt arī Pieteikuma iesniedzēju viedoklim par Apstrīdētā plānojuma neatbilstību no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam. Dome uzskata, ka, izstrādājot Teritorijas plānojumu, it īpaši attiecībā uz Apstrīdēto teritoriju, tā rīkojusies tieši atbilstoši nepārtrauktības un pēctecības principam. Proti, grozījusi iepriekšējo plānojumu tur, kur mainījies tā pamatojums vai jau iepriekš ilgstoši pastāvējis plānotajai (atļautajai) izmantošanai neatbilstošs pamatojums, un saglabājusi nemainīgas tās Teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. Apstrīdētajā teritorijā jau ilgi pirms Teritorijas plānojuma izstrādes esot plānota daudzstāvu apbūve. Nosakot šādu teritorijas izmantošanu, tika turpināta agrāko teritorijas plānojumu tendence un īstenots agrākajos teritorijas plānojumos noteiktais mērķis. Šādai atļautās izmantošanas maiņai esot vēsturiski iemesli. Proti, jau Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes gaitā diskusijās esot norādīts, ka Rīgas telpiskās kompozīcijas veidošanas ietvaros ir paredzēts akcentēt pilsētas galvenos struktūrmezglus un funkcionālos mezglus, vietas, kurās atsevišķas funkcionālās zonas tiks pieslēgtas pilsētas ap lielceļiem un maģistrālēm. Iespēju robežās akcentēta apbūve izvietota vai izvietojama ap lielceļu, maģistrāļu un Daugavas posmu asīm. Tādējādi Rīgas pilsētas telpiskajā kompozīcijā tiktu veidoti tā sauktie Rīgas vārti, kuru plānotais novietojums bijis skaidri atainots jau Rīgas attīstības plānam 1995-2005 pievienotajā plānā ,,10.1. Telpiskā struktūra". Šajā plānā jau 1995.gadā bijušas norādītas vietas, kurās esošā vai plānotā apbūve veidojama kā akcents, kas simbolizē "Rīgas vārtus". Starp astoņiem ieejas punktiem Rīgas pilsētā esot norādīta arī Apstrīdētā teritorija, un tas nozīmējot, ka jau 1995.gadā Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes ietvaros akcentēta Apstrīdētās teritorijas apbūve tikusi apspriesta un plānota. Tādējādi Teritorijas plānojumā noteiktā Apstrīdētās teritorijas izmantošana esot bijusi pamatota ar vairāk nekā 10 gadus agrāk aizsāktu plānojumu. Dome norāda, ka Apstrīdētās teritorijas izmantošanas veida maiņas pamatojums rodams arī Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025.gadam sadaļā "Rīgas teritorijas izmantošanas pamatnostādnes". Tās 4.punktā noteikts, ka ir jāizvairās no pilsētas izplešanās, tā vietā izmantojot pilsētas administratīvi teritoriālos resursus un uz telpas ekonomiju vērstas celtniecības metodes, atvēlot celtniecībai zemi transporta mezglu tuvumā, veicinot pilsētas iekšējo attīstību, paaugstinot dzīves un mājokļu kvalitāti pilsētas teritorijā, kā arī iespēju robežās saglabājot funkcionāli, bioloģiski un ainaviski vērtīgās dabas teritorijas. Tāpēc tas apstāklis, ka Apstrīdētajā teritorijā jau vairāk nekā 50 gadus ir pastāvējusi sav­rupmāju apbūve, esot aplūkojams vienīgi kopsakarā ar to apstākli, ka šajā teritorijā ilgstoši bijusi plānota daudzstāvu apbūve kā akcentēta maģistrālo ielu ieeja Rīgas pilsētā. Turklāt daudzstāvu apbūve Deglava ielas noslēgumā pie Rīgas robežas esot plānota ne tikai kopš Rīgas attīstības plāna 1995-2005 izstrādes uzsākšanas, bet vairākkārt plānota un apspriesta arī pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Nosakot šādu teritorijas izmantošanu, Dome būtībā īstenojusi agrākajos teritorijas plānojumos noteikto mērķi. Dome uzsver, ka tiesiskās paļāvības princips ir aktuāls attiecībā uz tādu normatīvo aktu nemainīgumu, ar kuriem personām piešķirtas noteiktas tiesības vai priekšrocības, bet ne attiecībā uz tādu aktu nemainīgumu, kuri noteic personu tiesību ierobežojumus. Teritorijas plānojums kā normatīvs akts lielā mērā esot tieši personu tiesības ierobežojošs dokuments. Attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma nemainīgumu pēc tā termiņa beigām apstākļos, kad atšķirīgi teritorijas izmantošanas noteikumi esot apspriesti jau tā spēkā esamības laikā, tiesiskā paļāvība nevarētu veidoties un nevarētu būt aizsargājama. Dome pauž viedokli, ka Apstrīdētais plānojums atbilst gan Satversmes 1., gan 115.pantam un nerada Pieteikuma iesniedzējiem Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumu. Līdz ar to neesot pamata Apstrīdētā plānojuma atzīšanai par spēkā neesošu.