8. Article

Likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka vietējām pašvaldībām, lai tās izpildītu savas funkcijas, likumā ir noteikts pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Savukārt likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 13. punktā noteikts, ka viena no vietējās pašvaldības autonomajām funkcijām ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību. Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma 1. pantu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstiski un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanas rezultātā tiek noteikti gan visas valsts, gan atsevišķas teritorijas ilgtspējīgas attīstības virzieni un prasības. Teritorijas plānošana, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, notiek nacionālajā, plānošanas reģiona, rajona pašvaldības un vietējās pašvaldības līmenī. Interešu līdzsvarošana ir panākama, ja teritorijas plānojumu un detālplānojumu izstrādā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi. Turklāt teritorijas plānojuma un detālplānojuma izstrādāšana nav tikai formāla procedūra. Tā ir reglamentēta, lai varētu identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā ir jāpanāk visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana, vājāko dalībnieku aizsardzība un visas sabiedrības interešu nodrošināšana (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tai nav tiesību iejaukties vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas procesā, ja tas vēl nav noslēdzies (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 28. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-16-03 6. punktu). 8.1. No Domes sniegtās informācijas secināms, ka, pieņemot lēmumus Nr. 1953, Nr. 1954 un Nr. 2633, tikusi uzsākta grozījumu izstrāde Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018. gadam (sk. lietas materiālu 3. sēj. 54. - 65. lpp.). Savukārt saskaņā ar Domes lēmuma Nr. 3535 1.20. punktu zemesgabalos ar kadastra Nr. 0100 121 1563 un Nr. 0100 121 0981 plānots izvērtēt un samazināt atļauto apbūves stāvu skaitu (sk. lietas materiālu 3. sēj. 81. - 85.lpp.). Tāpat no minētā lēmuma 1.16. punkta izriet tas, ka Apstrīdētajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem plānots izvērtēt un precizēt teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, to daļēji nosakot par jauktas apbūves teritoriju, dzīvojamās apbūves teritoriju un savrupmāju apbūves teritoriju. Turklāt no 2008. gada 11. novembrī Domes mājaslapas sadaļā "Aktuālā informācija" pieejamās informācijas var secināt, ka pašlaik notiek Teritorijas plānojuma grozījumu pirmās redakcijas izstrāde (sk. http://www.rdpad.lv/rpap/). Tādējādi Apstrīdētajai teritorijai joprojām tiek meklēts piemērotākais un atbilstošākais izmantošanas veids. Savukārt ieinteresētajai sabiedrībai, tostarp Pieteikuma iesniedzējiem, ir reāla iespēja piedalīties Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanas procesā un īstenot savas pamattiesības. 8.2. Noteiktos gadījumos teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana kā tāda nav pietiekama, lai persona varētu īstenot konkrētu saimniecisku darbību tai piederošajā nekustamajā īpašumā, piemēram, veikt jaunu būvniecību, kā arī sadalīt vai apvienot nekustamos īpašumus. Šādā gadījumā atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma 6. panta piektās daļas pirmajam teikumam un saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 54. punktā ietvertajiem nosacījumiem vietējai pašvaldībai ir pienākums konkrētajai vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas daļai izstrādāt detālplānojumu. Tieši detālplānojums ir atzīstams par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo īpašumu īpašnieku interesēm (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 19. punktu). Neizstrādājot detālplānojumu, arī skartajai sabiedrībai nepamatoti tiktu liegtas tās tiesības, ko tai piešķir normatīvie akti saistībā ar līdzdalību vietējai pašvaldībai nozīmīgu attīstības lēmumu pieņemšanā. Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, tad tās plānošanas process līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos gadījumos saimnieciskās darbības, arī būvniecības ieceres īstenošanas, obligāts priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums.