5. Article

Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 5.punktu konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma - piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības. Ņemot vērā iepriekš minēto, konkrētie preču tirgi, kuri var tikt ietekmēti apvienošanās sakarā, ir: - koksnes resursu iegūšanas tirgus; - zāģbaļķu realizācijas tirgus; - papīrmalkas realizācijas tirgus. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 3.punktu un Konkurences padomes 14.02.2003. lēmumu Nr.81, kā arī Konkurences padomes 18.06.2008. lēmumu Nr.672 koksnes resursu iegūšanas un zāģbaļķu realizācijas tirgos šajā lietā tiek noteikts kā Latvijas teritorija. Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus papīrmalkas realizācijas tirgū tiek noteikts kā Latvijas teritorija. Pamatojoties uz to, ka ārējā tirgū pieprasījums pēc papīrmalkas ir augsts, tādēļ ne tikai Latvijas, bet arī daudzas ārzemju kompānijas ir nodibinājušas Latvijā uzņēmumus un pārstāvniecības, lai tās varētu iepirkt papīrmalku iekšējā tirgū un eksportēt tālāk saviem mātes uzņēmumiem un sadarbības partneriem. Līdz ar to, iespējams, ka tirgus ģeogrāfiskās robežas varētu būt nosakāmas plašākas nekā Latvijas teritorija. Tādējādi saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 4.punktu šīs lietas ietvaros kā konkrētie tirgi tiek noteikti: koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā, zāģbaļķu realizācijas tirgus Latvijas teritorijā un papīrmalkas realizācijas tirgus Latvijas teritorijā. 5.1.Koksnes resursu iegūšanas tirgus (izcirstā koksne) Latvijas teritorijā Koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā iekļauj koksnes resursus, kuri iegūti, tos nopērkot vai nosolot augošu koku cirsmu izsolēs, vai koksnes resursus iegūstot pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, vai tos iegūstot apaļo kokmateriālu sortimentu veidā un arī koksnes resursus iegūstot privāto mežu īpašniekiem piederošajās meža platībās. Koksnes resursu iegūšanas tirgus kā atsevišķs konkrētās preces tirgus tika noteikts arī Konkurences padomes 14.02.2003. lēmumā Nr.8 lietā Nr.665k/02/06/18 "Par Stora Enso Oyj un AS Sylvester Grupas apvienošanos". Koksnes resursu pārdevēja a/s "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā ir vairāk nekā 50% no Latvijas teritorijā esošajiem koksnes resursiem. Jāņem vērā tas, ka a/s "Latvijas valsts meži" visus mež­izstrādes darbus valstij piederošos meža īpašumos veic, sadarbojoties ar apakšuzņēmējiem. Saskaņā ar Valsts meža dienesta mājas lapā3 publicēto informāciju 2007.gadā izcirstās koksnes apjoms ir 10,12 miljonu kubikmetru, no kuriem 4,69 miljonu kubikmetru (46,3%), iegūti valsts mežos un 5,43 miljonu kubikmetru (53,7%) iegūti privāto meža īpašnieku, pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju lielākie mežizstrādātāji un to tirgus daļas 2007.gadā Latvijas teritorijā bija: - SIA "Lastin" aptuveni 7%; - SIA "Metsaliito Latvia" 6%; - AS "Latvijas Finieris" 4%; - SIA "R Grupa" 4%; - SIA "RTK Pluss" 3%. Pamatojoties uz kopējo izcirsto koksnes apjomu, SIA "PATA AB" kopā ar tā saistītajiem uzņēmumiem tirgus daļa šajā konkrētajā tirgū 2007.gadā bija (*) kubikmetri (*) (<10%). Savukārt SIA "Līvānu mežizstrādes sabiedrība" tirgus daļa koksnes resursu iegūšanas tirgū 2007.gadā bija 13 784 kubikmetri (aptuveni 0,14%). Jāņem vērā, ka kopš 2008.gada maija SIA "PATA AB" realizē izšķirošo ietekmi arī SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", kuras izcirto koku apjoms 2007.gadā bija (*) kubikmetri (*) (<1%), līdz ar to SIA "PATA AB" tirgus daļa 2008.gadā koksnes resursu iegūšanas tirgū varētu būt nedaudz lielāka, tomēr, pēc Konkurences padomes aprēķiniem, tā nepārsniegs 10% tirgus daļu. 5.2. Zāģbaļķu realizācijas tirgus Latvijas teritorijā Kā pārdevēji šajā tirgū darbojas uzņēmumi, kas iegūst koksnes resursus (tie varētu būt arī mežu īpašnieki un pārvaldītāji, ņemot vērā palielinošo vertikālās integrācijas tendenci meža nozarē un kokrūpniecībā). Savukārt pircēji ir uzņēmumi, kas zāģbaļķus eksportē vai pārstrādā, t.i., ražo zāģmateriālus (kokzāģētavas). Pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju, zāģbaļķu patēriņa apjoms Latvijas teritorijā 2007.gadā bija 7 409 000 kubikmetru. Patēriņa apjomā ir ietverta informācija gan par realizācijas apjomu, gan par apjomu, kas patērēts pašu vajadzībām. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA "PATA AB" zāģbaļķu realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri ( (*) (<10%) no kopējā patēriņa), savukārt SIA "Līvānu mežizstrādes sabiedrība" zāģbaļķu realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija 915 kubikmetri (aptuveni 0,01% no kopējā patēriņa). Tā kā kopš 2008.gada maija SIA "PATA AB" realizē izšķirošo ietekmi arī SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", kuras 2007.gadā realizētais zāģbaļķu apjoms bija (*) kubikmetri ( (*) (<1%) no kopējā patēriņa), līdz ar to ir jāņem vērā, ka SIA "PATA AB" tirgus daļa zāģbaļķu realizācijas tirgū 2008.gadā pieaugs, tomēr, pēc Konkurences padomes aprēķiniem, tā nepārsniegs 10% tirgus daļu. 5.3. Papīrmalkas realizācijas tirgus Latvijas teritorijā Saskaņā ar Zemkopības ministrijas 09.10.2008. vēstulē Nr.11-9/4610 sniegto informāciju Latvijā nocirstā koksne netiek uzskaitīta pa sortimentiem, līdz ar to noteikt precīzu nocirstās papīrmalkas apjomu nav iespējams. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka tas apgrūtina kopējā papīrmalkas realizācijas apjoma noteikšanu Latvijā. Konkurences padome veica informācijas iegūšanu no vairākām komercsabiedrībām, kuras veic papīrmalkas realizāciju Latvijā, lai precizētu informāciju par kopējiem papīrmalkas realizācijas apjomiem Latvijas iekšējā tirgū. Vienlaicīgi saskaņā ar lietā iegūto un Ziņojumā norādīto informāciju Latvijā nav celulozes rūpnīcu, tāpēc liels apjoms papīrmalkas tiek eksportēts uz ārvalstīs esošajām celulozes rūpnīcām Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā u.c. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 27.10.2008. vēstulē Nr.1101-12/2616 un Zemkopības ministrijas 09.10.2008. vēstulē Nr.11-9/4610 sniegtajiem datiem kopējais eksportētais papīrmalkas apjoms 2007.gadā bija 3 209 220 kubikmetri, bet importētais papīrmalkas apjoms saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija 511 898 kubikmetri, bet saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem importētais papīrmalkas apjoms bija 511 933 kubikmetri. Saskaņā ar Ziņojumā norādīto informāciju pieprasījums konkrētajā tirgū pēc papīrmalkas, kas domāta pārstrādei uz vietas Latvijā ir salīdzinoši neliels. Šo pieprasījumu veido pamatā tās komercsabiedrības, kas izgatavo dažāda veida koka plātņu produkciju, (piemēram, a/s "Bolderāja Ltd"). Saskaņā ar Zemkopības ministrijas 09.10.2008. vēstulē Nr.11-9/4610 sniegto informāciju, tā kā Latvijā nav celulozes ražošanas, papīrmalka, atbilstoši lietotajai definīcijai, netiek izmantota. Daļa no papīrmalkas dimensijām atbilstošās koksnes tiek izmantota mietu un palisāžu ražošanai. Diemžēl nav uzskaites, cik šādam nolūkam tie tiek patērēti. Tuvinātu nocirstās papīrmalkas apjomu var noteikt, vadoties pēc eksportētās papīrmalkas apjoma. Tomēr jāņem vērā, ka eksportā var nokļūt arī importētā papīrmalka. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju SIA "PATA AB" papīrmalkas realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri, tajā skaitā eksportēts (*) kubikmetru. Līdz ar to SIA "PATA AB" papīrmalkas realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas iekšējā tirgū bija (*) kubikmetri. Tomēr jāņem vērā, ka kopš 2008.gada maija SIA "PATA AB" realizē izšķirošo ietekmi arī SIA "Saldus mežrūpniecības uzņēmums", kuras 2007.gadā realizētais papīrmalkas apjoms Latvijas teritorijā bija (*) kubikmetri, līdz ar to SIA "PATA AB" papīrmalkas realizācijas tirgus daļa 2008.gadā palielināsies. Savukārt SIA "Līvānu mežizstrādes sabiedrība" papīrmalkas realizācijas apjoms 2007.gadā Latvijas teritorijā bija 1 317 kubikmetri. Konkurences padome lietā papildus izpētes ietvaros ir aptaujājusi 23 komercsabiedrības, kuras veic papīrmalkas realizāciju Latvijas teritorijā. Lietā iegūtā informācija liecina, ka SIA "EMU" 2007.gadā realizētais papīrmalkas daudzums Latvijas teritorijā ir 157 800 kubikmetri, SIA "Rottneros Baltic" - 87 311 kubikmetri, SIA "Stora Enso Mežs" - 60 881 kubikmetri, SIA "Latsin" - 49 962 kubikmetri, SIA "Malka" - 45 032 kubikmetri, SIA "Baltic Forest" - 33 151 kubikmetri, SIA "Domše Latvija" - 24 260 kubikmetri, SIA "Metsaliitto Latvia" - (*) kubikmetri, SIA "Nela Wood" - 4 000 kubikmetri, SIA "Sveaskog Baltfor" - 504 kubikmetri, a/s "UPM -Kymmene Forest" filiāle - 271 kubikmetri. Minētās komercsabiedrības un SIA "PATA AB" kopā Latvijas teritorijā 2007.gadā realizēja 693 934 kubikmetrus papīrmalkas. No minētā apjoma SIA "PATA AB" ir realizējusi mazāk nekā 30%, bet SIA "EMU" aptuveni 20%. Konkurences padomes rīcībā nav informācijas par visu papīrmalkas realizācijas komercsabiedrību papīrmalkas realizācijas apjomu Latvijas Republikas teritorijā, jo informācija lietderības apsvērumu dēļ netika iegūta no visām minētajām komercsabiedrībām. Tomēr, izanalizējot iegūto informāciju, var secināt, ka SIA "PATA AB", pēc Konkurences padomes rīcībā esošās informācijas, ir lielākais tirgus dalībnieks pēc realizētā papīrmalkas daudzuma Latvijā, bet, ņemot vērā lielo konkurentu daudzumu šajā tirgū, nav pamata uzskatīt, ka SIA "PATA AB" atrodas dominējošā stāvoklī papīrmalkas realizācijas tirgus Latvijas teritorijā. Kaut gan minētās komercsabiedrības tirgus daļa varētu būt salīdzinoši liela, ir arī citas komercsabiedrības, kurām ir vērā ņemams papīrmalkas apgrozījums Latvijas teritorijā. Apvienošanās rezultātā koncentrācija būs neliela, jo SIA "Līvānu mežizstrādes sabiedrība" ir neliels papīrmalkas realizācijas apjoms konkrētajā tirgū. Apvienošanās izvērtēšana