1. Article — nosaka, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, vietējās pašvaldības līmenī īsteno vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā, nosakot vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzienus un aprobežojumus, grafiski attēlojot vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējo un noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, kā arī detalizētas augstākā līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objektus. Saskaņā ar Domes 2006.gada 7.septembra nolikuma Nr.33 "Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" nolikums" 2.1.punktu pašvaldības teritorija plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādāšanas nodrošināšana un īstenošana ir noteikta kā Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" (turpmāk - Būvvalde) funkcija. Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamo māju privatizācijas un atsavināšanas nodaļa 2008.gada 15.maijā nosūtīja Būvvaldes vadītājai Agritai Kulvanovskai vēstuli Nr.169053/ĪP-8.-5./169053 "Par dzīvojamo māju privatizāciju Liepājas SEZ teritorijā", kurā lūgts sniegt viedokli par iespējamo dzīvojamās mājas Cukura ielā 34A privatizāciju. 2008.gada 18.jūnijā saņemta Būvvaldes vadītājas vietnieka Jurija Strižņova vēstule Nr.171619/1.-5./167107 "Par nekustamo īpašumu Cukura ielā 34A, Liepājā", kurā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, Būvvalde paskaidro, ka dzīvojamā māja Cukura ielā 34A saskaņā ar spēkā esošo Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumu (ģenerālplānu), kurš apstiprināts ar Domes 1996.gada 20.jūnija lēmumu Nr.506 "Par 1988.gadā izstrādāto pilsētas ģenerālās attīstības plānu", atrodas ražošanas un noliktavu apbūves teritorijā. Ražošanas un noliktavu apbūves teritorija nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir ražošanas, transporta un noliktavu uzņēmumi un iestādes, arī tādi, kam ir noteiktas sanitārās vai citas aizsargjoslas vai īpašas prasības transportam. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta ražošanas un noliktavu apbūvei, ir: vispārīgās ražošanas uzņēmums, vieglās ražošanas uzņēmums, vairumtirdzniecības iestāde, kravu stacija, noliktava, sabiedriskā garāža, tehniskās apkopes stacija, auto tirdzniecības iestāde, dzelzceļa pievedceļš, saimniecības ēka, atklāta uzglabāšana, tirdzniecības un pakalpojumu objekts kā palīgizmantošana, kas nepieļauj dzīvojamās mājas atrašanos šajā teritorijā. Saskaņā ar zemesgabala Cukura ielā 34A zemes robežu plānu zemesgabalam ir noteikta teritorija 321 kv.m aiz ielas sarkanās līnijas. Teritorijā aiz ielas sarkanās līnijas atrodas arī daļa no dzīvojamās mājas Cukura ielā 34A. Kā nosaka Aizsargjoslu likuma 1.panta 13.punkts, robežplānā noteiktā sarkanā līnija ir pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas. Šā likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai. Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.pantam, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu un Liepājas SEZ valdes viedokli, Dome secina, ka, nododot dzīvojamo māju Cukura ielā 34A privatizācijai, netiktu ievērotas sabiedrības intereses un lietderība, jo dzīvojamā māja kļūtu par privātīpašumu un tiktu apdraudēta ražošanas un noliktavu apbūves sakārtošana, tātad Liepājas reģiona attīstība. Lai īstenotu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu 2008.-2017.gadam, apstiprinātu ar Liepājas SEZ 2008.gada 13.augusta lēmumu Nr.46 "Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna apstiprināšanu", būtu jāatpērk dzīvokļa īpašumi, līdz ar ko valsts un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi varētu tikt izmantoti nelietderīgi. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, nenododot dzīvojamo māju Cukura ielā 34A privatizācijai, bet saglabājot pašvaldības īpašumā, ir lielāks nekā atsevišķu privātpersonu interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta ražošanas un noliktavu apbūves sakārtošana un izveidošana Liepājas SEZ attīstībai, līdz ar to arī Liepājas reģiona attīstībai. Tādējādi, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai, samērīguma princips tiek ievērots un respektēts un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis. Kā secinājis Valsts cilvēktiesību birojs, privatizācija ir sava veida privilēģija, ko valsts piedāvā saviem iedzīvotājiem, un tas, ka nav iespējams privatizēt konkrētu objektu, nav uzskatāms par tiesību uz īpašumu pārkāpumu starptautiski pieņemto cilvēktiesību izpratnē (http://www.vcb.lv). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.pantu iestādei, pielietojot interpretācijas pamatmetodes, jāinterpretē tiesību normas tā, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Līdz ar to, lai nodrošinātu ražošanas un noliktavu izbūvi, nav pamata nodot dzīvojamo māju Cukura ielā 34A privatizācijai un tā saglabājama pašvaldības īpašumā. Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punkts nosaka to, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Dome uzskata, ka konkrētajā gadījumā personu viedokļu uzklausīšana nav adekvāta. Viedokļu uzklausīšana būtu formāla, jo, lai kādi būtu personas argumenti, tie nemainītu lēmuma saturu. Ievērojot minētos apsvērumus, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta piekto prim daļu, Administratīvā procesa likuma 8.pantu, 13.pantu, 62.panta otrās daļas 3.punktu un trešo daļu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmās daļas 4.punktu, 67.pantu un 87.panta pirmās daļas 1.punktu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantu, izskatot Liepājas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2008.gada 27.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.28) un Liepājas pilsētas domes pastāvīgās Pilsētas attīstības komitejas 2008.gada 13.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.12), Liepājas pilsētas dome nolemj: 1. Nenodot privatizācijai dzīvojamo māju Liepājā, Cukura ielā 34A, saglabājot to Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā. 2. Šo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) viena mēneša laikā no tā stāšanās spēkā. 3. Liepājas pilsētas pašvaldības Administratīvās daļas Organizatoriskās nodaļas vadītājai Egitai Apsītei nodrošināt administratīvā akta publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks