1. Article — nosaka, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, vietējās pašvaldības līmenī īsteno vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā, nosakot vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzienus un aprobežojumus, grafiski attēlojot vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējo un noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, kā arī detalizētas augstākā līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objektus. Saskaņā ar Domes 2006.gada 7.septembra nolikuma Nr.33 "Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" nolikums" 2.1.punktu pašvaldības teritorija plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādāšanas nodrošināšana un īstenošana ir noteikta kā Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" (turpmāk - Būvvalde) funkcija. Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamo māju privatizācijas un atsavināšanas nodaļa 2008.gada 15.maijā nosūtīja Būvvaldes vadītājai Agritai Kulvanovskai vēstuli Nr.169052/ĪP-8.-5./169052 "Par dzīvojamo māju privatizāciju Liepājas SEZ teritorijā", kurā lūgts sniegt viedokli par iespējamo dzīvojamās mājas Cukura ielā 26 privatizāciju. 2008.gada 18.jūnijā saņemta Būvvaldes vadītājas vietnieka Jurija Strižņova vēstule Nr.171610/1.-5./167107 "Par nekustamo īpašumu Cukura ielā 26, Liepājā", kurā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, Būvvalde paskaidro, ka dzīvojamā māja Cukura ielā 26 saskaņā ar spēkā esošo Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumu (ģenerālplānu), kurš apstiprināts ar Liepājas pilsētas domes 1996.gada 20.jūnija lēmumu Nr.506 "Par 1988.gadā izstrādāto pilsētas ģenerālās attīstības plānu", atrodas turpmākās izpētes teritorijā. Turpmākās izpētes teritorija nozīmē pašvaldības teritorijas plānojumā nodalītās teritorijas, kur zemes un būvju izmantošanas veids plānojumā nav noteikts (PSRS armijas slēgtās teritorijas) vai kur jau šobrīd ir noteikta vai nodomāta cita funkcionālā izmantošana (tirdzniecības osta), kā arī teritorijas, kas, iespējams, būs nepieciešamas šos objektus apkalpojošām maģistrālajām transporta komunikācijām (dzelzceļš, autoceļi), ražošanas rezerves teritorijas un teritorijas ar šodienas situācijai un prasībām neatbilstošiem risinājumiem. Iepriekšminētā teritorija nepieciešama ostu apkalpojošam maģistrālajam transportam - ielu un maģistrāļu teritorija, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, pilsētas elektrotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī inženierkomunikāciju izvietošana. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes līnijbūvju izbūves teritorijā, kas paredzēta ielu un maģistrāļu teritorijai, ir: pilsētas nozīmes maģistrālā iela, rajona nozīmes maģistrālā iela, vietējās nozīmes iela, laukums, atklāta autostāvvieta, degvielas uzpildes stacija, pilsētas grāvis, maģistrālā inženierkomunikācija, pagaidu būve kā palīgizmantošana. Atbilstoši Liepājas SEZ pārvaldnieka Guntara Krieviņa 2005.gada 31.oktobra projektēšanas uzdevumam "Liepājas ostas pievedceļu rekonstrukcija: pievedceļa projektēšana" izstrādāts būvprojekts "Ostas jaunais pievedceļs no autoceļa A9 Rīga - Liepāja līdz Pulvera ielai, Liepājā" ar mērķi izveidot jaunu satiksmes ievedceļu Liepājas pilsētā, ērti un droši savienojot ostu un Liepājas SEZ noliktavas un ražošanas teritorijas ar iekšzemes teritorijām kā Latvijā, tā kaimiņu valstīs. Būvprojekts akceptēts ar Būvvaldes 2008.gada 23.aprīļa lēmumu Nr.313 "Par būvprojektu Ostas jaunais pievadceļš, Liepājā". Kā secinājis Valsts cilvēktiesību birojs, privatizācija ir sava veida privilēģija, ko valsts piedāvā saviem iedzīvotājiem, un tas, ka nav iespējams privatizēt konkrētu objektu, nav uzskatāms par tiesību uz īpašumu pārkāpumu starptautiski pieņemto cilvēktiesību izpratnē (www://vcb.lv). Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.pantam, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu un Liepājas SEZ valdes viedokli, Dome secina, ka, nododot dzīvojamo māju Cukura ielā 26 privatizācijai, netiktu ievērotas sabiedrības intereses un lietderība, jo dzīvojamā māja kļūtu par privātīpašumu un tiktu apdraudēta ostu apkalpojošo maģistrālo transporta komunikāciju (dzelzceļš, autoceļi) un ražošanas rezerves teritoriju sakārtošana, kas varētu ietekmēt Liepājas reģiona attīstību. Lai īstenotu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu 2008.-2017.gadam, apstiprināts ar Liepājas SEZ valdes 2008.gada 13.augusta lēmumu Nr.46 "Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna apstiprināšanu", būtu jāatpērk dzīvokļa īpašumi, līdz ar ko valsts un pašvaldības līdzekļi varētu tikt izmantoti nelietderīgi. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai, bet saglabājot pašvaldības īpašumā, ir lielāks nekā atsevišķu privātpersonu interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta ostu apkalpojošo maģistrālo transporta komunikāciju tālākā izbūve (dzelzceļš, autoceļi) un ražošanas rezerves teritoriju sakārtošana un izveidošana Liepājas SEZ un Liepājas reģiona attīstībai. Tādējādi, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai, samērīguma princips tiek ievērots un respektēts un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.pantu iestādei, pielietojot interpretācijas pamatmetodes, jāinterpretē tiesību normas tā, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Līdz ar to, lai nodrošinātu ostu apkalpojošo maģistrālo transporta komunikāciju (dzelzceļš, autoceļi) izbūvi un ražošanas rezerves teritoriju sakārtošanu, nav pamata nodot dzīvojamo māju Cukura ielā 26 privatizācijai un tā saglabājama Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā. Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punkts nosaka to, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Dome uzskata, ka konkrētajā gadījumā personu viedokļu uzklausīšana nav adekvāta. Viedokļu uzklausīšana būtu formāla, jo, lai kādi būtu personu argumenti, tie nemainītu lēmuma saturu. Ievērojot minētos apsvērumus, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta piekto prim daļu, Administratīvā procesa likuma 8.pantu, 13.pantu, 62.panta otrās daļas 3.punktu un trešo daļu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmās daļas 4.punktu, 67.pantu un 87.panta pirmās daļas 1.punktu un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantu, izskatot Liepājas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2008.gada 27.augusta lēmumu (sēdes protokols Nr.28) un Liepājas pilsētas domes pastāvīgās Pilsētas attīstības komitejas 2008.gada 13.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.12), Liepājas pilsētas dome nolemj: 1. Nenodot privatizācijai dzīvojamo māju Liepājā, Cukura ielā 26, saglabājot to Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā. 2. Šo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) viena mēneša laikā no tā stāšanās spēkā. 3. Liepājas pilsētas pašvaldības Administratīvās daļas Organizatoriskās nodaļas vadītājai Egitai Apsītei nodrošināt administratīvā akta publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks