28. Article — paredz, ka konvencijas dalībvalstis atzīst bērna

tiesības uz izglītību. Lai pakāpeniski panāktu šo tiesību īstenošanu uz vienādu iespēju pamata, konvencijas dalībvalstis stimulē vidējās izglītības (vispārējās un profesionālās) dažādu formu attīstību, nodrošina tās pieejamību visiem bērniem un, ja nepieciešams, veic tādus pasākumus kā finansiālās palīdzības sniegšana, kā arī veic pasākumus, lai sekmētu skolu regulāru apmeklēšanu un samazinātu to skolēnu skaitu, kuri atstāj skolu. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam paredz - lai turpinātos nepārtraukta un visos līmeņos sabalansēta valsts attīstība, jāveido izglītota un zinoša sabiedrība, koordinēti un mērķtiecīgi virzot zināšanu radīšanu, uzkrāšanu, izplatīšanu un lietošanu. Valsts uzdevums ir nodrošināt ikvienam cilvēkam vispārējās pamata un vidējās izglītības, kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iespējas, kā arī piekļuvi pirmsskolas izglītībai visos Latvijas reģionos. Pamata un vidējā (vispārējā vai profesionālā) izglītība ir minimālais starta kapitāls, bez kura nav iespējama cilvēka pilnvērtīga un veiksmīga iekļaušanās sadzīvē un darba tirgū. Dažas no problēmām, kas ir saistītas ar izglītību: • 5,6 % iedzīvotāju obligātajā izglītības vecumā nemācās; • nav pietiekams atbalsts izglītojamo no sociālās atstumtības riska grupām iekļaušanai izglītības sistēmā. ANO Konvencijā par bērna tiesībām un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013.gadam noteikto mērķu sasniegšana izglītībā ir apdraudēta, un valsts nebūs veikusi pietiekamu ieguldījumu, lai tos sasniegtu, ja netiks sniegta palīdzība arī tādiem bērniem, kuriem trūkst līdzekļu, lai sekmīgi varētu turpināt izglītošanos, jo viens no vecākiem vai abi vecāki nenodrošina līdzekļus bērna uzturam. 2.2. Sociālā atstumtība Galvenie bērnu sociālās atstumtības un nabadzības riska faktori ir izglītības un pieredzes trūkums, kā arī prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām. Īpaši apdraudēti ir mazizglītoti bērni un bērni no ģimenēm, kurās ir viens vecāks. 2.3. Bezdarbs Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka pēdējos gados darba tirgū tendences ir pozitīvas, joprojām ir augsts to personu bezdarba līmenis, kuras ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. 2006.gadā minēto personu bezdarba līmenis par 7,2 % pārsniedza valstī vidējo bezdarba līmeni. Tas skaidrojams ar ekonomiski aktīvo personu vecumā no 15 līdz 24 gadiem zemo izglītības līmeni, kā arī mūsdienu darba tirgus prasībām nepieciešamo prasmju un iemaņu trūkumu. Salīdzinot pēc iegūtās izglītības, redzams, ka lielākā daļa bezdarbnieku - personas vecumā no 15 līdz 24 gadiem - ir ar pamatizglītību vai vidējo izglītību. Ja minētā problēma netiks risināta un saglabāsies esošais normatīvais regulējums, kas paredz, ka valsts garantēto minimālo uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek pārtraukta, ja bērns sasniedz 18 gadu vecumu, paredzamas tālejošas sekas. Var tikt apdraudētas to bērnu iespējas iegūt vispārējo vidējo vai profesionālo vidējo izglītību, kas ir no ģimenēm, kur viens no vecākiem vai abi vecāki nedod līdzekļus bērnu uzturam, jo šiem bērniem var trūkt līdzekļu uzturam. Tādēļ šie bērni, neiegūstot vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību, var tikt spiesti uzsākt darba meklējumus jau pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, lai nodrošinātu sev pienācīgus dzīves apstākļus. Tomēr bērniem, kuriem nav vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības, ir zemākas pamatprasmes, kas var būtiski ietekmēt viņu turpmāko iekļaušanos darba tirgū un palielināt risku nonākt bezdarbnieka statusā. Līdz ar to var rasties šo bērnu sociālā atstumtība vai arī tā var palielināties. Ja minētā problēma netiks risināta, tas var radīt situāciju, ka daudzi bērni ar zemām prasmēm var doties mazkvalificēta darba meklējumos uz ārvalstīm. Šī prognoze ir vēl jo satraucošāka, ņemot vērā, ka bērni un jaunieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 34 gadiem attiecīgi 45 % un 31 % norāda uz iespēju tuvāko divu gadu laikā doties strādāt uz ārzemēm (kaut reizi iespēju braukt strādāt uz citu valsti ir apsvēruši 63 % bērnu vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem). Savukārt tikai 4 % iedzīvotāju, kuri vecāki par 55 gadiem, min šādu iespēju. 2.4. Saistību neievērošana pret Eiropas Savienību Ja problēma netiks risināta, daļēji būs apgrūtināta tādu Eiropas Savienības izvirzīto rādītāju pozitīva izpilde kā skolu pāragri pametušie, vidusskolas beidzēju skaits starp jauniešiem, iedzīvotāju izglītības pakāpe, ieguldījumi izglītībā un apmācībā. Minētie rādītāji tiks ņemti vērā, nosakot katras Eiropas Savienības dalībvalsts progresu ceļā uz Lisabonas stratēģijā noteiktajiem mērķiem izglītībā un apmācībā. Tāpat arī tiktu ignorēts Eiropas Jaunatnes paktā (pieņemts Eiropas padomē 2005.gada martā) izteiktais Eiropas padomes aicinājums dalībvalstīm prioritāri uzlabot neaizsargātāko jauniešu stāvokli, jo īpaši nabadzīgo jauniešu stāvokli, kā arī prioritāri pievērsties iniciatīvām, ar ko novērst neizdošanos iegūt izglītību. Koncepcijā apskatītās problēmas var risināt, turpinot bērniem pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr tie mācās vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs, izmaksāt no Uzturlīdzekļu garantiju fonda valsts garantētos minimālos uzturlīdzekļus. Tādējādi bērnam netiks radīti apstākļi, kuros priekšlaicīgi ir jāmeklē darbs, un netiks likti šķēršļi izglītības un nepieciešamo prasmju apguvei, turklāt tas būs neliels solis pretim to Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai, kas novērtē izglītības nozīmi. Tādējādi tiktu dota iespēja arī bērniem no sociāli nenodrošinātām ģimenēm iegūt izglītību, vienlaikus sekmējot arī Lisabonas stratēģijas un programmas un Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam mērķu sasniegšanu. Pagarinot termiņu, līdz kuram tiek maksāti uzturlīdzekļi bērna uzturam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, sākotnēji būs nepieciešami papildu izdevumi no valsts budžeta, tomēr ilgtermiņā izmaksātās naudas summas tiks atgūtas no vecāka - uzturlīdzekļu parādnieka, jo šim parādam nav noilguma (2007.gadā, salīdzinot valsts izmaksāto minimālo uzturlīdzekļu summu ar regresā atgūtajiem finanšu līdzekļiem, izdevies atgūt 17,25 % (970 076 latus) no valsts izmaksātajiem uzturlīdzekļiem). Turklāt valsts varētu ietaupīt līdzekļus, kas nepieciešami bezdarbnieku - personu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas - izglītošanai, pārkvalifikācijai ar Nodarbinātības valsts aģentūras starpniecību. 2006.gada 31.decembrī Nodarbinātības valsts aģentūrā bija reģistrēti 9 420 bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto informāciju viena bezdarbnieka apmācībai 2007.gadā no valsts budžeta apakšprogrammas "Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana" vidēji izlietoti 584 lati, savukārt no projektiem ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu "Bezdarbnieku profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana" vidēji 709 lati vienam bezdarbniekam. Turklāt 2007.gadā projektiem tieši jauniešu bezdarbnieku nodarbināšanas veicināšanai tika izlietoti 1 090 795,47 lati (kopā ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu). 3. Problēmas risinājums Problēmas risināšanai koncepcijas informatīvajā daļā piedāvātais 1.risinājuma variants paredz palielināt bērna vecumu, līdz kuram tiek maksāti uzturlīdzekļi bērna uzturam no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, līdz 19 gadu vecumam, ja bērns turpina izglītību profesionālās vai vidējās vispārējās izglītības iestādē. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks