1. Article — nosaka, ka teritorijas plānojums ir ilgtermiņa

teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Teritorijas plānošanu, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, vietējās pašvaldības līmenī īsteno vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un detālplānojumā, nosakot vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzienus un aprobežojumus, grafiski attēlojot vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējo un noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, kā arī detalizētas augstākā līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objektus. Saskaņā ar Domes 2006.gada 7.septembra nolikuma Nr.33 "Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" nolikums" 2.1.punktu pašvaldības teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādāšanas nodrošināšana un īstenošana ir noteikta kā Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas būvvalde" (turpmāk - Būvvalde) funkcija. Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamo māju privatizācijas un atsavināšanas nodaļa 2008.gada 15.maijā nosūtīja Būvvaldes vadītājai Agritai Kulvanovskai vēstuli Nr.169059/ĪP-8.-5./169059 "Par dzīvojamo māju privatizāciju", kurā lūgts sniegt viedokli par iespējamo dzīvojamās mājas Zemgales ielā 1 privatizāciju. 2008.gada 18.jūnijā saņemta Būvvaldes vadītājas vietnieka Jurija Strižņova vēstule Nr.171615/1.-5./167107 "Par nekustamo īpašumu Zemgales ielā 1, Liepājā", kurā, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu, paskaidrots, ka dzīvojamā māja Zemgales ielā 1 saskaņā ar Karostas industriālā parka detālplānojumu (apstiprināts ar Domes 2001.gada 20.novembra lēmumu Nr.402 "Par Karostas industriālā parka detālā plānojuma apstiprināšanu") atrodas darījumu iestāžu apbūves teritorijā. Saskaņā ar Liepājas apbūves noteikumiem, kas apstiprināti ar Domes 1997.gada 30.janvāra lēmumu Nr.86 "Par Liepājas pilsētas apbūves noteikumiem", darījumu iestāžu apbūves teritorija nozīmē izbūves teritoriju, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir darījumu iestādes, kā arī vieglās ražošanas uzņēmumi un pilsētas vai vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objekti. Šobrīd spēkā esošais Liepājas pilsētas teritorijas plānojums (ģenerālplāns) apstiprināts ar Domes 1996.gada 20.jūnija lēmumu Nr.506 "Par 1988.gadā izstrādāto pilsētas ģenerālās attīstības plānu". Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta piektajai prim daļai, izvērtējot attiecīgās teritorijas attīstības plānu un Liepājas SEZ valdes viedokli, Dome secina, ka, nododot dzīvojamo māju Zemgales ielā 1 privatizācijai, netiktu ievērotas sabiedrības intereses un lietderība, jo dzīvojamā māja kļūtu par privātīpašumu un tiktu apdraudēta darījumu iestāžu apbūves teritorijas izveidošana Liepājas SEZ attīstībai, līdz ar to arī Liepājas reģiona attīstībai. Lai īstenotu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu 2008.-2011.gadam, kas apstiprināts ar Liepājas SEZ valdes 2008.gada 13.augusta lēmumu Nr.46 "Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna apstiprināšanu", būtu jāatpērk dzīvokļa īpašumi, līdz ar ko valsts un pašvaldības finanšu līdzekļi varētu tikt izmantoti nelietderīgi. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai, bet saglabājot pašvaldības īpašumā, ir lielāks nekā atsevišķu privātpersonu interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Darījumu iestāžu apbūves teritorijas izveidošana. Tādējādi, nenododot dzīvojamo māju privatizācijai, samērīguma princips tiek ievērots un respektēts un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis. Kā secinājis Valsts cilvēktiesību birojs, privatizācija ir sava veida privilēģija, ko valsts piedāvā saviem iedzīvotājiem, un tas, ka nav iespējams privatizēt konkrētu objektu, nav uzskatāms par tiesību uz īpašumu pārkāpumu starptautiski pieņemto cilvēktiesību izpratnē (http://www.vcb.lv). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8.pantu iestādei, pielietojot interpretācijas pamatmetodes, jāinterpretē tiesību normas tā, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu. Līdz ar to, lai nodrošinātu darījumu iestāžu apbūves teritorijas izbūvi, nav pamata nodot dzīvojamo māju Zemgales ielā 1 privatizācijai un tā saglabājama pašvaldības īpašumā. Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punkts nosaka to, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai nav adekvāta. Dome uzskata, ka konkrētajā gadījumā personu viedokļu uzklausīšana nav adekvāta. Viedokļu uzklausīšana būtu formāla, jo, lai kādi būtu personu argumenti, tie nemainītu lēmuma saturu. Ievērojot minētos apsvērumus, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta piekto prim daļu, Administratīvā procesa likuma 8.pantu, 13.pantu, 62.panta otrās daļas 3.punktu un trešo daļu, 63.panta pirmās daļas 3.punktu, 66.panta pirmās daļas 4.punktu, 67.pantu un 87.panta pirmās daļas 1.punktu, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3.pantu un izskatot Liepājas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2008.gada 26.novembra lēmumu (sēdes protokols Nr.39), Liepājas pilsētas dome nolemj: 1. Nenodot privatizācijai dzīvojamo māju Liepājā, Zemgales ielā 1, saglabājot to Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā. 2. Šo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas ielā 6, Rīgā, LV-1010) viena mēneša laikā no tā stāšanās spēkā. 3. Liepājas pilsētas pašvaldības Administratīvās daļas Organizatoriskās nodaļas vadītājai Egitai Apsītei nodrošināt administratīvā akta publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs U.Sesks