11. Article

AKKA/LAA skaidrojums par Latvijā, Lietuvā un Igaunijā noteikto autoratlīdzības tarifu atšķirībām (27.10.2008. vēstulē sniegtā informācija) 11.1. Konkurences padome 22.10.2008. (vēstule Nr.2855) lūdza AKKA/LAA sniegt: - pamatojumu autoratlīdzības tarifu par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos apmēru atšķirībām Lietuvā, Igaunijā un Latvijā; - kritērijus un pamatojumu diferencētu autoratlīdzības tarifu piemērošanai veikaliem atkarībā no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. AKKA/LAA 27.10.2008. atbildes vēstulē Nr.2/1-324 Konkurences padomei norāda, ka autoratlīdzības tarifa apmērs par autoru muzikālo darbu publisko izpildījumu nav vērtējams, tikai salīdzinot to apmērus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. AKKA/LAA uzskata, ka autoratlīdzības salīdzinājumam un vērtējumam par pamatu var būt tikai visas Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju ietvaros veikts salīdzinājums, pretējā gadījumā secinājumi tiek izdarīti, vērtējot tikai nelielu tirgus segmentu, kas nevar atspoguļot vidējo ES ietvaros noteikto autoratlīdzības apmēru par autoru darbu publisko izpildījumu. Šajā sakarā AKKA/LAA norāda arī uz Konkurences padomes pieņemto lēmumu lietā Nr.2454/06/05/19, kur norādīts, ka "AKKA/LAA veidojot autoratlīdzības tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas kritēriji, jo LR tā pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī citu valstu autorus". Konkurences padome, izvērtējot AKKA/LAA 27.10.2008. vēstulē Nr.2/1-324 pausto viedokli, norāda uz sekojošo: 1) Vērtējot tāda veida cenas (tarifus), kas nebalstās uz izmaksu aprēķina principiem, bet uz nemateriālu ekonomisko vērtību, Konkurences padome uzskata, ka ir pamatoti, veicot tarifu izvērtēšanu, salīdzināt valstis, kur par analoģisku "pakalpojumu" tiek piemērots tarifs, kas balstīts uz analoģiskiem aprēķina kritērijiem (veikala platība). Turklāt šīs valstis (Lietuva, Latvija, Igaunija) ir viena reģiona valstis un ekonomiskās attīstības līmeņa ziņā ir savstarpēji salīdzināmas. Līdzīgu pieeju par pamatotu atzinusi arī Eiropas Kopienu tiesa 1989.gada 13.jūlija spriedumā apvienotajā lietā Lucazeau v SACEM - 110/88, 241/88 un 242/88, konstatējot, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.pantu (tagad 82.pants) par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu var attiecināt uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas darbību, ja šāda organizācija attiecīgās dalībvalsts teritorijā ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, piemērojot netaisnīgus noteikumus saviem sadarbības partneriem, proti: piemērojot ievērojami augstākus tarifus par līdzīgā situācijā citās dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem, ja vien šīs tarifu atšķirības nav pamatotas ar objektīviem un pamatotiem faktoriem. Turklāt šādā situācijā tieši dominējošā stāvoklī esošās kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kuras darbības tiek vērtētas atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 82.pantam, pienākums ir pamatot tarifu atšķirību, balstoties uz objektīviem konkrētās dalībvalsts rādītājiem, salīdzinājumā ar situāciju citās dalībvalstīs (skat. sprieduma 21.-33.punktu). Ņemot vērā minēto, kā arī AKKA/LAA pausto viedokli, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA nav spējusi sniegt objektīvu pamatojumu tam, kāpēc tarifi, kas piemēroti publiskajam izpildījumam Latvijas veikalos, ir ievērojami augstāki par kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā piemērotiem analoģiskiem tarifiem un kāpēc Latvijas ietvaros pastāv tik ievērojama atšķirība (2,75 reizes) tarifā atkarībā no veikala atrašanās vietas (Rīgas centrā vai pagastā). 2) AKKA/LAA atsaucas uz Konkurences padomes pieņemto lēmumu lietā Nr.2454/06/05, kurā, cita starpā, teikts, ka AKKA/LAA veidojot autoratlīdzības tarifus, ir jāņem vērā vispāratzītie mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju tarifu veidošanas kritēriji, jo LR tā pārstāv ne tikai Latvijas autorus, bet arī citu valstu autorus, uzskatot, ka tādējādi Konkurences padomei arī šīs lietas ietvaros bija jāpēta visās ES dalībvalstīs piemērotie analoģiskie tarifi. Konkurences padome lietas ietvaros ir konstatējusi, ka AKKA/LAA tarifu veidošanas pamata kritērijus ir izvēlējusies, vadoties no CISAC rekomendācijām, turklāt tie ir analoģiski kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā publiskajam izpildījumam piemēroto tarifu pamatā esošajiem kritērijiem - t.i. - par pamatu ņemot veikala platību, kurā mūzika tiek atskaņota. Lietā pastāv strīds par tarifa apmēra (naudas izteiksmē) pamatotību un par to, ka AKKA/LAA uzspiež sevis noteiktus tarifus, nevienojoties ar mūzikas lietotājiem, kā tas noteikts Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktā, turklāt arī, ņemot vērā lietas izpētes gaitā analizēto informāciju, Konkurences padome secinājusi, ka AKKA/LAA nav pamatotu, skaidru un objektīvu kritēriju tarifu ranžēšanai atkarībā no veikala ģeogrāfiskās atrašanās vietas. 11.2. Kā norāda AKKA/LAA, atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju saistāmas arī ar pamatojumu, kas sniegts AKKA/LAA piemērotajam tarifu ģeogrāfiskajam ranžējumam Latvijas ietvaros, t.i., ka nevienā no Baltijas valstīm nav vērojama tik liela iedzīvotāju koncentrācija valsts galvaspilsētā kā Latvijā. Rīga pēc iedzīvotāju skaita ir gandrīz divreiz lielāka par Tallinu un uz pusi lielāka par Viļņu. Rīgā un tās apkaimē dzīvojošo skaits sasniedz vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju un gandrīz kopējo Igaunijas iedzīvotāju skaitu. Iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkaimē pamatoti atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku. Faktiski AKKA/LAA ieskatā šajā gadījumā ģeogrāfiskais kritērijs (potenciālā auditorija un potenciālais ekonomiskais guvums atkarībā no apdzīvotās vietas iedzīvotāju daudzuma) izpaužas visas Baltijas ietvaros, jo Rīga ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs. Konkurences padome minēto vērtē kā pretrunīgu viedokli AKKA/LAA iepriekš norādītajam, ka: - "ģeogrāfiskais kritērijs tiek piemērots tādiem izmantojuma veidiem, kuros nav tiešas saistības starp publiskā izpildījuma vietu un ieņēmumiem (veikali, kafejnīcas u.c.)" (08.09.2008. vēstule Nr.2/1-249); - izklaides vietas platības kā kritērija "pielietošanas pamatotība saistāma ar to, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas saistības ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu. Šāda tipa uzņēmumu darbība netiek tieši ietekmēta, ja tajos netiek atskaņoti muzikālie darbi, tomēr arī šādu uzņēmumu klientu izvēli un rīcību ietekmē tas, vai attiecīgais uzņēmums atskaņo mūziku savās telpās"; - "ģeogrāfiskā atrašanās vieta kā kritērijs Latvijā tiek izmantota kraso reģionālo atšķirību dēļ. (..) Latvijas apstākļos šāds kritērijs ir pamatots, jo atsevišķos reģionos pastāv būtiska jebkuru uzņēmumu sniegto pakalpojumu vidējo cenu atšķirība" (12.06.2008. Nr.2/1-190); - "tarifu ranžējumā ir ievēroti taisnīguma un proporcionalitātes principi, ņemot vērā salīdzinošās izmaksas dažādos Latvijas reģionos, salīdzinošās cenas, kuras par vienu un to pašu preci/pakalpojumu komersanti iekasē dažādos Latvijas reģionos". Tādējādi konstatējams, ka līdz 27.10.2008. vēstulei, AKKA/LAA kā pamata argumentu ģeogrāfiskā kritērija piemērošanai norāda preču, pakalpojumu un izmaksu atšķirības, izklaides pasākumu cenu atšķirības dažādās ģeogrāfiskās teritorijās. Savukārt 27.10.2008. vēstulē AKKA/LAA norāda, ka iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkārtnē pamatoti atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku. Konkurences padome uzskata, ka veikaliem, kas atrodas Rīgā, lai arī ir iespējams piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, tomēr šādi gūtais ekonomiskais labums nekādā veidā nav saistāms ar muzikālo darbu publisko izpildījumu šajos veikalos. Turklāt arī AKKA/LAA iepriekš norādījusi, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas saistības ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu. Tādējādi Konkurences padome secina, ka AKKA/LAA nav noteikti konkrēti, pamatoti un skaidri kritēriji autoratlīdzības tarifu diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa. 11.3. AKKA/LAA norāda, ka autoratlīdzības maksājums, kuru veikals maksā par muzikālo darbu publisku izpildījumu, atspoguļo muzikālo darbu vērtību (cenu) konkrētajā ģeogrāfiskajā vietā, nevis statisku un nemainīgu maksājumu. 2005.gada laikā AKKA/LAA veica pētījumu, kura ietvaros tika veikta muzikālo darbu vērtības (cenas) izpēte dažādās Latvijas vietās, aptverot visu Latvijas teritoriju. Minētās izpētes laikā tika noskaidrotas cenas, kuras gala patērētājs maksā par izklaides pasākumiem, kuros muzikālo darbu publiskam izpildījumam ir būtiska nozīme (diskotēkas, koncerti u.c.). AKKA/LAA uzskata, ka būtiskas atšķirības šādu pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās vietas atspoguļo arī būtiskas atšķirības muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenā tādās vietās, kur muzikālo darbu publiskais izpildījums nav primāra un neatņemama sniedzamo pakalpojumu daļa. AKKA/LAA ieskatā muzikālo darbu publiskā izpildījuma cena saglabā vienādu korelāciju atkarībā no ģeogrāfiskās vietas gan tādos pasākumos, kuros tai ir būtiska nozīme, gan tādās publiskā izpildījuma vietās, kurās mūzikai nav būtiskas nozīmes. AKKA/LAA uzskata, ka veiktā izpēte pamatoti atspoguļo muzikālo darbu cenu pasākumos, kur mūzikai ir būtiska nozīme, analoģiska ģeogrāfiskā korelācija pastāv arī mūzikas vērtībai tās publiskajā izpildījumā kafejnīcās, veikalos, tirdzniecības vietās u.c. publiskā izpildījuma vietās. Saskaņā ar AKKA/LAA iepriekš sniegto informāciju (26.03.2008. vēstules pielikums Nr.14) koncertos ar ieejas maksu (netiek piemērots ģeogrāfiskais kritērijs) un deju vakaros un diskotēkās ar ieejas maksu, lai arī tiek piemērots ģeogrāfiskais kritērijs, autoratlīdzības maksājumi jāveic procentos no ieejas maksas bruto ieņēmumiem: - deju vakaros un diskotēkās - 6% (izpildītājmākslinieku priekšnesumā) vai 8% (mehāniskā ieraksta izpildījumā) no ieejas maksas bruto ieņēmumiem; - koncertos ar ieejas maksu - 5 - 6% no ieejas maksas bruto ieņēmumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome konstatē, ka deju vakaros un diskotēkās (ar ieejas maksu) autoratlīdzības maksu nosaka atkarībā no ieejas maksas bruto ienākumiem (faktiski apgrozījuma), un ģeogrāfiskais kritērijs šajā gadījumā faktiski netiek piemērots. AKKA/LAA noteiktie autoratlīdzības maksājumi šajā gadījumā netiek saistīti ar muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenu dažādās Latvijas ģeogrāfiskās vietās. Tādējādi par nepamatotu uzskatāms AKKA/LAA arguments būtiskās atšķirības dažādu pasākumu biļešu cenās atkarībā no norises ģeogrāfiskās vietas attiecināt uz muzikālo darbu publiskā izpildījuma cenu tādās vietās, kur muzikālo darbu publiskais izpildījums nav primāra un neatņemama sniedzamo pakalpojumu daļa. 11.4. AKKA/LAA ar 27.10.2008. vēstuli iesniedza arī izpētes materiālus par muzikālo darbu izmantojumu publiskajā izpildījumā un attiecīgā pasākuma ekonomisko ekvivalentu - biļešu cenām: - sarīkojumu (pašdarbības kolektīvu koncerti, deju vakari, diskotēkas, profesionālo kolektīvu koncerti) biļešu cenām dažādos kultūras namos, t.i., norādīti kultūras nami un to kopējais skaits, kuros biļešu cenas uz iepriekš minētajiem sarīkojumiem (par katru atsevišķi) bijušas: līdz LVL 1,00, no LVL 1,00 - 2,00, no LVL 2,00 - 3,00, no LVL 3,00 un vairāk, - dažādu pasākumu (ar/bez ieejas maksas) skaitu aptaujātajos kultūras namos visā Latvijas teritorijā. Izvērtējot minēto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka (*). Konkurences padome uzskata, ka minētā informācija liecina par to, ka Latvijas kultūras namos 2005.gadā visvairāk bijuši sarīkojumi, kuros biļetes cena noteikta līdz (*), kas nekādā veidā nenorāda uz būtiskām atšķirībām pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās vietas. Tādējādi secināms, ka AKKA/LAA minētais arguments par to, ka šīs aptaujas laikā noskaidrotās cenas, kuras gala patērētājs maksā par izklaides pasākumiem (diskotēkas, koncerti u.c.), raksturo būtiskas atšķirības šādu pasākumu biļešu cenās atkarībā no pasākuma norises ģeogrāfiskās vietas, nav uzskatāms par pamatotu. Turklāt AKKA/LAA nav savos argumentos ne reizi norādījusi uz tādiem objektīviem cenu ietekmējošiem apstākļiem, kā, piemēram, ka ieejas maksa daļā klubu, diskotēku ir dārgāka nevis tāpēc, ka mūzika kādu apsvērumu dēļ attiecīgajā ģeogrāfiskajā vietā maksā vairāk vai mazāk, bet tāpēc, ka attiecīgā izklaides vieta veikusi lielākas investīcijas apskaņošanā, apgaismojumā, deju grīdās, tehnikā utt. nekā tieši tādu pašu mūziku atskaņojoša cita izklaides vieta, kurā šādas investīcijas nav veiktas un tādējādi piedāvātā pakalpojuma līmenis ir krietni zemāks. Konkurences padome uzskata, ka minētās aptaujas datus par sarīkojumu biļešu cenām kultūras namos nevar attiecināt un izmantot par pamatojumu veikaliem piemērojamiem autoratlīdzības tarifiem. 11.5. AKKA/LAA norāda, ka Polijā praktiski visa tarifu sistēma veikaliem ir balstīta uz apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaitu, kas faktiski atbilst arī AKKA/LAA veidotajai tarifa uzbūvei. AKKA/LAA uzskata, ka ģeogrāfiskā ranžējuma piemērošana autoratlīdzības noteikšanā, iespējams, pastāv arī citās valstīs. AKKA/LAA norāda, ka Eiropas Komisija (turpmāk - EK) ir izvērtējusi dažādus diskotēku un deju vakaru tarifus ES valstu ietvaros, šāds pētījums noteikti aptvēra arī Spānijas mantisko tiesību organizācijas tarifus attiecībā uz deju vakariem, kuri satur ģeogrāfisko ranžējumu atkarībā no apdzīvotās vietas iedzīvotāju skaita. Ņemot vērā, ka Spānijas mantisko tiesību organizācijas tarifi palikuši nemainīgi (vismaz attiecībā uz tajos ietverto ģeogrāfisko kritēriju), AKKA/LAA norāda, ka EK neuzskatīja, ka šāds tarifu ranžējums būtu konkurences tiesību normas pārkāpjošs. Tāpat AKKA/LAA norāda, ka Konkurences padome lietā Nr.2454/06/05/19 atzina par pamatotiem AKKA/LAA tarifus raidorganizācijām, un minētie tarifi tāpat paredz ģeogrāfisko ranžējumu atkarībā no raidorganizācijas teritoriālās aptveramības. Minētais kritērijs faktiski atbilst AKKA/LAA piemērotajam ģeogrāfiskajam kritērijam attiecībā uz veikaliem un kafejnīcām, jo autoratlīdzības apmēra noteikšanā raidorganizācijām tiek ņemts vērā attiecīgās raidorganizācijas aptveramības zonas iedzīvotāju skaits, savukārt veikalu un kafejnīcu tarifi ņem vērā potenciālo klientu plūsmu un potenciālo publiskā izpildījuma auditoriju attiecīgo komersantu telpās. Konkurences padome norāda, ka tai pēc būtības nav iebildumu pret tarifu ranžēšanu atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, taču tarifu veidošanas sistēmai ir jābūt pamatotai, saprotamai un balstītai uz objektīviem kritērijiem. Turklāt šīs lietas ietvaros un konkrētajā kontekstā (t.i., ģeogrāfiskā dalījuma princips) nav korekti vilkt paralēles ar Konkurences padomes lēmumu lietā Nr.2454/06/05/19, jo, atšķirībā no šīs lietas, raidorganizāciju, jo īpaši radio, saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar mūzikas darbu atskaņošanu. Līdzīgu viedokli pauž arī ģenerāladvokāte Verica Trstenjaka (Verica Trstenjak) secinājumos, kas sniegti 2008.gada 11.septembrī Lietā Nr. C-52/073, runājot par atsaukšanos televīzijas kanāliem piemēroto tarifu izvērtēšanas lietā uz citu tiesas lietu, kurā vērtēti diskotēkām piemērotie tarifi: "Šo lēmumu nedrīkst neierobežoti piemērot šajā lietā. Izvērtējot, vai pastāv dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīga izmantošana, ir jāņem vērā katra atsevišķā gadījuma visi apstākļi. Pret neierobežotu Tiesas secinājuma lietā Basset attiecināšanu uz šo lietu norāda arī fakts, ka starp diskotēkas darbību un televīzijas kanāla darbību pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošanu. Diskotēkām ar autortiesībām aizsargātu muzikālo darbu izmantošana ir būtisks to darbības elements. Tādēļ var pieņemt, ka diskotēkas savā darbībā ir piesaistītas muzikālo darbu izmantošanai un regulāri savas darbības laikā intensīvi izmanto šos muzikālos darbus. Attiecībā uz televīzijas kanāliem situācija ir atšķirīga. Lai gan arī televīzijas kanāli savā darbībā izmanto muzikālos darbus, tomēr ar autortiesībām aizsargāto muzikālo darbu izmantošanas ilgums var variēt atkarībā no televīzijas kanāla, raidlaika un raidījuma." No iepriekš minētā redzams, ka, lai arī, atšķirībā no veikaliem, kur mūzikas atskaņošanai vispār ir tikai "patīkama fona" nozīme, diskotēkas un televīzijas kanālu saimnieciskā darbība daudz tiešākā mērā saistīta ar mūzikas atskaņošanu, bet tik un tā, pēc ģenerāladvokātes teiktā, katrā no minētajām jomām tomēr mūzikas atskaņošanas "nozīmīgums" ir atšķirīgs, un līdz ar to situācijas nevar tikt vērtētas kā analoģiskas. Turklāt Konkurences padomes norāda, ka attiecībā uz raidorganizācijām piemērotajiem tarifiem lietā Nr.2454/06/05/19 tika konstatēts, ka AKKA/LAA bija definējusi skaidrus un pamatotus ģeogrāfiskos kritērijus tarifu piemērošanai (atšķirībā no pašreiz vērtējamās lietas, kur šādu skaidru kritēriju nav).