12. Article

Par vienošanos starp AKKA/LAA un LTA Analizējot lietas materiālus, Konkurences padome konstatēja, ka gan LTA, gan tās biedri individuāli ilgstošā laika periodā ir vērsušies pie AKKA/LAA ar vēlmi vienoties par tarifu apmēru, kā arī lūdzot sniegt skaidrojumu AKKA/LAA noteiktajiem autoratlīdzības tarifiem. - LTA 19.12.2000. vēstulē Nr.sg-121903 lūdz AKKA/LAA sniegt skaidrojumu, kā noteikti radio un TV mūzikas publiskā atskaņojuma tarifi tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumos. AKKA/LAA (04.01.2001. vēstule Nr.2/1-12), atbildot uz iepriekš minēto LTA vēstuli, norāda, ka: 1) radio un TV raidījumu publiskā izpildījuma tarifus nosaka un apstiprina AKKA/LAA autoru valde. Autortiesību likums un Bernes konvencija par literāro un mūzikas darbu izmantošanu nosaka, ka atlīdzības lielumu par savu darbu izmantošanu ir tiesīgi noteikt tikai paši autori, kā tas analogi notiek ar preču cenu noteikšanu tirdzniecības uzņēmumos, kur tā ir uzņēmēju prerogatīva; 2) mūzikas skanējumam tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos nav nekāda sakara ar šo uzņēmumu tiešo uzņēmējdarbību. Šo uzņēmumu īpašnieku un vadītāju brīva izvēle ir, vai saņemt licenci mūzikas publiskajam izpildījumam un maksāt par to, vai atteikties no mūzikas izmantošanas un atlīdzību nemaksāt. - AKKA/LAA 09.02.2007. vēstulē Nr.2/1P-138, atbildot uz SIA "Rimi Latvia" vēstulēm (21.12.2006., 13.12.2006., 15.01.2007.), norāda, ka: 1) kopš 2001.gada, kad tika noslēgti pirmie licences līgumi, AKKA/LAA un SIA "Rimi Latvia" ir vienojušās par vienotiem licenču nosacījumiem un autoratlīdzības apmēriem. Visus šos gadus autoratlīdzības apmērs palicis nemainīgs, neskatoties uz ikgadējo vispārējo cenu palielinājumu sakarā ar inflāciju. Autoratlīdzības tarifs, par kādu vienojāmies, abpusēji tika atzīts par ekonomiski pamatotu un taisnīgu; 2) SIA "Rimi Latvia" nav arī motivējusi savā piedāvājumā izteiktā autoratlīdzības samazinājuma pamatojumu. Nav saprotams, kādi apstākļi un kritēriji, paaugstinoties plaša patēriņa preču cenām un palielinoties darba algām, ir motivējuši samazināt autoriem maksājamās atlīdzības lielumu; 3) ja SIA "Rimi Latvia" vēlas uzsākt sarunas par licences nosacījumu maiņu, AKKA/LAA ir gatava to darīt, taču uzskatām, ka tas būtu darāms konstruktīvā gaisotnē, lai puses varētu viena otrai izteikt savus priekšlikumus licences līguma nosacījumu maiņai; 4) ja Jūs uzskatāt par nepieciešamu pārskatīt līgumos iekļauto autoratlīdzības apmēru, AKKA/LAA ir gatava arī šādām sarunām, taču lūdzam ņemt vērā, ka šādā gadījumā AKKA/LAA arī izvērtēs iespēju pārskatīt šobrīd noteiktos tarifus, indeksējot tos atbilstoši pēdējo piecu gadu laikā notikušajam vispārējam cenu pieaugumam. - AKKA/LAA 07.05.2007. vēstulē Nr.2/1P-359 (adresēta SIA "Bravo") uzaicina saņemt "licenci autoru darbu izmantošanai Jums piederošajos veikalos ar tādiem pašiem izmantošanas nosacījumiem kā iepriekšējos gados". - LTA 22.08.2007. vēstulē Nr.082201 (adresēta AKKA/LAA), vadoties no Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkta, secina, ka AKKA/LAA ir pienākums vienoties ar izmantotāju apvienībām tādos gadījumos, kad runa ir par autoru darbu publisko izpildījumu. Ņemot vērā minēto, LTA visu savu biedru vārdā izsaka vēlmi vienoties ar AKKA/LAA par jautājumiem, kas skar autoru darbu publisku izpildījumu. Papildus iepriekš minētajam LTA 21.09.2007. vēstulē Nr.092101 norāda, ka LTA pārstāv uzņēmumus, kas nodarbojas ar tirdzniecību, ēdināšanu, pakalpojumiem un ražošanu. Attiecība uz AKKA/LAA pieprasīto LTA biedru sarakstu LTA atbild, ka var tos pievienot vienošanās dokumentam, ja puses sarunu laikā lems par to nepieciešamību. - 21.10.2008. tikšanās laikā starp AKKA/LAA un Izpilddirekcijas pārstāvjiem sastādītajā sarunu protokolā norādīta AKKA/LAA sniegtā informācija: "Tikšanās ar LTA bija 2008.gada vasarā. Mēs atkārtoti saņēmām LTA piedāvājumu apstiprināt tarifus no apgrozījuma, LTA pārstāvji teica, ka tarifi, ko piedāvā AKKA/LAA, ir par dārgu. AKKA/LAA piedāvājums šajā situācijā - samazināt platību, kurā skan mūzika, tad arī mazāk jāmaksā." Saskaņā ar Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktu un 3.punktu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija: "1) vienojas ar darbu un blakustiesību izmantotājiem (63.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā - t.i. - par publisko izpildījumu, ja tas notiek izklaides vietās, kafejnīcās, veikalos, viesnīcās un citās tamlīdzīgās vietās, ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, uz kādiem izdod licences; (..); 3) nosaka taisnīgu atlīdzību gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma 63.panta piekto daļu organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību un blakustiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata, un iekasē noteikto atlīdzību." Ņemot vērā AKKA/LAA un LTA vai tās atsevišķu biedru savstarpējā sarakstē un 21.10.2008. sarunu protokolā norādītos faktus, Konkurences padome konstatēja, ka AKKA/LAA darbības neliecina par to, ka tā, atbilstoši nozares likumdošanā noteiktajam, būtu izrādījusi vēlēšanos vai veikusi darbības, lai vienotos ar veikaliem vai jebkurā gadījumā - to apvienību - LTA, kā to paredz Autortiesību likums, par atlīdzības lielumu. LTA vai tās atsevišķi biedri, uzskatot, ka AKKA/LAA noteiktie tarifi ir pārāk augsti, ir vērsušies pie AKKA/LAA ar mērķi vienoties par zemākiem tarifiem, bet AKKA/LAA šajā situācijā ne tikai nav izrādījusi vēlēšanos vienoties, bet gluži pretēji, piekrītot sarunām ar autoru darbu izmantotājiem, norādījusi, ka: mūzikas skanējumam tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos nav nekāda sakara ar šo uzņēmumu tiešo uzņēmējdarbību, un uzņēmumi var izvēlēties, vai saņemt licenci mūzikas publiskajam izpildījumam un maksāt par to, vai atteikties no mūzikas izmantošanas un atlīdzību nemaksāt; ka pastāv iespēja samazināt platību, kurā skan mūzika, tad arī mazāk jāmaksā; kā arī - ja mūzikas potenciālais lietotājs vēlētos uzsākt sarunas par tarifu maiņu, pastāvētu "risks", ka AKKA/LAA varētu pārskatīt esošos tarifus, "indeksējot tos atbilstoši pēdējo piecu gadu laikā notikušajam vispārējam cenu pieaugumam". Tātad vienīgās AKKA/LAA piedāvātās alternatīvas mūzikas lietotājam ir attiekties no mūzikas atskaņošanas vispār vai samazināt apskaņojamo platību (kas nozīmē, ka tiek maksāts AKKA/LAA vienpusēji noteiktais tarifs, tikai par mazāku platību, tādējādi "ietaupot"). Konkrētajā lietā, kad tarifu pamatotību nav iespējams izvērtēt no ekonomiskā - "izmaksu pamatotības" viedokļa, jo īpaša uzmanība pievēršama tam, lai tarifi būtu balstīti uz objektīviem, saprotamiem un pamatotiem kritērijiem, kas var kalpot par atskaites punktu, lai puses tālāk varētu vienoties par konkrētu maksājamās atlīdzības lielumu. Turklāt, ja Autortiesību likums īpaši "uzsver" mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumu vienoties ar darbu izmantotājiem (to apvienībām) par tarifa lielumu, tad AKKA/LAA kā dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam jo īpaša vērība jāpievērš šīs Autortiesību likuma normas ievērošanai.