13. Article

AKKA/LAA 20.11.2008. vēstulē Nr.2/1-346 minētie argumenti un to izvērtējums Konkurences padome 21.11.2008. saņēma AKKA/LAA 20.11.2008. vēstuli Nr.2/1-346 "AKKA/LAA viedoklis par lietā Nr.154/08/05/9 esošajiem pierādījumiem". 1) AKKA/LAA uzskata, ka Autortiesību likuma 65.pants paredz atšķirīgus mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pienākumus atkarībā no tā, vai mantiskās tiesības, kuras tiek administrētas, ir iespējams īstenot tikai kolektīvi vai to ir iespējams darīt arī individuālā kārtā. AKKA/LAA norāda, ka saskaņā ar Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punktu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas funkcijās ietilpst vienoties ar darbu izmantotājiem par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences, savukārt šīs pašas panta daļas 3.punkts nosaka, ka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija nosaka taisnīgu atlīdzību attiecībā uz tiem izmantojuma veidiem, kas minēti Autortiesību likuma 63.panta piektajā daļā. AKKA/LAA uzskata, ka Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 3.punkts uzskatāms par speciālo tiesību normu attiecībā pret šī paša panta pirmās daļas 1.punktu. Tādējādi AKKA/LAA uzskata, ka nav pamata pārmetumam, ka AKKA/LAA ir atteikusies vienoties ar LTA par piemērojamā tarifa apmēru, jo šī tarifa noteikšana ietilpst AKKA/LAA kompetencē, un nav nekāda pamata atteikšanos vienoties par atlīdzības apmēru konkrētajā jomā (autoratlīdzības tarifs par publisko izpildījumu izklaides vietās) uzskatīt par Konkurences likuma pārkāpuma pazīmi, jo AKKA/LAA ar likumu ir tieši deleģētas tiesības attiecīgas atlīdzības apmēru noteikt vienpusēji. Konkurences padome norāda, ka AKKA/LAA nav precīzi citējusi Autortiesību likuma 65.panta pirmajās daļas 1.punktā noteikto, nenorādot citātā būtisku informāciju, kas ietverta Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkta iekavās, t.i.: "Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pilda šādas funkcijas: 1) vienojas ar darbu un blakustiesību objektu izmantotājiem (63.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā un attiecībā uz blakustiesībām - publiskošanas gadījumā ar izmantotāju apvienībām) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences; (..)". Konkurences padome uzskata, ka Autortiesību likuma 65.panta pirmajā daļā nepārprotami noteikts, ka viena no mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas funkcijām ir vienoties ar darbu izmantotājiem (63.panta piektās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā) par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību un citiem noteikumiem, ar kādiem izdod licences, un īpaši izcelts, ka publiskā izpildījuma gadījumā tai jāvienojas ar darbu izmantotāju apvienību, piemēram, kā konkrētās lietas ietvaros - LTA. Pretēji AKKA/LAA paustajam viedoklim, tieši Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkts ir vērtējams kā speciālā norma attiecībā pret šī paša panta pirmās daļas 3.punktu, uz ko norāda 65.panta pirmās daļas 1.punkta iekavās ietvertā norāde. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai jānosaka taisnīga atlīdzība gadījumos, kad organizācijai ir pienākums administrēt autortiesību subjektu mantiskās tiesības uz likuma pamata. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA funkcijās ietilpst vienoties ar darbu izmantotāju apvienībām, tajā skaitā LTA. No lietas materiāliem konstatējams, ka AKKA/LAA nav izrādījusi vēlmi un centienu vienoties ar LTA par tarifa apmēru, turklāt, kā secināms no AKKA/LAA sniegtās Autortiesību likuma 65.panta pirmās daļas 1.punkta interpretācijas, AKKA/LAA, pretēji likumā noteiktajam, nemaz neuzskata, ka tai ir pienākums vienoties ar mūzikas lietotājiem par tarifa apmēru. 2) AKKA/LAA norāda, ka tās sniegtie skaidrojumi par ģeogrāfiskā kritērija piemērošanas pamatotību nav uzskatāmi par pretrunīgiem, kā norādīts Konkurences padomes 11.11.2008. vēstulē Nr.3029, bet gan par papildinošiem. AKKA/LAA norāda, ka argumenta par klientu plūsmas sasaisti ar maksājamās atlīdzības apmēru būtība pamatojas nevis tiešā veikala īpašnieka komerciālā labuma sasaistē ar autoratlīdzības pieaugumu, bet gan faktā, ka minētā klientu plūsma atspoguļo mazāku vai lielāku mūzikas publiskā izpildījuma auditoriju. AKKA/LAA piemērotais ģeogrāfiskais tarifu ranžējums netiek balstīts pieņēmumā, ka veikala ieņēmumi no lielākas klientu plūsmas ir lielāki, bet gan faktā, ka apdzīvotā vietā, kur ir liels iedzīvotāju blīvums, muzikālo darbu publiskais izpildījums veikalā sasniegs lielāku auditoriju nekā mazāk apdzīvotā vietā, sekojoši arī autoratlīdzībai jābūt lielākai. Konkurences padome, analizējot iepriekš minēto un AKKA/LAA 27.10.2008. vēstulē norādīto, ka iedzīvotāju blīvums Rīgā un tās apkārtnē pamatoti atspoguļo arī to ekonomisko guvumu, ko iegūst veikali no muzikālo darbu publiskā izpildījuma, jo veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, secināja, ka veikaliem, kas atrodas Rīgā, ir iespēja piesaistīt lielāku potenciālo klientu loku, tomēr šis ekonomiskais guvums (kas gūts no lielākā klientu loka) nav uzskatāms par saistāmu ar muzikālo darbu publisko izpildījumu šajos veikalos (arī AKKA/LAA iepriekš norādījusi, ka muzikālo darbu izmantojumam nav tiešas saistības ar uzņēmuma darbību un apgrozījumu). AKKA/LAA norādīto argumentu, ka autoratlīdzības pieaugums (piemēram, veikalos) ir saistāms ar mazāku vai lielāku mūzikas publiskā izpildījuma auditoriju, Konkurences padome neuzskata kā papildinošu argumentu AKKA/LAA iepriekš sniegtajiem skaidrojumiem par autoratlīdzības tarifu diferencēšanas principiem, bet gan kā jaunu, AKKA/LAA norādītu kritēriju autoratlīdzības tarifu diferencēšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka AKKA/LAA noteiktie kritēriji autoratlīdzības tarifu diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa uzskatāmi par pretrunīgiem un nepamatotiem (t.sk. attiecībā uz krasi atšķirīgajām preču cenām Latvijas dažādos reģionos), nevis papildinošiem, un norāda uz to, ka AKKA/LAA tarifu ranžēšanai pēc ģeogrāfiskā principa nav vienotas, pamatotas un uz objektīviem kritērijiem balstītas sistēmas. Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt AKKA/LAA norādītajam argumentam. 3) AKKA/LAA norāda, ka Konkurences padome nav vērtējusi AKKA/LAA argumentus par ģeogrāfiskā ranžējuma piemērošanu citās ES valstīs, aprobežojoties tikai ar fakta konstatāciju, ka šāds ranžējums nepastāv Lietuvā un Igaunijā. Kā minēts jau iepriekš lēmuma tekstā, Konkurences padome neiebilst pret ģeogrāfiskā kritērija piemērošanu, nosakot autoratlīdzības tarifus. Konkurences padome iebilst pret tādu autoratlīdzības tarifu noteikšanu, kuru piemērošanai un diferencēšanai pēc ģeogrāfiskā principa mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija kā dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks, nav definējusi skaidrus, objektīvus pamatotus un nepārprotamus kritērijus ģeogrāfiskajam ranžējumam un tā "soļiem" (skatīt arī Lēmuma 11.5.punktu). 4) AKKA/LAA norāda, ka Konkurences padomes lēmumā lietā Nr.2454/06/05/19 par pamatotu tika atzīts ne tikai ranžējums vietējā/reģionālā/nacionālā apraide, bet arī tas, ka atsevišķs (lielāks) tarifs tiek piemērots Rīgas reģionālajām raidstacijām. AKKA/LAA tāpat norāda, ka ranžējums reģionālā/nacionālā pēc būtības tieši ņem vērā aptveramās zonas iedzīvotāju skaitu, kas tiek noliegts Konkurences padomes vēstulē Nr.3029. Pie šādiem apstākļiem AKKA/LAA uzskata, ka Konkurences padome, vērtējot AKKA/LAA tarifu ģeogrāfisko ranžējumu, nav ņēmusi vērā AKKA/LAA argumentus par šāda ranžējuma pamatotību (gan teorētiskais pamatojums - publiskā izpildījuma auditorija, gan salīdzinošais pamatojums - piemērošana citās valstīs un atzīšana par pamatotu citos Konkurences padomes lēmumos) un savos secinājumos nonāk pretrunā ar pašas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Konkurences padome paskaidro, ka attiecībā uz lietā Nr.2454/06/05/19 esošo informāciju un pieņemto lēmumu, AKKA/LAA bija skaidri un nepārprotami definējusi kritērijus, pēc kuriem raidorganizācijām tika piemēroti autoratlīdzības tarifi, un šie kritēriji bija: izmantoto darbu daudzums programmās, teritoriālā aptveramība, raidorganizācijas raidlaika ilgums diennaktī, raidorganizācijas ieņēmumi. Turklāt, kā norādīts iepriekš lēmuma tekstā, jāņem vērā būtisks apstāklis, kura dēļ abas lietas nav salīdzināmas, t.i., atšķirībā no veikaliem, raidorganizāciju, jo īpaši radio, saimnieciskā darbība ir tieši saistīta ar mūzikas atskaņošanu - nevis kā veikalu gadījumā, kur mūzika ir "fons, bez kura var arī iztikt". Un attiecīgi - jo plašāka ir raidorganizācijas "aptveramības zona", jo vairāk auditorijas tā var piesaistīt, jo vairāk ieņēmumu gūt no reklāmas. Tādēļ Konkurences padome uzskata, ka ir nepamatoti un nekorekti salīdzināt šīs divas faktiski un juridiski pilnīgi atšķirīgās situācijas iepriekš minētajā griezumā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt AKKA/LAA izteiktajam argumentam. 5) AKKA/LAA norāda, ka tās uzraudzību iepriekš ir veikusi un turpina veikt Kultūras ministrija, kura uzrauga ne tikai AKKA/LAA darbības tiesiskumu attiecībā pret autoriem, bet arī AKKA/LAA atlīdzības iekasēšanas noteikumu taisnīgumu. Pildot uzraudzības funkcijas, Kultūras ministrija pastāvīgi ir bijusi informēta par AKKA/LAA piemērotajiem tarifiem, licencēšanas nosacījumiem un citiem apstākļiem, kas attiecas uz AKKA/LAA darbību autortiesību administrēšanā muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā. AKKA/LAA nav saņēmusi no Kultūras ministrijas kā speciālās uzraugošās iestādes aizrādījumus par mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma īstenošanu muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā. Tādējādi AKKA/LAA uzskata, ka tā ir tiesīga paļauties, ka tās darbība atbilst normatīvo aktu prasībām un tās darbībā nav konstatējami pārkāpumi. Sekojoši, ja pie nemainīgiem lietas faktiskajiem apstākļiem viena uzraugošā iestāde - Kultūras ministrija - nekonstatē nekādus pārkāpumus attiecībā uz AKKA/LAA noteikumiem par atlīdzības iekasēšanu (t.sk. atlīdzības apmēru), tad šādus pārkāpumus nav pamata konstatēt arī citai iestādei - Konkurences padomei. Konkurences padome norāda, ka saskaņā ar Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu Konkurences padome - kā kompetentā iestāde, uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos. Saskaņā ar šajā lēmumā konstatēto AKKA/LAA ir dominējošā stāvoklī Licenču izsniegšanas tirgū Latvijas Republikas teritorijā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padomes uzdevums ir uzraudzīt, vai tirgus dalībnieki, kuri atrodas dominējošā stāvoklī kādā konkrētajā tirgū, ļaunprātīgi neizmanto savu dominējošo stāvokli. Tādējādi, izvērtējot AKKA/LAA piemērotos autoratlīdzības tarifus par muzikālo darbu publisko izpildījumu veikalos un konstatējot, ka tarifus piemērojot, vērojamas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes AKKA/LAA darbībās, Konkurences padome pilda savu ar likumu noteikto pienākumu, uzraugot tirgus dalībnieku darbību atbilstību konkurenci regulējošo normatīvo aktu prasībām. To, ka uz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir jāattiecina Konkurences likuma prasības un Konkurences padomei jāveic uzraudzība, ir vēlējies arī likumdevējs, ar 2004.gada 1.maiju izslēdzot no Autortiesību likuma 64.panta pirmo daļu, kas līdz tam paredzēja attiecīgus izņēmuma noteikumus.4