65. Article — noteic: "Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts

prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju." Apstrīdētā norma iekļauta Krimināllikumā ar 2002. gada 25. aprīļa likumu "Grozījumi Krimināllikumā". Šā likuma projekts reģistrēts 7. Saeimas likumprojektu reģistrā ar numuru 677. Likumprojektu Nr. 677 Saeimas Prezidijam bija iesniedzis Ministru kabinets. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.pantu tam bija pievienoti arī citi Satversmes 65.panta kārtībā iesniegtie likumprojekti (likumprojekti Nr. 766, 768, 813, 922, 992). Ar numuru 992 bija reģistrēts likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", ko Saeimas Prezidijam 2001. gada 24. augustā iesniedza Ministru kabinets. Šis likumprojekts Saeimas 2001. gada 6. septembra sēdē tika nodots komisijām, tostarp Aizsardzības un iekšlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Tādējādi gan likumprojektu Nr. 992, gan likumprojektu Nr. 667 ir iesniedzis Ministru kabinets. Līdz ar to minēto likumprojektu iesniegšana Saeimā notikusi saskaņā ar Satversmes 65. pantu. 6.3. Likumprojekta juridiskā apspriešana noris Saeimā parlamentārās procedūras ietvaros - tā ir likumprojekta caurlūkošana un tā galīgās redakcijas izstrādāšana, kas tiek veikta daudzpakāpju procedūras ietvaros. 2001. gada 15. novembrī likumprojekts Nr. 992 "Grozījumi Krimināllikumā" tika izskatīts pirmajā lasījumā un atbalstīts. Saeimas balsojums pirmā lasījuma noslēgumā ir balsojums par pāreju uz likumprojekta lasīšanu pa pantiem. Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. 6.4. Saskaņā ar Satversmes 47. pantu Valsts prezidents var iesniegt likuma ierosinājumu, proti, rosināt Saeimu izstrādāt likumprojektu. Jautājumu par Krimināllikuma normu precizēšanu saistībā ar atbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu aktualizēja Valsts prezidents. 2001.gada 23.oktobrī Satversmes 47.pantā noteiktajā kārtībā Saeimai tika iesniegts Valsts prezidenta ierosinājums izdarīt grozījumus Krimināllikumā, paredzot kriminālatbildību par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu gadījumos, kad šo noteikumu tīšas pārkāpšanas rezultātā nodarīts kaitējums personas dzīvībai un veselībai (sk. lietas materiālu 104.lpp.). Ierosinājums tika nodots Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kas atbild par grozījumiem Krimināllikumā. Lai īstenotu šo ierosinājumu, atbildīgā komisija izveidoja ekspertu darba grupu. Tā sagatavoja priekšlikumu, kas paredzēja, ka kriminālatbildība var iestāties arī tad, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas rezultātā personai nodarīti tikai viegli miesas bojājumi. Saskaņā ar Satversmi un Saeimas kārtības rulli darba grupas ierosinājumu varēja virzīt kā atsevišķu likumprojektu vai iesniegt kā priekšlikumu citam likumprojektam. Saeimas kārtības ruļļa 94.pants paredz, ka likumprojektu otrajam lasījumam sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus. Atbildīgajai komisijai nav noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, jo priekšlikumi var tikt formulēti komisijas sēdē, debatējot par jau iesniegtajiem priekšlikumiem un likumprojektu kopumā (piemēram, konstatējot, ka nepieciešams noregulēt kādu jautājumu). Tādējādi atbildīgā komisija nodrošina, ka likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdei tiek sagatavots pilnvērtīgi (piemēram, daļēji atbalstot kādu no iesniegtajiem priekšlikumiem, komisija to izsaka precizētā redakcijā). Atbildīgā komisija 2001.gada 12.decembra sēdē nolēma atbalstīt darba grupas sagatavoto priekšlikumu un ietvert to likumprojektā Nr.992 kā savu priekšlikumu. Apstrīdētās normas sākotnējo redakciju likumprojektā iekļāva kā Krimināllikuma 131.1 pantu, paredzot atbildību "par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi" (sk. lietas materiālu 129.-137.lpp.). Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (reģ. Nr. 992) tika izskatīts un atbalstīts otrajā lasījumā 2001. gada 20. decembrī. Tādējādi nav pamatots Pieteikuma iesniedzēja apgalvojums, ka apstrīdētā norma nav atrodama nevienā likumprojektā, kas izskatīts otrajā lasījumā. 6.5. Atbildīgā komisija 2002.gada 10.aprīļa sēdē saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 85.panta otrās daļas 2.punktu vairākus likumprojektus par grozījumiem Krimināllikumā apvienoja vienā likumprojektā - likumprojektā Nr.677. Likumprojektam Nr.992 uz trešo lasījumu tika iesniegti arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Tos kopā ar likumprojektu Nr.992 pievienoja likumprojektam Nr.677, darbam Saeimas sēdē paredzētajā tabulā tos ietverot kā 29. un 52. priekšlikumu. Līdzīgus priekšlikumus iesniedza deputāti Jānis Ādamsons un Imants Stirāns (28. un 51.priekšlikums) (sk. lietas materiālu 168.-183.lpp.). Minētie priekšlikumi paredzēja mainīt otrajā lasījumā nobalsoto apstrīdētās normas vietu Krimināllikumā, pārceļot to no 131.1 panta uz 230.1 pantu. Saeima atbalstīja likumprojektu Nr.677 trešajā lasījumā 2002.gada 25.aprīļa sēdē. Valsts prezidents likumu izsludināja 2002.gada 9.maijā. Līdz ar to secināms, ka apstrīdētās normas pieņemšanas procedūra ietvērusi vismaz divus lasījumus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus tiesību normā var iekļaut gan otrajā, gan trešajā lasījumā. Minētais neattiecas vienīgi uz gadījumiem, kad saskaņā ar Satversmes 76.pantu tiek izskatīti grozījumi Satversmē, - tad otrajā un trešajā lasījumā priekšlikumus var iesniegt vienīgi par tiem pantiem (par to pantu grozīšanu vai izslēgšanu), kuri bijuši likumprojektā, kad tas pieņemts pirmajā lasījumā. 6.6. Nav pamatots Pieteikuma iesniedzēja viedoklis, ka neesot ievērota likumprojekta un patstāvīgā priekšlikuma iesniegšanas kārtība. Ikviens deputāts ir tiesīgs iesniegt priekšlikumu jau izskatāmam (iesniegtam) likumprojektam. Deputātam šādā gadījumā nav jāpieaicina vēl četri deputāti, lai iesniegtu jaunu likumprojektu. Patstāvīgais priekšlikums nav tas pats, kas likumprojektam iesniedzamais priekšlikums. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 117.panta pirmo daļu, patstāvīgais priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā (piemēram, ar šādu lēmumu Saeima var noteikt pozīciju kādā svarīgā jautājumā). Patstāvīgajā priekšlikumā nedrīkst iekļaut tiesību normas. Jau iepriekš tika norādīts, ka apstrīdētā norma otrajam lasījumam iesniegta kā atbildīgās komisijas priekšlikums, savukārt precizējumi trešajam lasījumam - kā divu deputātu priekšlikumi un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi. Savukārt likumprojektu Nr. 992 iesniedza Ministru kabinets. 6.7. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka likumprojektu reģistrā nav atrodams apstrīdētās normas pieņemšanas tiesiskais pamatojums un nepieciešamības izklāsts. Var piekrist Saeimas viedoklim, ka Saeimas kārtības rullis neparedz pienākumu likumprojektu reģistrā ietvert katras tiesību normas pieņemšanas tiesisko pamatojumu un nepieciešamības izklāstu. Saeimas mājaslapai un likumprojektu reģistram ir tikai informatīvs raksturs, un tie nodrošina visbiežāk nepieciešamās ar Saeimas darbu saistītās informācijas pieejamību. Saeimas kārtības rullis neuzliek arī par pienākumu Saeimas sēdes stenogrammā ietvert katras tiesību normas pieņemšanas tiesisko pamatojumu un nepieciešamības izklāstu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 145. un 146. pantu Saeimas sēžu norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu un Saeimas sēdes protokolu, kurā fiksēta sēdē izskatītā darba kārtība, pieņemtie lēmumi un balsošanas rezultāti. Ņemot vērā minēto, secināms, ka apstrīdētā norma pieņemta saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un tās pieņemšanas procedūrā Saeimā nav konstatēti pārkāpumi. Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. un 65. pantam. 7. Pieteikuma iesniedzējs pauž viedokli, ka saskaņā ar ECT praksi tiesību normai jābūt pieejamai un pietiekami skaidrai, taču apstrīdētā norma neatbilstot šādām pazīmēm. Dzīvnieku aizsardzības likums nenosakot dzīvnieka īpašnieka pienākumus pietiekami detalizēti, tāpēc paredzot deleģējumu šādas normas izstrādāt Ministru kabinetam. Tā kā nodarījuma izdarīšanas brīdī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi nebija izdoti, bet Dzīvnieku aizsardzības likuma normas esot ļoti vispārīgas, neesot iespējams paredzēt, no kādām darbībām dzīvnieku īpašniekam ir jāatturas, lai neiestātos kriminālatbildība. 7.1. Nav šaubu par to, ka apstrīdētā norma ir izsludināta Satversmē noteiktajā kārtībā [sk. 2002. gada 9.maija laikrakstu, "Latvijas Vēstnesis" Nr. 69 (2644)], līdz ar to tā ir publiski pieejama visiem, tostarp arī Pieteikuma iesniedzējam. 7.2. Apstrīdētā norma noteic: "Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums [..]". Minētā norma ir uzskatāma par blanketu, proti, tajā nav norādītas visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes - "tās jāmeklē citos tiesību aktos vai vispārinātā vai aprobētā tiesu praksē" (Krastiņš U. Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001, 19.lpp.). Blanketu normu iekļaušana Krimināllikumā ir vispārpieņemta prakse un tiek uzskatīta par specifisku līdzekli krimināltiesisko priekšrakstu formulēšanai. Tas dod iespēju sasaistīt krimināltiesības ar citām tiesību nozarēm, paredzot kriminālatbildību par attiecīgās tiesību nozares priekšrakstu pārkāpumiem, kas uzskatāmi par sabiedriski bīstamiem nodarījumiem, tas ir, kriminālsodāmiem nodarījumiem. Gadījumos, kad nav iespējams kriminālnormās iekļaut visas iespējamās darbības vai bezdarbības izpausmes, tiek veidotas blanketas normas. Jo smagāks ir iespējamais sods, jo skaidrākiem jābūt likumdevēja noteiktajiem priekšnoteikumiem personas sodīšanai. Taču pienākums pieņemt tādas normas, kuras ir pietiekami skaidras, nevar tikt pārspīlēts. Tādā gadījumā likumi kļūtu pārāk sastinguši un kazuistiski un tie vairs nebūtu taisnīgi, ņemot vērā attiecību mainību vai konkrētās lietas īpašos apstākļus (Sk. Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas spriedumu lietā Nr. 2 BvL 4/62 BVerfGE 14, 251). Šāda situācija kļūtu vēl jo vairāk iespējama, ja likumdevējs tā vietā, lai noteiktu būtiskākos, ilgākam laika posmam piemērojamus noteikumus, tostarp sodīšanas priekšnoteikumus, kā arī soda veidu un mēru, pārāk sīki aprakstītu katru tiesisko sastāvu. Blanketa norma pati par sevi nav uzskatāma par neskaidru tikai tāpēc, ka ietver sevī norādi uz citos normatīvos aktos iekļautajām tiesību normām (priekšrakstiem). 7.3. Tiesa, piemērojot blanketu normu, nosaka konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes un norāda, kādā veidā ir izpaudusies nodarījuma objektīvā puse. Šāda pieeja nav pretrunā arī ar ECT praksi. Vienmēr būs nepieciešamība atrisināt neskaidrus jautājumus, piemēroties mainīgiem apstākļiem, tāpēc ir pieļaujama tiesību normu sīkāka skaidrošana tiesu spriedumos. Taču tiesību normas izpratnes attīstībai jāatbilst pārkāpuma būtībai un jābūt paredzamai (Sk.: Tolstoy Miloslavsky v. The United Kingdom, judgment of 23 June 1995, no 18139/91, para 37 un C.R. v. The United Kingdom, judgment of 22 November 1995, no 20190/92, para 33). ECT norāda, ka, ietverot likumā vispārīga rakstura definīcijas, būs nepieciešams skaidrot to saturu. Šaubas par definīcijas robežām pašas par sevi attiecīgo jēdzienu nepadara par neatbilstošu Konvencijas 7. pantam, ja vien šīs robežas ir pietiekami skaidras vairumā gadījumu. Tiesu uzdevums ir interpretācijas ceļā kliedēt šīs šaubas, ņemot vērā ikdienas praksē konstatētās izmaiņas (Sk.: Cantoni v. France, judgment of 15 November 1996, no 17862/91, para 32). Tiesa katrā atsevišķā gadījumā pilnībā atklāj Krimināllikuma blanketās normas saturu, attiecinot to uz konkrētu noziedzīga nodarījuma sastāvu. 7.4. Kvalificējot Pieteikuma iesniedzēja nodarījumu kā kriminālpārkāpumu saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, vispārējās jurisdikcijas tiesa norādīja, ka B.Murāns atstāja suņus pie veikala durvīm bez uzraudzības, tādā veidā pārkāpjot Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otrās daļas 3. punkta noteikumus, tas ir, nenodrošināja, lai dzīvnieki netraucētu un neapdraudētu cilvēkus, un rezultātā tika nodarīts viegls miesas bojājums cietušajai (sk. lietas materiālu 22.-23. lpp.). Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka noziedzīga nodarījuma kvalifikācijā bija jāizmanto dzīvnieku turēšanas noteikumi, ar tiem saprotot nevis Dzīvnieku aizsardzības likumu, bet gan Ministru kabineta noteikumus, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija pieņemti. Šāds Pieteikuma iesniedzēja arguments nav pamatots. Krimināllikums ir veidots kā vienots veselums. Tajā iekļauto blanketo normu formulējumos tiek lietots vienots jēdziens "noteikumu pārkāpšana" (piemēram,