74. Article — , 95. pants, 113. pants, 215. pants

u.c.). Gramatiskā iztulkošanas metode ir tikai pirmā no iztulkošanas metodēm, un nav pareizi vadīties vienīgi pēc tiesību normas vārdiskās jēgas (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 9.1. punktu). No Krimināllikuma sistēmas izriet, ka ar jēdzienu "noteikumu pārkāpšana" ir jāsaprot gadījumi, kad persona pārkāpj kādā ārējā normatīvajā aktā ietvertu uzvedības noteikumu (priekšrakstu) vai aizliegumu. Šādi priekšraksti un aizliegumi var būt iekļauti gan likumos, gan Ministru kabineta noteikumos. Tādējādi apstrīdētajā normā lietotais formulējums "dzīvnieku turēšanas noteikumi" saprotams kā uzvedības noteikums (priekšraksts), kas attiecas uz dzīvnieku turēšanu un iekļauts kādā normatīvajā aktā. Par šāda priekšraksta neievērošanu vai nepienācīgu ievērošanu, kuras rezultātā nodarīts kaitējums personas veselībai, vainīgā persona saucama pie kriminālatbildības saskaņā ar apstrīdēto normu. 8. Likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 7. pants noteic: "spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības." Ikvienam dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir saistošs Dzīvnieku aizsardzības likums, kura 5. panta otrajā daļā precīzi noteikti dzīvnieka īpašnieka pienākumi. Saskaņā ar minēto normu Pieteikuma iesniedzējam, kuram pieder trīs Vidusāzijas vilku sugas suņi, bija pienākums nodrošināt, lai dzīvnieki netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Pieteikuma iesniedzējam inkriminētā nodarījuma izdarīšanas laikā bija izveidojusies arī apstrīdētās normas piemērošanas prakse. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ir norādījis, "ka praksē piemērojami "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" Nr.291 tiktāl, cik tie nav pretrunā Dzīvnieku aizsardzības likumam un šie noteikumi nav atcelti". Tāpat Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments norādījis, ka Krimināllikuma 230.1 pantā minētais jēdziens "dzīvnieku turēšanas noteikumi" ir plašāks par jēdzienu "Ministru kabineta noteikumi". Pēc Senāta ieskata, vārds "noteikumi" ietver sevī arī jēdzienu "likums" [sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2005. gada 4. janvāra lēmumu lietā SKK-j-2(679)]. Tādējādi apstrīdētā norma ļauj tiesību normas adresātam - arī Pieteikuma iesniedzējam - saprast un paredzēt viņam uzlikto pienākumu, bet tiesību normu piemērotājam - noskaidrot visus faktiskos un tiesiskos apstākļus, lai izvērtētu notikušo un lemtu par personas saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Līdz ar to apstrīdētā norma uzskatāma par pietiekami skaidru, lai personu sauktu pie kriminālatbildības. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: atzīt Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64., 65. pantam un 92. panta otrajam teikumam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. panta pirmās daļas pirmajam teikumam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris