10. Article

Konkurences padome 04.04.2008. vēstulē Nr.897 lūdza RSA sniegt ekonomisko pamatojumu minētajām atšķirībām pakalpojumu cenās - kādu iemeslu dēļ cenas par autoostas infrastruktūras izmantošanu pārvadātājiem, kas paši tirgo biļetes uz saviem reisiem, ir vairākkārt augstākas nekā cenas par autoostas infrastruktūras izmantošanu, ko autoosta sniedz pārvadātājiem, kas izmanto braukšanas biļešu pārdošanas pakalpojumu autoostas kasēs. 10.1. RSA 14.04.2008. atbildes vēstulē Nr.2-4/108 skaidroja: "Autobusu reisiem, kuri biļešu realizāciju veic vienotajā biļešu tirdzniecības sistēmā, maksā pārdevējam par biļešu tirdzniecību komisijas naudu 10% apmērā no pārdoto biļešu summas. Lai maksas par autoostas infrastruktūras izmantošanu būtu līdzvērtīgas, pārvadātājiem, kuri maksā komisiju par biļešu tirdzniecību, tiek samazināta maksa par teritorijas izmantošanu. [..] Lai pārliecinātos par autoostas pakalpojumu cenu pamatotību, tika veikts viena reisa pašizmaksas aprēķins 2007.gadā, sadalot izmaksas pa pakalpojumu veidiem un nosakot katra pakalpojuma īpatsvaru. Tika iegūts, ka viena autobusa ar 55 sēdvietām pakalpojumu nodrošināšanas pašizmaksa ir 8,73 lati, bet viena autobusa ar 55 sēdvietām pakalpojumu nodrošināšanas pašizmaksa bez biļešu tirdzniecības attiecīgi ir 6,74 lati. Saskaņā ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta" teritorijas izmantošanas noteikumiem, (..) starptautisko reisu autobusu autoostas pakalpojumu laiks ir 2 (divas) reizes ilgāks par iekšzemes autobusiem atvēlēto pakalpojumu nodrošināšanas laiku. Līdzvērtīgas maksas noteikšanai par autoostas pakalpojumu nodrošināšanu starptautisko autobusu maršrutu autobusiem tiek piemērots laika koeficients". 10.2. Pamatojoties uz RSA sniegto informāciju, Konkurences padome konstatē, ka viena gan iekšzemes, gan starptautiskā reisa pašizmaksa par infrastruktūras izmantošanu ir aprēķināta sekojoši: kopējās izmaksas (1 362 759 (lati) : 193 464 (kopējais reisu skaits 2007.gadā) = 7,04 (lati). Tālāk aprēķinos ir veikta viena autobusa ar 55 sēdvietām (ja biļešu tirdzniecība netiek veikta RSA kasēs) pašizmaksa par infrastruktūras izmantošanu: - 1 051 8416 (lati) : 8 581 717(kopējais sēdvietu skaits ) = 0,123 (lati) maksa par vienu pasažiera apkalpošanu; - 0,123 (lati) x 55 (sēdvietu skaits autobusā) = 6,74 (lati). Konkurences padome konstatē, ka RSA vienam autobusam par autoostas infrastruktūras (ja biļešu tirdzniecība netiek veikta RSA kasēs) izmantošanu pašizmaksas aprēķinā pieņem, ka visas sēdvietas autobusā ir aizpildītas visos reisos. Minētais pieņēmums nav pamatots, jo vispārzināms ir fakts, ka visos reisos visas autobusu sēdvietas ne vienmēr ir aizpildītas. Tādējādi, piemēram, pieņemot, ka autobusā ar 55 sēdvietām vidēji aizpildītas ir 40 sēdvietas, pašizmaksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu vienam reisam ir 0,123 (lati) x 40 (aizpildītās sēdvietas) = 4,92 (lati). Konkurences padome secina, ka RSA pašizmaksas aprēķinā pieņēmums par visu reisu pilnīgu 100% sēdvietu noslogojumu nav pamatots, jo RSA sniedz autoostas infrastruktūras pakalpojumu pārvadātāja autobusam, kas iebrauc autoostā, neatkarīgi no tā, cik sēdvietu tajā ir aizpildītas. 10.3. Ņemot vērā iepriekš minēto, RSA skaidrojums par viena autobusa ar 55 sēdvietām autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes netiek tirgotas RSA kasēs) starptautiskajiem regulārajiem maršrutu autobusiem attiecīgi ir 6,74 lati (pašizmaksa) x 1,5 (laika koeficients)=10,11 lati (noapaļojot - 10,00 lati) nav ekonomiski pamatots. Konkurences padomes izpratnē pie lēmuma 10.2.punktā ietvertajiem nosacījumiem, ekonomiski pamatota maksa par viena autobusa ar 55 sēdvietām autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes netiek tirgotas RSA kasēs) starptautiskajiem regulārajiem maršrutu autobusiem varētu būt 7,38 lati (4,92 lati x 1,5). 10.4. Pamatojoties uz iepriekš minētajā vēstulē pievienotajā "Pašizmaksas aprēķins 2007.gadam" tabulā atspoguļotiem skaitļiem, tiek konstatēts, ka biļešu tirdzniecības izmaksas (310 918,00 lati) veido 25% un autoostas infrastruktūras izmantošanas izmaksas (679 956,0 lati) veido 56% no kopējām autoostas uzturēšanas izmaksām. Pamatojoties uz RSA 07.11.2008. vēstulē Nr.2-4/230 sniegto informāciju par uzņēmuma ieņēmumiem 2007.gadā, tiek konstatēts, ka ieņēmumi par biļešu tirdzniecību ir (*) lati, kas veido ap (*)%, bet ieņēmumi par autoostas infrastruktūras izmantošanu ir (*) lati, kas veido ap (*)% no kopējiem ieņēmumiem - (*) latiem par pasažieru un autobusu apkalpošanu. Konkurences padome konstatē, ka 2007.gadā RSA ieņēmumi par biļešu tirdzniecību ir ap (*) reizes lielāki par minētā pakalpojuma izmaksām, bet ieņēmumi par autoostas infrastruktūras izmantošanu ir ap (*) reizēm mazāki par minētā pakalpojuma izmaksām, t.i., RSA noteiktais izmaksas sadalījums par autoostas infrastruktūras izmantošanu vienam reisam, kas iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos), būtiski atšķiras no faktiskā autoostas ieņēmumu sadalījuma (biļešu tirdzniecība un autoostas infrastruktūras izmantošana). 10.5. Konkurences padome lūdza vairākiem pārvadātājiem (SIA "Norma - A", AS "Nordeka", AS "Cata", SIA "VTU Valmiera") sniegt informāciju par to, vai tie 2006., 2007. un 2008.gadā biļešu tirdzniecību uz savu autobusu reisiem no/uz Rīgu veic paši (pilnībā vai daļēji) vai arī tās tiek realizētas RSA biļešu kasēs un kādā apjomā. Konkurences padome no pārvadātājiem saņēma informāciju par faktiski autoostas kasēs realizēto braukšanas biļešu apjomu, reisu skaitu un RSA faktiskajiem ienākumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas 2006., 2007. un 2008.gada dažādos mēnešos (2.tabula). 2.tabula AS "Nordeka", AS "Cata", SIA "Norma-A" un SIA "VTU Valmiera" maksas, ko saņēmusi RSA par biļešu tirdzniecību un autoostas infrastruktūras izmantošanu, un reisu skaits (dažādos mēnešos pēc brīvas izvēles) Pārvadātājs Laika periodi RSA ieņēmumi no biļešu tirdzniecības (LVL bez PVN) RSA ieņēmumi no autoostas infrastruktūras izmantošanas (LVL bez PVN) RSA ieņēmumu no biļešu tirdzniecības daļa no sniegto pamatpakalpojumu kopuma (%) Reisu skaits AS "Nordeka" 01.03.2008.-31.03.2008. 12 620,31 2 105,44 85,7 2250 01.08.2007.-31.08.2007. 17 458,49 2 148,71 89,0 2265 01.12.2006.-31.12.2006. 12 784,03 2 168,68 85,5 2325 AS "Cata" 01.01.2008.-31.01.2008. (*) (*) (*) (*) 01.10.2007.-31.10.2007. (*) (*) (*) (*) 01.03.2006.-31.03.2006. (*) (*) (*) (*) SIA "Norma-A" 01.04.2008.-30.04.2008. 510,18 1 694,6 23,1 310 01.12.2007.-31.12.2007. 534,68 2 156,9 19,9 325 01.03.2007.-31.03.2007. 428,46 1 376,77 23,7 275 SIA "VTU Valmiera" 01.01.2008.-31.01.2008. 2 663,18 1 024,2 68,9 925 01.12.2007.-31.12.2007. 3 052,43 1 021,90 74,9 905 01.03.2006.-31.03.2006. 2 704,06 898,65 75,1 925 Tabulā apkopotie dati norāda, ka RSA ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību (85,7%, 89%, 85,5%) veido lielāko daļu no kopējiem ieņēmumiem par pamatpakalpojumu kopumu, kurus tā saņem no AS "Nordeka". Līdzīgi ir AS "Cata" un SIA "VTU Valmiera" maksājumi RSA, un attiecīgi ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību svārstās amplitūdā no 66,9% - 75,1% no kopējiem RSA ieņēmumiem. Savukārt RSA ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību, ko tā saņem no SIA "Norma-A", svārstās no 19,9% līdz 23,7%, jo minētais komersants veic biļešu tirdzniecību savās biļešu tirdzniecības kasēs. Minētie tabulas dati liecina, ka pārvadātāji, kuri izmanto RSA biļešu kases pakalpojumus, par to maksā ievērojami lielāku daļu nekā par infrastruktūras izmantošanu. 10.6. Ņemot vērā 10.2., 10.3., 10.4. un 10.5.punktā noteikto, Konkurences padome secina, ka RSA noteiktā maksa par autoostas infrastruktūras (ja braukšanas biļetes netiek tirgotas RSA kasēs) izmantošanu vienam reisam, kas iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos), nav ekonomiski pamatota. RSA piemērotā maksa pasažieru pārvadātājiem, kuri braukšanas biļešu tirdzniecību veic RSA kasēs, par autoostas infrastruktūras izmantošanu nav samērīga ar pakalpojuma ekonomisko vērtību, tādā veidā RSA, radušos zaudējumus sedz no tās sniegtajiem braukšanas biļešu (un citu braukšanas dokumentu) pārdošanas pakalpojumiem, attiecīgi gūstot lielākus ienākumus no savas saimnieciskās darbības.