12. Article

Konkurences padome 03.11.2008. saņēma RSA 30.10.2008. Nr.2-4/223 vēstuli "Papildus informācijas sniegšana" ar skaidrojumu, kurā norādīts, ka RSA: a) neuzskata, ka atrodas dominējošā stāvoklī autoostas infrastruktūras izmantošanas tirgū; Šādam RSA argumentam Konkurences padome nepiekrīt, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas sniegto informāciju RSA ir vienīgā komercsabiedrība, kura sniedz autoostas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā regulāro starptautisko un starppilsētu autobusu maršrutiem, un tā nekonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, kā arī patērētājiem un pasažieru pārvadātājiem nav iespēju izvēlēties citu autoostu pakalpojumu sniedzēju. b) uzskata, ka konkrētais tirgus - autoostas infrastruktūras izmantošana būtu jānodala atsevišķi starppilsētu autobusu maršrutiem un atsevišķi starptautiskajiem autobusu maršrutiem, kuri iebrauc autoostas teritorijā; Lai autoostas veiktu komercdarbību, tām ir jāveic reģistrācija saskaņā ar Noteikumiem Nr.846, un šie noteikumi attiecas uz autoostām, kurās apkalpo pasažierus un transporta līdzekļus starptautiskajos, reģionālajos starppilsētu nozīmes un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos. RSA 31.03.2005. ar Nr.23P reģistrēta Satiksmes ministrijas Autoostu reģistrā kā pilna pakalpojumu apjoma autoosta. Tādējādi nav pamata nodalīt atsevišķi konkrēto tirgu - autoostas infrastruktūras izmantošana starppilsētu un starptautiskajiem autobusu maršrutiem, kas iebrauc autoostas teritorijā. c) uzskata, ka pārvadātāji, kas izmanto autoostas infrastruktūru, nav spiesti izmantot Rīgas starptautiskās autoostas sniegtos pakalpojumus, bet tiem ir iespēja izvēlēties citu ar attiecīgo pašvaldību saskaņotu pieturvietu, jo Noteikumi Nr.84 attiecas tikai uz iekšzemes maršrutiem; Konkurences padome piekrīt RSA viedoklim, jo Noteikumi Nr.84 attiecas uz iekšzemes maršrutiem. Saskaņā ar šā lēmuma 3.punktā noteikto - autoostas pakalpojumi regulārajiem pasažieru pārvadātājiem neatkarīgi no tā, vai tiek veikts starptautiskais vai iekšzemes reiss, nav aizstājami ar citiem stāvvietu vai pieturvietu pakalpojumiem. d) nepiekrīt, ka pārvadātāji būtu spiesti slēgt sadarbības līgumus ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta", pieņemot pārvadātājiem neizdevīgus nosacījumus; Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā konstatēto pārvadātājiem nav iespēju Rīgas pilsētas teritorijā izvēlēties citu komersantu, kura pakalpojumus (autoostas infrastruktūras izmantošana) pārvadātāji, kā arī pasažieri varētu saņemt. Tādējādi pārvadātāji ir spiesti pieņemt RSA sadarbības līgumu nosacījumus, kas tiem nav izdevīgi, piemēram, AS "Nordeka" izteiktais viedoklis (20.05.2008. vēstulē Nr.254), SIA "Norma-A" (02.06.2008. vēstulē). e) uzskata, ka ar savām darbībām nedeformē konkurenci biļešu tirdzniecības tirgū, jo no ieņēmumiem par realizētajām biļetēm tirgotāji visā Latvijas teritorijā saņem 10%; Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā konstatēto braukšanas biļešu (un citu braukšanas dokumentu) pārdošanas pakalpojuma tirgus šajā lietā netiek vērtēts. f) uzskata, ka "starptautiskie pārvadātāji 2 (divas) reizes ilgāk izmanto autoostas infrastruktūru, tad attiecīgi pielietojot laika koeficientu, palielinās maksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu"; Saskaņā ar šā lēmuma 11.punktā konstatēto Konkurences padome secina, ka maksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu bez biļešu tirdzniecības RSA kasēs, ir noteikta vienāda starptautiskajiem un iekšzemes pasažieru pārvadātājiem, bet iekšzemes pārvadātājiem nav noteikts tāds pats autoostas infrastruktūras izmantošanas laiks kā starptautiskajiem pārvadātājiem. g) iebilst par Konkurences padomes 16.10.2008. vēstulē Nr.2798 konstatēto - par RSA ieņēmumu daļu no biļesu tirdzniecības RSA kasēs (kas ir ievērojami lielāka) attiecībā pret kopējiem RSA ieņēmumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas, jo ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir atkarīgi no pasažieru skaita, kuru ietekmē reisa attālums, intensitāte un pieprasījums, no biļešu cenas, kuru nosaka pārvadātājs, kā arī no piesaistīto pasažieru skaita; Konkurences padome piekrīt RSA izteiktajam argumentam par RSA ieņēmumu no braukšanas biļešu tirdzniecības atkarību no piesaistīto pasažieru skaita un citiem nosacījumiem, bet saskaņā ar šā lēmuma 10.punktā konstatēto un RSA 07.11.2008. vēstulē Nr.2-4/230 sniegto informāciju par uzņēmuma ieņēmumiem, kas arī parāda, ka 2007.gadā faktiskie ieņēmumi no biļešu tirdzniecības RSA kasēs ir lielāki par RSA ieņēmumiem no autoostas infrastruktūras izmantošanas sniegtajiem pakalpojumiem. Šā lēmuma 10.punktā ir konstatēts, ka SIA "Norma-A" ir maksājusi RSA mazāko daļu par braukšanas biļešu tirdzniecību (vidēji ap 22 %) no kopējām izmaksām par autoostu pakalpojumu izmantošanu, t.i., SIA "Norma-A" pieder savas biļešu tirdzniecības kases un tā attiecīgi RSA maksā lielāku daļu par autoostas infrastruktūras (izņemot braukšanas biļešu tirdzniecību) izmantošanu. Secinājumi
  1. a)) neuzskata, ka atrodas dominējošā stāvoklī autoostas
  2. b)) uzskata, ka
  3. c)) uzskata, ka pārvadātāji, kas izmanto autoostas
  4. d)) nepiekrīt, ka pārvadātāji būtu spiesti slēgt sadarbības
  5. e)) uzskata, ka ar savām darbībām nedeformē konkurenci biļešu
  6. f)) uzskata, ka "starptautiskie pārvadātāji 2 (divas) reizes
  7. g)) iebilst par Konkurences padomes 16.10.2008. vēstulē
In plain words
(1) Konkurences padome 2008. gada 3. novembrī saņēma RSA 2008. gada 30. oktobra vēstuli Nr. 2-4/223 ar šādiem RSA argumentiem un atbildēm: a) RSA neuzskata sevi par dominējošu autoostas infrastruktūras izmantošanas tirgū. Konkurences padome nepiekrīt: pēc Satiksmes ministrijas datiem RSA ir vienīgā komercsabiedrība, kas Rīgas teritorijā sniedz autoostas pakalpojumus regulārajiem starptautiskajiem un starppilsētu autobusu maršrutiem. Tā nekonkurē ar citiem, un nedz pasažieri, nedz pārvadātāji nevar izvēlēties citu autoostu. b) RSA uzskata, ka tirgus būtu jānodala atsevišķi starppilsētu un atsevišķi starptautiskajiem maršrutiem. Konkurences padome nepiekrīt: autoostu darbība ir reģistrējama saskaņā ar Noteikumiem Nr. 846, kas attiecas gan uz starptautiskajiem, gan reģionālajiem maršrutiem. RSA 2005. gada 31. martā reģistrēta Satiksmes ministrijas reģistrā kā pilna pakalpojumu apjoma autoosta. Tāpēc tirgu nav pamata sadalīt. c) RSA uzskata, ka pārvadātāji nav spiesti izmantot RSA pakalpojumus un var izvēlēties citu pieturvietu, jo Noteikumi Nr. 84 attiecas tikai uz iekšzemes maršrutiem. Konkurences padome daļēji piekrīt: Noteikumi Nr. 84 patiešām attiecas uz iekšzemes maršrutiem. Tomēr atbilstoši šā lēmuma 3. punktam autoostas pakalpojumi regulārajiem pasažieru pārvadātājiem — gan starptautiskajos, gan iekšzemes reisos — nav aizstājami ar citiem stāvvietu vai pieturvietu pakalpojumiem. d) RSA nepiekrīt, ka pārvadātāji būtu spiesti pieņemt neizdevīgus sadarbības līguma nosacījumus. Konkurences padome nepiekrīt RSA: pēc šā lēmuma 5. punktā konstatētā pārvadātājiem Rīgā nav iespēju izvēlēties citu autoostas infrastruktūras sniedzēju, tāpēc tie ir spiesti pieņemt RSA nosacījumus. To apliecina AS "Nordeka" (20.05.2008. vēstule Nr. 254) un SIA "Norma-A" (02.06.2008. vēstule). e) RSA uzskata, ka biļešu tirdzniecības tirgū konkurence netiek deformēta, jo visi tirgotāji visā Latvijā saņem 10 % no biļešu ieņēmumiem. Konkurences padome: saskaņā ar šā lēmuma 5. punktu biļešu tirdzniecības tirgus šajā lietā netiek vērtēts. f) RSA uzskata, ka starptautiskie pārvadātāji autoostas infrastruktūru izmanto divreiz ilgāk, tāpēc, piemērojot laika koeficientu, maksa pieaug. Konkurences padome: pēc šā lēmuma 11. punkta maksa par infrastruktūras izmantošanu bez biļešu tirdzniecības RSA kasēs ir vienāda gan starptautiskajiem, gan iekšzemes pārvadātājiem, bet iekšzemes pārvadātājiem nav noteikts tikpat ilgs autoostas izmantošanas laiks. g) RSA iebilst pret 2008. gada 16. oktobra vēstulē Nr. 2798 minēto konstatējumu, ka ieņēmumu daļa no biļešu tirdzniecības RSA kasēs ir ievērojami lielāka nekā no pamatpakalpojumiem, jo biļešu ieņēmumi ir atkarīgi no pasažieru skaita, attāluma, intensitātes, pieprasījuma, biļešu cenas un piesaistīto pasažieru skaita. Konkurences padome piekrīt, ka ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir atkarīgi no šiem faktoriem, bet pēc šā lēmuma 10. punkta un RSA 2008. gada 7. novembra vēstulē Nr. 2-4/230 sniegtajiem datiem 2007. gadā faktiskie ieņēmumi no biļešu tirdzniecības RSA kasēs ir lielāki par ieņēmumiem no autoostas infrastruktūras pakalpojumiem. Šā lēmuma 10. punktā konstatēts, ka SIA "Norma-A" RSA maksāja vismazāko daļu (vidēji ap 22 %) par biļešu tirdzniecību, jo tai ir pašai savas kases — un attiecīgi lielāku daļu maksāja par pārējiem infrastruktūras pakalpojumiem. Secinājumi
asjoint-stockllcregistrationsiatax-authorityvid