8. Article

LPG iebildumi par lietā Nr.1181/07/05/17 konstatētajiem pierādījumiem Atbildot uz Konkurences padomes 31.10.2008. vēstuli Nr.2942, LPG (07.11.2008. vēstule Nr.1-06/1664, 24.11.2008. vēstule Nr.1-06/1731) iesniedza savu viedokli un iebildumus par lietā Nr.1181/07/05/17 esošajiem pierādījumiem. 8.1. LPG 07.11.2008. vēstule Nr.1-06/1664: 8.1.1. LPG norāda, ka, nosakot konkrēto tirgu, Izpilddirekcija ir atsaukusies uz 19.12.2007. lēmumu lietā Nr.1590/06/05/17, kas nav stājies spēkā, un viens no galvenajiem iemesliem tā pārsūdzēšanai ir tas, ka, nosakot konkrēto tirgu, nav veikta konkrētā tirgus apstākļu izvērtēšana, kā rezultātā ir nepareizi noteikts konkrētais tirgus un pieņemts nepamatots lēmums. LPG norāda, ka vairāk kā 30% abonentu ir uzsākuši pastāvīgi izmantot citu enerģijas veidu, vai, salīdzinot gāzes patēriņu, 7 gadu laikā (salīdzinot 2001. un 2008.gada datus) 66% no gāzes patēriņa ir aizstāti ar citiem kurināmā veidiem. LPG uzskata, ka gāzes aizstāšana ar elektrību ir kļuvusi par neatgriezenisku procesu, jo elektrības izmantošana ir ērtāka, pat neskatoties uz to, ka tā bija dārgāka. Konkurences padome, veicot lietas izpēti, veica konkrētā tirgus apstākļu izvērtēšanu, kā rezultātā kā konkrēto tirgu šīs izpētes lietas ietvaros noteica SNG piegādes un realizācijas no pazemes un virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām tirgu Latvijas Republikas ģeogrāfiskajā teritorijā, kā tas definēts Lēmuma 2.punktā. LPG savus argumentus par izmaiņām SNG pieprasījumā no patērētāju puses nav pamatojis ne ar vienu faktu, kas apliecinātu to pareizību, turklāt nav norādīts, uz kuriem konkrētiem LPG sniegtajiem pakalpojumiem šādi dati attiecināmi. Tādējādi, ņemot vērā LPG iebilduma vispārējo un nekonkrēto raksturu, Konkurences padome to nevar komentēt. Jebkurā gadījumā, konkrētās izpētes lietā konstatēts, ka SNG piegādes un realizācijas no pazemes vai virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām tirgū LPG atrodas dominējošā stāvoklī, tajā skaitā attiecībā pret saviem esošajiem patērētājiem (LPG 07.08.2008. vēstulē norādīja, ka kopējais abonentu skaits šobrīd (uz 07.11.2008.) ir 64 170), pat ja kādu iemeslu dēļ to skaits būtu samazinājies. LPG sniegtā pakalpojuma sabiedrisko nozīmīgumu apliecina arī fakts, ka 01.11.2007. stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.297 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem", nosakot, ka "sašķidrinātās gāzes apgādē nepieciešams regulēt sašķidrinātās naftas gāzes sadali no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā" (un ar SPRK 10.09.2008. lēmumu Nr.286 apstiprinātais LPG SNG sadales tarifs stājies spēkā ar 01.11.2008.). Ja tirgū pastāvētu brīva konkurence un patērētājiem nebūtu būtisku šķēršļu mainīt pakalpojumu veidus un to sniedzējus lēmumā definētajā tirgū, tad likumdevējs, visticamāk, neparedzētu valsts ekonomisko regulēšanu šajā jomā. Lai gan LPG Konkurences padomes 19.12.2007. lēmumu lietā Nr.1590/06/05/17 pārsūdzējis un tas līdz tiesvedības beigām nav stājies spēkā, izskatot LPG lūgumu daļā par Konkurences padomes lēmuma (t.i., Konkurences padomes lēmuma rezolutīvās daļas 2.1., 2.2. un 4.punkta, kur LPG piemērots tiesiskais pienākums) darbības apturēšanu, Administratīvā rajona tiesa (turpmāk ART) nav konstatējusi lēmuma pirmšķietamu prettiesiskumu, tajā skaitā attiecībā uz lietā definēto konkrēto tirgu. Minētā lēmuma9 14.1.punktā ART konstatēja: "(..) izvērtējot sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu mājām tirgu, atbildētājs [Konkurences padome] ir nonācis pie pareiza secinājuma, ka sašķidrinātās naftas gāzes piegāde lietotājiem no pazemes tvertnēm nav aizvietojama ar sašķidrinātās gāzes balonos piegādi vai elektroenerģijas izmantošanu sadzīves vajadzībām (..), ka daudzdzīvokļu mājas ir projektētas centralizētai sašķidrinātās naftas gāzes piegādei (..), fakts, ka gāze balonos ir periodiski uzpildāma, neapšaubāmi rada neērtības (..). ART ieskatā pareizs ir atbildētāja apsvērums, ka tad, ja māja projektēta gāzes piegādei sadzīves vajadzībām, vienlaicīgi patērējamās elektroenerģijas daudzums nav paredzēts elektriskām plītīm dzīvokļos, jo elektrotīkli izbūvēti slodzēm, kas nav paredzētas elektriskām plītīm." Administratīvās apgabaltiesas 10.05.2008. lēmumā (uz LPG blakus sūdzības pamata, pārsūdzot iepriekšminēto ART lēmumu) tiesa atzinusi, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tāpēc Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas motivācijai, atstājot tās lēmumu negrozītu. Šis lēmums nebija pārsūdzams un stājās spēkā no tā pieņemšanas brīža. Turklāt fakts, ka LPG Konkurences padomes 19.12.2007. lēmumu lietā Nr.1590/06/05/17 pārsūdzējis, nekādā veidā neierobežo Konkurences padomes tiesības citās lietās definēt konkrētos tirgus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam. 8.1.2. LPG norāda, ka Izpilddirekcija nav ņēmusi vērā, ka LPG ir tērējusi nozīmīgus līdzekļus tīklu (tvertņu) izveidošanai, iegādei un uzturēšanai, turklāt jāņem arī vērā, ka lokālie tīkli ir dažādi, grupām, kurām pievienoti daudz abonentu, jaunas tvertnes uzstādīšana atmaksātos īsākā laika posmā, it īpaši, ja aprēķinos ņem vērā, ka jaunu tvertņu tālākās uzturēšanas izmaksas ir mazākas. Kā norāda LPG, tā uzsākusi pazemes grupu tvertņu aizstāšanu ar balonu iekārtām. Konkurences padome paskaidro, ka tika vērtētas LPG izmaksas, kas attiecas uz sadales pakalpojuma sniegšanu, t.sk. arī kārtējās īpašuma uzturēšanai nepieciešamās u.c. izmaksas, kas attiecas ne tikai uz tvertņu uzturēšanu, bet arī uz to savienojošo cauruļvadu līdz piederības robežai uzturēšanas un remonta izmaksas. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam. 8.1.3. LPG 07.11.2008. vēstulē norāda, ka nav izprotams pamatojums, kādēļ konkrētajā lietā kā konkrētais tirgus tiek izdalīta daļa klientu, kas gāzi saņem no gāzes tvertnēm, kā nodalīšanas kritēriju minot tikai to, cik daudz patērētāju no tvertnes saņem gāzi. Tehnoloģiski tam nav principiālas nozīmes. LPG pieder tikai tvertne un gāzes pievads līdz dzīvojamai mājai, bet tīkli, kas ir mājas iekšienē, nepieder piegādātājam, jo tas ir mājas kopīpašums. LPG uzskata, ka tādējādi nav atšķirības, vai piegādā gāzi vienam vai vairākiem patērētājiem. Nav saprotama norāde, ka Iesniedzējs gāzes realizācijas tarifā neiekļauj sadales pakalpojuma tarifu. SPRK apstiprinātā LPG sadales pakalpojuma tarifa ekonomiskā jēga ir atlīdzība par LPG piederošā īpašuma - gāzes apgādes komunikāciju izmantošanu, kas atbilst Civillikumā lietotajam nomas jēdzienam. Arī Iesniedzējs no saviem klientiem prasa nomas maksu. LPG norāda, ka Izpilddirekcija tirgū pastāvošās nomas maksas nav salīdzinājusi, tādējādi nevar salīdzināt tirgū pastāvošās cenas un vērtēt, vai LPG pieprasa neatbilstošas cenas. Konkurences padome norāda, ka 31.10.2008. vēstules Nr.2942 2.punktā sniegta argumentācija konkrētā tirgus definējumam, t.sk. arī pamatojums, kāpēc par nodalīšanas kritēriju šajā lietā izmantots klientu skaits, kas SNG saņem no vienas pazemes (vai virszemes) grupu iekārtas. Konkurences padome paskaidro, ka LPG arguments "SPRK apstiprinātā LPG sadales pakalpojuma tarifa ekonomiskā jēga ir atlīdzība par LPG piederošā īpašuma - gāzes apgādes komunikāciju izmantošanu, kas atbilst Civillikumā lietotajam nomas jēdzienam" neattiecas uz konkrēto lietu, jo: 1) saskaņā ar Metodiku sadales pakalpojuma tarifa aprēķinā iekļaujamās izmaksas sastāv no kapitāla izmaksām un ekspluatācijas izmaksām. Kapitāla izmaksas veido kapitāla atdeve un nolietojums, tarifu aprēķinā iekļaujamas tikai tās izmaksas, kas attiecas uz regulējamo pakalpojumu sniegšanu un ir pamatotas; 2) SPRK neapstiprināja LPG sadales pakalpojuma tarifu 2006.gadam. Pamatojums minētā tarifa neapstiprināšanai sniegts šī lēmuma 7.punktā; 3) SPRK, pamatojoties uz "Sašķidrinātās naftas gāzes sadales pakalpojuma tarifa aprēķināšanas metodiku" (apstiprināta ar SPRK 30.04.2008. lēmumu Nr.158), 10.09.2008. apstiprināja LPG SNG sadales no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā pakalpojuma tarifu. Šīs metodikas 3. un 4.punktā noteikts, ka SNG sadales no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā pakalpojuma tarifu aprēķina, ņemot vērā sadales pakalpojuma sniegšanas izmaksas. Tarifa aprēķinā iekļauj tikai tās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas nepieciešamas sadales pakalpojuma efektīvai sniegšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome uzskata, ka sadales pakalpojuma tarifs nepārprotami ir attiecināms tikai uz SNG piegādi no pazemes un virszemes tvertnēm patērētājiem daudzdzīvokļu mājās, vienlaikus paskaidrojot, ka dažādu gāzes apgādes komunikāciju nomas maksu salīdzināšana neattiecas uz konkrēto lietu. Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam. 8.1.4. LPG iebilst, ka Izpilddirekcija nav norādījusi, konkrēti kādas tiesību normas (likumdošanas barjeras) liedz gāzes patērētājiem izvēlēties citu piegādātāju. SPRK ir izsniegusi licenci Nr.E43001/1 (darbības laiks 10.04.1997. - 09.04.2017.) LPG SNG sadalei no virszemes un pazemes tvertnēm un cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā, un, saskaņā ar tās nosacījumiem LPG ir jānodrošina un jāuztur energoapgādes veikšanai nepieciešamie energoapgādes objekti. Kā konstatēja Konkurences padome jau pieminētā 19.12.2007. lēmuma Nr.E02-181 2.1.punktā, atbildot uz LPG pārmetumu, ka "nav vērtētas citu komersantu iespējas uzstādīt gāzes tvertnes un nodrošināt gāzes piegādi.(..) Lietā nav arī pierādījumu par iedzīvotāju viedokli par tvertņu nomaiņu": "Iedzīvotājiem būtiski ir nepārtraukti saņemt gāzes apgādes pakalpojumu uz abpusēji (pakalpojuma sniedzējam un saņēmējam) izdevīgiem nosacījumiem, neatkarīgi no tā, kas ir gāzes tvertņu īpašnieks/valdītājs. Bez tam, ņemot vērā, ka gāzes tvertnes ir būvētas ilglaicīgai ekspluatācijai10, kā arī izmaksas, normatīvā regulējuma noteikumus un lietderības apsvērumus, nav pamata varbūtības formā vērtēt jaunu tvertņu uzstādīšanas iespējas vietā, kur tās jau ir uzstādītas, turklāt pakalpojuma sniedzēju maiņa var notikt, piemēram, iegādājoties (pārņemot) jau esošās gāzes tvertnes, ko norāda arī LPG (..): "Izbeidzot apgādes pakalpojuma sniegšanu, gadījumā valsts risinātu jautājumu par mūsu uzņēmuma tvertņu īpašuma tiesībām un likumā noteiktā kārtībā izvēlētos citu piegādātāju. (..) Mēs arī interesentiem piedāvājam vienoties par gāzes tvertnes atpirkšanu un šajā gadījumā viņi paši lemtu par gāzes iepirkšanu." (..) Konkurences padome uzskata, ka izmaksas jaunu tvertņu uzstādīšanai11, administratīvais regulējums nozarē, t.sk. noteikumi par bīstamajām iekārtām, veido ievērojamas barjeras, lai cits tirgus dalībnieks varētu konkurēt ar LPG (..)". Šī paša lēmuma 4.2.2.punktā konstatēts, ka: "Avārijas dienesta pakalpojuma sniegšana LPG ir obligāts pienākums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām12 un licences nosacījumiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu lietotāju apgādi ar enerģiju13 (t.sk. sašķidrinātās naftas gāzes piegādes un tirdzniecības pakalpojumu no pazemes tvertnēm daudzdzīvokļu mājām). Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Konsultatīvās padomes vērtējumā (izmantojot Konsultatīvā padomes locekļa, LZA Fizikālās enerģētikas institūta direktora, prof. J.Ekmaņa pausto atzinumu) Par sašķidrinātās gāzes tarifu aprēķināšanas metodiku [par 11.11.2004.SNG tarifu aprēķināšanas metodikas projektu] norādīts: "Konsultatīvā padome atzīmē, ka sadales pakalpojums tiek sniegts grupu iekārtu lietotājiem, kuriem nav iespēju izvēlēties citu sašķidrinātās gāzes piegādātāju. Savukārt sašķidrinātās gāzes realizāciju balonos nodrošina ievērojams skaits piegādātāju, un konkurence starp piegādātājiem ir uzturējusi cenas ekonomiski pamatotā līmenī."14 Arī SPRK sniegtajā preses relīzē par SNG tarifu aprēķināšanas metodikas [11.11.2004.] apstiprināšanu, norādīts: "Saskaņā ar šo metodiku tiek nodalīta sašķidrinātās gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, piemērojot katram no šiem darbības veidiem atšķirīgus regulēšanas principus. Bez tam metodika paredz detalizētu izmaksu uzskaiti un kontroli sadales pakalpojumu sniedzējiem, kas apgādā patērētājus no pakalpojumu sniedzējam piederošām pazemes vai virszemes grupu iekārtām. Šāda pieeja tiek pamatota ar to, ka patērētāji, kas izmanto grupu iekārtas, ir saistīti ar vienu konkrētu piegādātāju."15 Ņemot vērā minēto, secināms, ka no normatīvo aktu regulējuma un LPG izsniegtās licences Nr.E43001/1 noteikumiem izriet, ka tikai LPG ir tiesīgs realizēt SNG no savā īpašumā/valdījumā esošajām tvertnēm, turklāt potenciālo konkurentu ienākšanu kavē arī iespējamās būtiskās izmaksas, kas saistītas ar šāda pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu. Iepriekš minēto apstiprina arī Iesniedzējs, norādot, ka, pat ja teorētiski tas varētu nodrošināt SNG piegādi pazemes tvertnēm, no kurām daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tiek apgādātas ar SNG, visā Latvijas teritorijā, faktiski (juridiski) tas nav iespējams, jo saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu uzpildīt pazemes un virszemes tvertnes ar SNG var tikai tvertnes īpašnieks (skat. Lēmuma 3.punktā). 8.1.5. LPG norāda, ka Izpilddirekcija ir konstatējusi, ka LPG nav konkurentu gāzes piegādē un realizācijā no pazemes un virszemes grupu iekārtām daudzdzīvokļu mājām, un tādējādi LPG ir iespēja darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem. LPG uzskata, ka minētais ir pretrunā ar Izpilddirekcijas konstatēto, ka konkurents ir - SIA "Latgāze", un konkurenti varētu būt vēl arī citi piegādātāji, kas apliecinājuši, ka varētu piegādāt SNG patērētājiem visā Latvijas teritorijā - Iesniedzējs un, iespējams, arī citi. LPG uzskata, ka pati par sevi liela tirgus daļa nedod iespēju darboties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem, ir nepieciešamas barjeras, kas liegtu citiem piegādātājiem iespēju konkurēt. Izpilddirekcija savā vērtējumā nekādas barjeras nav konstatējusi, kā arī nav norādījusi, kā izpaužas LPG tirgus vara. Papildus tam, kas minēts 8.1.4.punktā, tajā skaitā attiecībā uz Iesniedzēja viedokli par iespējām potenciāli konkurēt ar LPG konkrētajā tirgū, Konkurences padome paskaidro, ka, salīdzinot divu konkrētajā tirgū darbojošos tirgus dalībnieku - LPG un SIA "Latgāze" tirgus daļas (99,8% un 0,2% 2005.gadā, 99,7% un 0,3% 2006.gadā, (*) un (*) 2007.gadā), LPG tirgus daļa konkrētajā tirgū faktiski tuvojas 100% (monopostāvoklim), turklāt LPG 07.11.2008. vēstulē arī norādīja, ka SIA "Latgāze" piedāvā citiem komersantiem pārņemt tās apgādes infrastruktūru. Konkurences padome uzskata, ka LPG, nosakot nepamatoti augstas SNG realizācijas cenas, kas nav ekonomiski pamatotas ne ar SNG iepirkuma cenām, ne ar LPG izmaksām konkrētā periodā, faktiski darbojas neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un patērētājiem. Konkurences padome atkārtoti norāda, ka LPG tirgus varu veido LPG izveidotā un tai piederošā infrastruktūra (pazemes un virszemes tvertnes), kuras izmanto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apgādei ar SNG. 8.1.6. LPG uzskata, ka mazumtirdzniecības izmaksu nodalīšana no sadales pakalpojuma tarifa veikta pareizi. LPG norāda, ka mazumtirdzniecības izmaksas nav tieši saistītas ar gāzes infrastruktūras izmantošanu vai gāzes cenu. Ņemot vērā, ka uzņēmums pāriet uz gāzes apgādes modeli, saskaņā ar kuru gāzi piegādā līdz dzīvojamās mājas ievadam un norēķini atbilstoši regulējumam par sadales pakalpojumu notiek saskaņā ar pie mājas gāzes ievada uzstādīto centrālo skaitītāju ar mājas apsaimniekotāju vai īpašnieku, tad ir acīmredzams, ka minētās mazumtirdzniecības izmaksas ir mājas apsaimniekotāja izmaksas, nevis piegādātāja. Konkurences padome norāda, ka LPG lietā sniegtā informācija nepārprotami norāda, ka mazumtirdzniecības izmaksas ir "sadalē neietvertās izmaksas", kas tiek pievienotas SNG vairumtirdzniecības cenai un kuras LPG neattiecina tikai uz to patērāju grupu, kura SNG lieto plītīm, karstā ūdens un apkures vajadzībām (attiecīgi šīs izmaksas piemērojot patērētājiem, kuri SNG izmanto plītīm, neatkarīgi no tā vai pie mājas ir centrālais skaitītājs, vai nav). LPG ir iesniegusi arī mazumtirdzniecības izmaksu atšifrējumu pa posteņiem, kas konkrēti norāda, kādus izmaksu posteņus LPG 2006., 2007., 2008.gadā (janvāris - oktobris) papildus ietvērusi SNG realizācijas cenā. Minētais nepārprotami liecina, ka SNG realizācijas tarifā ietvertās mazumtirdzniecības izmaksas ir gāzes piegādātāja - LPG izmaksas, nevis mājas apsaimniekotāja izmaksas, kuras LPG no saviem patērētājiem arī iekasē. Ņemot vērā 5.2.punktā attiecībā uz mazumtirdzniecības izmaksām konstatēto, Konkurences padome secina, ka mazumtirdzniecības izmaksas, kas attiecinātas uz SNG tarifu, uzskatāmas par nepamatotām. Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam. 8.1.7. LPG norāda, ka Izpilddirekcija ir pieļāvusi aprēķinos kļūdas, vienlaikus norādot, ka 2007.gadā gāzes realizācija ir 2744 tonnas un 5500 tonnas, kā rezultātā nepareizi konstatē, ka LPG uz vienu un to pašu realizēto SNG daudzumu divas reizes attiecinājusi mazumtirdzniecības izmaksas. Konkurences padome paskaidro, ka, veicot LPG pieminētos aprēķinus, tā vadījās tikai un vienīgi no LPG sniegtajiem datiem, kas atspoguļoti Lēmuma 5.tabulā, t.i., kopējo mazumtirdzniecības izmaksu summu dalot ar vienas tonnas mazumtirdzniecības izmaksām, un secināja, ka, veicot šādus vienkāršus aprēķinus, iegūtie skaitļi norāda uz acīmredzamām neatbilstībām sniegtajā informācijā, pie tam ņemot vērā citu LPG sniegto informāciju, ka 2007.gadā tikai 1% patērētāju bija uzstādīti centrālie skaitītāji. Konkurences padome secināja, ka saskaņā ar Konkurences padomes veikto aprēķinu 2007.gadā no pazemes un virszemes grupu iekārtām patērētājiem, kuriem nav uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, un patērētājiem, kuriem ir uzstādīts centralizētais skaitītājs pie ievada mājā, kopumā vajadzēja būt realizētām 5 500 t SNG (neskaitot to SNG apjomu, kas tika realizēts patērētājiem, kuri SNG izmanto karstā ūdens un apkures vajadzībām, un uz ko LPG neattiecina mazumtirdzniecības izmaksas). Taču iegūtais skaitlis - 5 500 t SNG būtiski kontrastē ar LPG (07.08.2008. vēstule) sniegto informāciju, ka kopā no pazemes un virszemes grupu iekārtām LPG 2007.gadā realizēja (*) t SNG. Tādējādi Konkurences padome Lēmumā secināja, ka LPG sniegusi vai nu nepareizu vai, jebkurā gadījumā, pretrunīgi vērtējamu informāciju par konkrēto realizēto SNG apjomu, uz kuru attiecinātas mazumtirdzniecības izmaksas (mājām ar vai bez centrālā skaitītāja) attiecībā pret 2006. un 2007.gadā realizēto SNG kopapjomu visām patērētāju (tarifu) grupām, turklāt šie dati nav racionāli izskaidrojami no patērētās SNG proporciju viedokļa pa atsevišķām klientu grupām, ja vadās no LPG sniegtās informācijas, ka 2007.gadā tikai 1% patērētāju bija pieslēgti centrālie skaitītāji. Turklāt savā viedoklī LPG nav norādījis, kā tieši Konkurences padome aprēķinos kļūdījusies, vai sniedzis savus aprēķinus, kas pierādītu pretējo. Tādējādi LPG iebildums par aprēķinu nepareizību attiecībā uz mazumtirdzniecības izmaksām noraidāms kā nepamatots. 8.1.8. LPG norāda, ka Konkurences padomes 31.10.2008. vēstules Nr.2942 5.3.punktā nav ņemtas vērā sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas īpatnības - sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi prognozē savas izmaksas, un, ja tās neatbilst faktiskajām, par ko var pārliecināties tikai vēlāk, uzņēmums maina tarifus. SNG piegādē praksē neeksistē ilgtermiņa līgumi par gāzes piegādēm par nemainīgām cenām. Pēdējos gados gāzes iepirkuma cenas ir svārstījušās par 30% gada ceturksnī, bet darba alga dažādu grupu darbiniekiem par vismaz 10% gadā. Izpilddirekcija ir salīdzinājusi prognozētās cenas ar faktiskajām un izdarījusi secinājumus, ka prognozes nav bijušas pamatotas. Uzskatām, ka kļūda prognozēs nevar būt pārkāpums, it īpaši, ja plānotās izmaksas atbilst pastāvošajām cenu tendencēm prognožu veikšanas brīdī un uzņēmuma plānotajam budžetam. Konkurences padome paskaidro, ka minētās vēstules 5.3.punktā ir analizētas SNG faktiskās iepirkuma cenas 2005., 2006. un 2007.gadā (pa ceturkšņiem) un minēto informāciju Konkurences padomei lietas izpētes laikā sniedza LPG. SNG faktisko iepirkuma cenu dinamikas analīzes rezultātā Konkurences padome konstatēja, ka SNG realizācijas tarifa pieaugumu nevar pamatot ar gāzes iepirkuma cenu pieaugumu, jo faktiskais SNG realizācijas tarifa pieaugums ir būtiski lielāks par SNG faktisko iepirkuma cenu pieaugumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam. 8.1.9. LPG norāda, ka Izpilddirekcija ir norādījusi, ka "tarifā iekļautās ekspluatācijas izmaksas pārsniedz kopējās LPG ekspluatācijas izmaksas". LPG uzskata, ka šādu secinājumu varētu izdarīt tikai pēc iepazīšanās ar uzņēmuma kontu plānu un kopējām uzņēmuma ekspluatācijas izmaksām, ko Izpilddirekcija nav darījusi. Konkurences padome paskaidro, ka LPG (07.08.2008. vēstule Nr.01-04/861) iesniedza "SIA "LPG" ekspluatācijas izmaksu atšifrējumu par (..) 2006.gadu un 2007.gadu kopumā pa izmaksu posteņiem". Iepriekš minētais liecina, ka lietas izpētes laikā LPG ir iesniegusi informāciju par tās kopējām ekspluatācijas izmaksām 2006.gadā un 2007.gadā, norādot arī minēto izmaksu atšifrējumu pa izmaksu posteņiem. Tādējādi Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam. 8.1.10. LPG norāda, ka nav izprotama atsauce uz SPRK lēmumu par tai iesniegtu tarifu projektu kopsakarībā ar lietā izskatāmajām cenām. It īpaši, ja minētajam SPRK lēmumam sekoja lēmums par to, ka gāzes tarifi SPRK nav jāapstiprina. LPG uzskata, ka SPRK secinājumi būtu aplūkojami kopsakarībā tikai ar konkrēto projektu, bet ne attiecībā uz konkrētajā izpētes lietā izskatāmajiem tarifiem. Konkurences padome paskaidro, ka saskaņā ar lietā esošajiem pierādījumiem, LPG vairākkārt vērsās pie SPRK, iesniedzot apstiprināšanai SNG sadales pakalpojuma tarifa projektu, ko LPG izstrādāja, ņemot vērā SPRK izstrādāto un apstiprināto Metodiku. Saskaņā ar iepriekš minēto LPG lūdza apstiprināt sadales pakalpojuma tarifu 2006.gadam - 337,96 LVL /t apmērā, bet SPRK šo tarifa projektu neapstiprināja, norādot iemeslus sadales pakalpojuma tarifa 2006.gadam nepamatotībai. LPG 2006.gadā, realizējot SNG no virszemes un pazemes grupu iekārtām, faktiski sāka piemērot sadales pakalpojuma tarifu 337,96 LVL /t. Tādējādi, ja tobrīd (2005.gadā) kompetentā iestāde SKRK bija konstatējusi LPG tarifa projekta nepamatotību, ņemot vērā SPRK izstrādāto metodiku, tad, lai arī nozares politikas izmaiņu dēļ SPRK vēlāk tarifu neregulēja, Konkurences padome SPRK motivāciju, noraidot LPG tarifu paaugstināšanas projektu, uzskata par respektablu un vērā ņemamu papildus argumentu Konkurences padomes pašas veiktajai konstatācijai šajā Lēmumā. Tādējādi Konkurences padome noraida šo LPG iebildumu. 8.2. LPG 24.11.2008. vēstule Nr.1-06/1731: 8.2.1. LPG norāda, ka, plānojot izmaksas, kas skar pazemes grupas, daudzas izmaksu pozīcijas tiek rēķinātas proporcionāli plānotajām gāzes tonnām, gāzes apjomu prognozes nesasniegšanas gadījumā, t.i., mazinoties faktiskajam apjomam pret plānoto apjomu, izmaksas nesamazinās, bet pieaug, rēķinot uz realizēto tonnu. Tas pats arī notiek, ja samazinās realizācijas apjoms, piemēram, izmaksa algām paliek nemainīga pie jebkura realizācijas apjoma. LPG norāda, ka realizācijas apjoms no pazemes grupām sarūk katru gadu. Konkurences padome uzskata, ka, samazinoties faktiskajam realizētajam gāzes apjomam pret plānoto, var palielināties pastāvīgās izmaksas, bet ir jāsamazinās mainīgo izmaksu daļai uz vienu realizēto gāzes tonnu.gadījumā, ja, samazinoties faktiskajam realizācijas apjomam, izmaksas (t.i., gan mainīgās, gan pastāvīgās izmaksas) uz vienu realizēto tonnu viennozīmīgi pieaug, t.sk. arī izmaksa algām, Konkurences padome uzskata, ka LPG netiek nodrošināta ekonomiski efektīva uzņēmuma vadība un ekonomisko un finanšu rādītāju analīze. Attiecībā uz algu izmaksas apjomu Konkurences padome šī lēmuma 5.2.4.punktā konstatēja, ka administrācijas algu un sociālā nodokļa apjoms un pieaugums, kas attiecināts uz mazumtirdzniecības izmaksām 2007.gadā, nav samērojams ar administrācijas algu un sociālā nodokļa pieaugumu kopumā 2007.gadā. Ņemot vērā minēto, Konkurences padome nepiekrīt šim LPG iebildumam. 8.2.2. LPG norāda, ka, lai nerastos domstarpības izmaksu atšifrējumos, papildus iesniedz uzņēmuma kontu plānu, kā arī darbinieku veselības apdrošināšanas polises kopiju par 2006.gadu, jo iepriekš Izpilddirekcija bija konstatējusi, ka tādas izmaksas nav bijušas. Konkurences padome paskaidro, ka - nevis Izpilddirekcija bija konstatējusi, ka šādas [veselības apdrošināšanas] izmaksas nebija bijušas, bet LPG Konkurences padomei sniedza informāciju (07.08.2008. vēstules Nr.01-04/861 1.pielikums), ka LPG 2006.gadā nav bijušas sociālā nodrošinājuma (veselības apdrošināšanas) izmaksas. Konkurences padome secina, ka iepriekš minētās un LPG 24.11.2008. vēstules Nr.1-06/1731 pielikumā (pielikums 16.01.2006. līgumam Nr.4 par LPG darbinieku veselības apdrošināšanu) sniegtās informācijas neatbilstība liecina par to, ka LPG netiek veikta precīza un uzņēmuma saimnieciskajām darbībām atbilstoša dažādu izmaksu posteņu uzskaite un analīze. Tādējādi LPG pārmetums noraidāms kā nepamatots. 8.2.3. LPG norāda, ka SNG cena nav atkarīga tikai no gāzes cenas, bet arī no citām izmaksām, kas saistītas ar uzņēmuma darbību. Reālā darba samaksa 2006.gadā ir pieaugusi par ~ 15%, 2007.gadā - par ~ 20% (CSP dati). Ražotāju cenas pieaugušas 2006.gadā par ~ 10%, 2007.gadā - par ~ 18% (CSP dati). LPG norāda, ka tikai pēc šiem datiem var secināt, ka 2006.gadā izmaksas vidēji valstī ir pieaugušas par 25%, 2007.gadā - par 38%. Šie statistikas rādītāji tiek ņemti vērā, veicot budžeta sastādīšanu, un LPG iesniedz izrakstus no 2006. un 2007.gada budžetiem, lai viestu skaidrību, kā tiek veidota gāzes cena (tarifs) galapatērētājiem, pievienotie materiāli ir gada budžeti, bet tarifu aprēķināšanas laiks nesakrīt ar laiku, kad tika sastādīts gada budžets, tādēļ vairākos ekonomiskajos aprēķinos izmantotie dati budžetā un tarifu aprēķinā nesakrīt. Konkurences padome paskaidro, ka LPG iesniegtie CSP dati raksturo darba samaksas un ražotāju cenu izmaiņas 2006. un 2007.gadā (pa mēnešiem) Latvijas Republikā. Minētā informācija ir uzskatāma par vispārēju informāciju, kas nav attiecināma uz konkrētas komercsabiedrības saimnieciskās darbības rādītājiem, šie dati nav uzskatāmi par tādiem, kurus konkrētajā tirgū dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums - LPG - var izmantot par pamatojumu 2006. un 2007.gadā patērētājiem piemērotajam SNG realizācijas tarifam. Attiecībā uz LPG iesniegtajiem 2006. un 2007.gada budžetiem Konkurences padome uzskata, ka šajos dokumentos esošajai informācijai nav nozīmes lietā, jo Konkurences padome analizēja LPG faktiski 2006. un 2007.gadā piemērotos SNG realizācijas tarifus. 8.2.4. LPG uzskata, ka ir svarīgi ņemt vērā sabiedrisko pakalpojumu tarifu noteikšanas īpatnības - sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi prognozē savas izmaksas, un, ja tās neatbilst faktiskajām, uzņēmums maina tarifus. Pēdējos gados gāzes iepirkuma cenas ir svārstījušās par 30% gada ceturksnī, bet darba algas dažādu grupu darbiniekiem par vismaz 10% gadā, tādējādi apgrūtinot jebkuras prognozes. Periodā, kad SPRK nenoteica tarifu, LPG ātrāk varēja izmainīt tarifu, jo nebija nepieciešama apstiprināšana, tomēr arī šādā gadījumā, lai izmainītu tarifu, ir nepieciešams ilgāks periods, jo sniegtais pakalpojums un maksas saņemšana par to notiek ilgākā laika posmā, bet gāzes iepirkuma cenas ievērojami svārstījās. Konkurences padome uzskata, ka iepriekš minētais neattiecas uz lietas izpētes objektu - LPG faktiski piemērotajām SNG realizācijas no pazemes un virszemes grupu iekārtām cenām daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem. Minētais raksturo SNG cenu prognozēšanas procesu un faktorus, kas šajā procesā ņemami vērā. Turklāt, saskaņā ar iepriekš minēto, arī LPG ir atzinusi, ka laikā, kad SPRK nenoteica SNG tarifu, LPG varēja elastīgāk un operatīvāk mainīt SNG realizācijas tarifu, ņemot vērā SNG iepirkuma cenas un tās izmaiņas.