3. Article

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē: 3.1. valsts īpašuma objekts atrodas valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpa­šuma kadastra Nr. 0100 037 0172) Rīgā, Augšielā bez numura (turpmāk - valsts nekustamais īpašums), sastāvā. Valsts nekustamais īpašums 2000.gada 12.jūnijā ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25827 uz valsts vār­da Izglītības un zinātnes ministrijas personā. Valsts nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala 82 245 m2 platībā un 14 ēkām (būvju kadastra apzīmējumi 0100 037 0172 001, 0100 037 0172 002, 0100 037 0172 004, 0100 037 0172 005, 0100 037 0172 006, 0100 037 0172 007, 0100 037 0172 008, 0100 037 0172 009, 0100 037 0172 010, 0100 037 0172 011, 0100 037 0172 012, 0100 037 0172 013, 0100 037 0172 016 un 0100 037 0172 023); 3.2. valsts īpašuma objekts ir iznomāts. Starp valsts sabiedrību ar ierobežotu at­bildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" (turpmāk - Daugavas sta­dions) un biedrību "Latvijas Futbola federācija" ir nomas tiesiskās attiecības par valsts īpašuma objektu; 3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.pantu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības uz valsts īpašuma objektu; 3.4. saskaņā ar 2005.gada 4.martā noslēgto Valsts mantas pārvaldīšanas līgumu (Izglītības un zinātnes ministrijas reģistrācijas Nr.1-28/2) (turpmāk - līgums) valsts īpašuma objekts ir nodots Daugavas stadiona pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma, tajā skaitā valsts īpašuma objekta, primāro izmantošanu Latvijas sporta nozares attīstībai atbilstoši Eiropas Sporta hartas nosacījumiem un valsts sporta politikas mērķu īstenošanai saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam") un Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam"). Daugavas stadiona pienākumos ietilpst arī valsts īpašuma objekta kā publiskas apbūves - valsts nozīmes sporta būves - uzturēšana; 3.5. Daugavas stadionam ir noteikta valsts nekustamā īpašuma adrese. Saskaņā ar likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 8.punktu un, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk - Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 8.apakš­punktu, Daugavas stadionam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Saskaņā ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā sporta padome, tās privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos paredzot, ka objekta ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgās sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiāli garantēt, kā arī paredzot tajos nosacījumus starptautisko un valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai; 3.6. Latvijas Nacionālā sporta padome 2006.gada 13.decembra sēdē (prot. Nr.7 4.§), izskatot iesniegtos privatizācijas ierosinājumus par Daugavas stadiona un tā sastāvā esošo valsts īpašuma objektu privatizāciju, nolēma, ka valsts interesēs ir saglabāt minēto sporta objektu, un Daugavas stadiona un tā sastāvā esošo valsts īpašuma objektu nodošana privatizācijai netika atbalstīta; 3.7. saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 5.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.33 45.§) "Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un gatavību XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem" 2.punktu tika atbalstīta Daugavas stadiona (nekustamā īpašuma Rīgā, Augš­ielā 1) nodošana Rīgas domes īpašumā pēc XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem. Saskaņā ar minētā Ministru kabineta protokollēmuma 4.punktu Izglītības un zinātnes ministrija tika pilnvarota uzsākt sarunas ar Rīgas domi par Daugavas stadiona nodošanu Rīgas domes īpašumā pēc XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem; 3.8. valsts nekustamais īpašums atrodas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Minētās zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 "Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi". Saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 5.panta pirmo daļu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu. Savukārt minētā likuma 5.panta otrajā daļā ir noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir saglabājamas un aizsargājamas tādas autentiskas kultūrvēsturiskas vērtības kā vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem), panorāma un siluets, skatu perspektīvas, publiskā ārtelpa un ar tām ir jārēķinās, veicot jebkuru saimniecisko darbību un būvdarbus minētajā objektā. Tādējādi atsevišķas arhitektoniskajā ansamblī ietilpstošas ēkas un tai piekrītoša zemesgabala atdalīšana var radīt publiskā objekta sociālo vērtību degradāciju un negatīvu precedentu tālākai Daugavas stadiona teritorijas dalīšanai, kā arī var izraisīt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas saglabājamās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības iznīcināšanu vai pazemināšanu; 3.9. šā rīkojuma 3.8.apakšpunktā minēto apstākļu kontekstā jāņem vērā, ka saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 1.panta pirmo daļu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā jāsaglabā tie objekti, kas "demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību noteiktā laika posmā vai vietā saistībā ar arhitektūras un tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu, ainavu dizainu, pilsētas plānošanu, kas tieši vai materiāli ir saistīti ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem, kam piemīt īpaša, universāla vērtība un kas nav jaunāki par 25 gadiem"; 3.10. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2008.gada 23.septembra atzinumā norādīts, ka Daugavas stadionu kopumā veido daudzas līdzās esošas ēkas un būves, līdz ar to iespējamā tām piesaistīto zemesgabalu sadale un norobežošana, kā arī izmantošanas funkciju maiņa apdraudētu Daugavas stadiona kā vienota arhitektūras ansambļa veselumu, jo tā vēsturiskā plānojuma struktūra un ēku izvietojums prasa saglabāt kopēju sākotnējo veidolu; 3.11. nododot valsts īpašuma objektu privatizācijai, netiktu saglabāta pilnīga kontrole pār valstij un sabiedrībai svarīgiem resursiem sporta nozarē, kā arī būtu apdraudēta valsts nekustamā īpašuma turpmākā attīstība un sporta bāzes pieejamība visām sabiedrības grupām; 3.12. turpmāko gadu laikā Daugavas stadionā tiek plānots izveidot valsts nozīmes kultūras un sporta centru, rīkot treniņus un sacensības dažādos sporta veidos un vispārējos un skolēnu deju svētkus, kā arī organizēt koncertus un izstādes. Vienlaikus tiek plānots nodrošināt iespēju ikvienam pavadīt brīvo laiku Daugavas stadionā, iesaistīties organizētās vai individuālās fiziskajās aktivitātēs, izmantojot nacionālās sporta bāzes piedāvātās iespējas; 3.13. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Augšielā 1, Rīgā, - viesnīcu (būves kadastra apzīmējums 0100 037 0172 009) un tai piekrītošo zemi" tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājai - biedrībai "Latvijas Futbola federācija" - viedokļa sniegšanai. Iebildumi un priekšlikumi par minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu netika saņemti.