11. Article

Satversmes tiesa nesaskata racionālu izskaidrojumu Komerclikuma 284. panta otrajā daļā ietvertajam aizliegumam statūtos noteikt lielāku nepieciešamo balsu vairākumu svarīgu lēmumu pieņemšanai. Lai statūtos noteiktu, ka svarīgu lēmumu pieņemšanai nepieciešams vairāk kā trīs ceturtdaļas balsu, par šādu statūtu redakciju ir jānobalso vairākumam. Tātad šādus noteikumus statūtos var ietvert tikai ar vairākuma atbalstu. Arī citu valstu pieredze liecina, ka sabiedrību statūtos ir atļauts noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu, nekā tas paredzēts likumā. Piemēram, Igaunijas Komerclikuma 300. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumi par grozījumiem akciju sabiedrības statūtos ir jāpieņem ar divām trešdaļām no klātesošo akcionāru balsīm, ja statūti neparedz lielāku balsu vairākumu. No tā izriet, ka statūtos nevar noteikt mazāku balsu vairākumu, taču var noteikt, ka lēmums par statūtu grozījumiem pieņemams vienbalsīgi. Šveices Saistību tiesību likuma 704. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumi par svarīgiem jautājumiem (tai skaitā grozījumu izdarīšanu akciju sabiedrības statūtos) jāpieņem ar divām trešdaļām akcionāru sapulcē pārstāvēto akcionāru balsu. Savukārt šā panta otrā daļa paredz iespēju statūtos noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu vai noteikt papildu nosacījumus minēto lēmumu pieņemšanai. Līdzīgi kā Igaunijā, arī Šveices sabiedrību tiesībās nav iespējams noteikt zemāku balsu vairākuma slieksni (sk.: Meier-Hayoz A., Forstmoser P., Schweizerisches Gesellschaftsrecht. 10. Auflage, Bern: Stämpfli Verlag AG, 2007, §16 Rn. 255, 379). Savukārt Vācijas Akciju likuma 179. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka jebkurš statūtu grozījums jāpieņem ar trīs ceturtdaļām no sapulcē pārstāvētā pamatkapitāla. Statūtos iespējams noteikt citādu kapitāla (balsu) vairākumu. Tomēr uzņēmuma darbības jomu var grozīt vienīgi ar lielāku balsu vairākumu. Tāpat statūtos var noteikt citus statūtu grozīšanas priekšnoteikumus. Kā redzams, atšķirībā no Igaunijas un Šveices tiesībām, Vācijas tiesiskais regulējums ļauj statūtos noteikt jebkādu nepieciešamo balsu vairākumu attiecībā uz statūtu grozījumiem (izņemot uzņēmuma darbības jomas maiņu). Līdz ar to statūtos iespējams noteikt gan vienbalsīguma principu, gan konkrētu kvorumu lēmuma pieņemšanai, gan arī akcionāru piekrišanas saņemšanu kā priekšnoteikumu tam, lai lēmums stātos spēkā (sk.: Hüffer U., Aktiengesetz, 8. Auflage, München: C.H. Beck, 2008, § 179, Rn. 23). Tas, ka Saeima 2008. gada 18. decembrī pieņēma likumu, ar kuru grozīja Komerclikuma 284. panta otro daļu, tikai apstiprina faktu, ka iepriekšējais regulējums nebija labākais risinājums. Minēto apstiprina Saeimas vēstule, kurā atzīts, ka grozījumi izdarīti ar mērķi pilnveidot apstrīdēto regulējumu (sk. lietas materiālu 200. lpp.). Līdz ar to ierobežojums nav samērīgs un apstrīdētās normas tādā redakcijā, kādā tās bija spēkā līdz 2009.gada 21. janvārim, neatbilst Satversmes 105.pantam.