7. Article

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1. un 105. pantam, jo aizliedzot sabiedrības statūtos svarīgu lēmumu pieņemšanai noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu, nekā tas noteikts likumā. 7.1. Saeima 2008. gada 18. decembrī pieņēma likumu "Grozījumi Komerclikumā", kas stājās spēkā 2009. gada 21. janvārī. Minētais likums paredz grozījumus Komerclikuma 284. panta otrajā daļā, papildinot to ar vārdiem, "ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits". Līdz ar to no šā datuma nav aizliegts sabiedrības statūtos noteikt, ka nepieciešams lielāks balsu skaits nekā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru balsīm, lai pieņemtu lēmumus par grozījumu izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu, piekrišanu iekļaušanai un darbības izbeigšanu vai turpināšanu. Tādējādi Saeima, izdarot grozījumus Komerclikumā, ir novērsusi lietā pastāvošo strīdu. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai ir jālemj, vai nepieciešams turpināt tiesvedību lietā. 7.2. Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku. Ar 2008. gada 18. decembra likumu "Grozījumi Komerclikumā" tika grozīta viena apstrīdētā norma, proti, Komerclikuma 284. panta otrā daļa, mainot regulējumu tieši tajā jautājumā, kura dēļ konstitucionālā sūdzība iesniegta. Savukārt Komerclikuma 142. panta otrā daļa nav grozīta un ir spēkā tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā arī konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī. Ir jāņem vērā, ka konstitucionālā sūdzība iesniegta, lai apstrīdētu regulējumu, kas izrietēja no Komerclikuma 284. panta otrās daļas saistībā ar Komerclikuma 142. panta otro daļu. Pieteikuma iesniedzēju neapmierina tas, ka šīs normas aizliedza statūtos noteikt lielāku nepieciešamo balsu skaitu Komerclikuma 284. panta otrajā daļā paredzēto lēmumu pieņemšanai. Grozot Komerclikuma 284. panta otro daļu, ir noteikts tāds regulējums, kas ļauj šajos gadījumos statūtos paredzēt lielāku nepieciešamo balsu skaitu. Līdz ar to no Komerclikuma 284. panta otrās daļas saistībā ar Komerclikuma 142. panta otro daļu izrietošais apstrīdētais regulējums faktiski ir zaudējis spēku. Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka, interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Līdz ar to Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts ir piemērojams gadījumos, kad institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, grozot normatīvos aktus, pati ir novērsusi strīdu. Ar Saeimas 2008. gada 18. decembra likumu "Grozījumi Komerclikumā" ieviestās izmaiņas normatīvajā regulējumā rada pamatu tiesvedības izbeigšanai lietā, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu. 7.3. Lai pieņemtu lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, nepietiek tikai ar secinājumu, ka konkrētajā lietā var piemērot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu. Minētais punkts paredz Satversmes tiesai tiesības izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai nav kādi apsvērumi, kas liecina par tiesvedības turpināšanas nepieciešamību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Ja lieta ierosināta uz konstitucionālās sūdzības pamata, tad par nepieciešamību turpināt tiesvedību lietā var liecināt tas, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir lūdzis atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām ar atpakaļejošu datumu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 5. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-06-01 8. punktu). Grozījumu izdarīšana normatīvajā aktā, kuras rezultātā apstrīdētās normas zaudē spēku, var nebūt pietiekama, lai novērstu negatīvās sekas, kas personai rodas sakarā ar apstrīdētajām normām. Satversmes tiesas spriedums var būt vienīgais tiesiskais ceļš, kādā konstitucionālās sūdzības iesniedzējs var panākt savu aizskarto tiesību aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2007-15-01 4. punktu). Šajā lietā Pieteikuma iesniedzēja gan konstitucionālajā sūdzībā, gan pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem ir lūgusi atzīt apstrīdētās normas par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža. Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai apstrīdētās normas ir nepamatoti aizskāruās Pieteikuma iesniedzējai Satversmē garantētās tiesības un - ja šāds aizskārums noticis - vai ar 2008. gada 18. decembrī izdarītajiem grozījumiem Komerclikuma 284. panta otrajā daļā būs pietiekami novērstas šīs normas piemērošanas rezultātā radušās negatīvās sekas. Tātad ir nepieciešams turpināt tiesvedību lietā.